Līdz ar patiesā labuma guvēja deleģēšanas iespējām sankciju apiešanai vārti plaši vaļā vērti: tur, kur norādīts, ka patiesais labuma guvējs ir “uz pilnvarojuma līguma pamata”, bet nav pieejama informācija par visiem dalībniekiem, kas šādu pilnvaru izsnieguši, pastāv sankciju apiešanas riski – atbildē “Neatkarīgajai” atzīst Finanšu izlūkošanas dienests (FID).
Kā jau iepriekš informējām, Uzņēmumu reģistra (UR) ierakstos par SIA “Latvijas aptieka” sadaļā “Aktuālie dati. Patiesie labuma guvēji” norādīts viens patiesais labuma guvējs “Belēvičs Guntis” “uz pilnvarojuma līguma pamata”, lai gan izmaiņas kapitālsabiedrības dalībniekos nav veiktas, kapitāldaļas pieder AS "Olpha" (iepriekšējais nosaukums “Olainfarm”).
FID priekšniekam Tomam Platacim vaicājām, vai ar UR ieraksta palīdzību sadaļā “Aktuālie dati. Patiesie labuma guvēji” norādīt patieso labuma guvēju, paskaidrojot, ka viņš ir patiesais labuma guvējs “uz pilnvarojuma līguma pamata”, nav veids, kā noslēpt “visīstākos” patiesos labuma guvējus - tādas fiziskas vai juridiskas personas, kuras ir, piemēram, starptautisko sankciju sarakstos? Vaicājām arī, vai viņa vadītais dienests jau ir saskāries ar šāda veida mēģinājumiem apiet starptautiskās sankcijas vai veikt kādus citus pretlikumīgus darījumus un kā šādās situācijās noskaidrot, kurš ir patiešām visīstākais patiesais labuma guvējs.
No FID saņēmām šādu atbildi: “Paldies par Jūsu e-pastu. Par to, kā noskaidrot “visīstākos” patiesos labuma guvējus, redzam, ka Uzņēmumu reģistrs jau ir sniedzis atbildi. Bet atbildot uz Jūsu jautājumu:
Situācijās, kurās norādīts patiesais labuma guvējs “uz pilnvarojuma līguma pamata”, bet nav pieejama informācija par visiem dalībniekiem, kas šādu pilnvaru izsnieguši, pastāv iespējami sankciju apiešanas riski. Finanšu izlūkošanas dienests līdz šim nav konstatējis šādus sankciju apiešanas mēģinājumus.”
Iepriekš atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumiem, valsts galvenā notāre Laima Letiņa mūs informēja, ka “reģistrs, ņemot vērā saņemto informāciju, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vērsīsies pie konkrētās sabiedrības, lai arī aplūkojot ziņas par katru kapitālsabiedrību atsevišķi, reģistrēto ziņu apjoms par patieso labuma guvēju būtu izsmeļošs un nebūtu jāaplūko caur saistīto kapitālsabiedrību. Tāpat Reģistrs vērtēs nepieciešamos pilnveidojumus reģistrācijas procesos līdzīgos gadījumos. Par šo darbību rezultātiem Reģistrs varēs informēt atsevišķi”.
Tādējādi, apkopojot līdz šim saņemtās atbildes, secināms, ka farmācijas biznesa celmlauža G. Belēviča patiesā labuma guvēja statuss - patiesais labuma guvējs uz pilnvarojuma līguma pamata - patlaban no Civillikuma vai Komerclikuma puses netiek apšaubīts. Savukārt no skatu punkta cīņā ar nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju gan iezīmējas tumšie plankumi. Izmantojot šādu “vispatiesākā labuma guvēja” piesegu, teorētiski uz kādu neilgu laiku, bet pietiekamu ilgu darījuma veikšanai, iespējams veiksmīgi paslēpties tiem, kuri nevēlas sevi atklāt un iekļūt publiski pieejamos reģistros. Tā kā Latvijas valsts pasaulei konsekventi joprojām vēlas izrādīt dedzīgu priekšzīmi nelegāli iegūto līdzekļu apkarošanā, Belēviča precedents draud kļūt par karsto kartupeli un atklāt to, ka savulaik ieviestā patiesā labuma guvēja deklarēšana un patieso labuma guvēju reģistrs ir visparastākā bezjēdzība un fikcija.
