“Patiesā labuma guvējs uz pilnvarojuma līguma pamata” – ar šādu ierakstu Uzņēmumu reģistrā (UR) var izgaisināt pārmetumus konkurences apdraudēšanā un uz krietnu brīdi publikas acīm paslēpt vispatiesāko labuma guvēju – to, kurš patiesajam labuma guvējam paraksta pilnvarojuma līgumu. Farmācijas milžu AS “AB City”, AS “Olpha” un SIA “Latvijas aptieka” īpašuma saiknes rāda, ka pietiek atrast respektablu uzņēmēju, piemēram, Gunti Beleviču un piereģistrēt viņu UR ar iepriekš minēto vārdu salikumu.
To, ka šādai īpaši brīvajai likumu interpretācijai no farmācijas uzņēmumu puses draud pienākt beigas liecina no UR saņemtās atbildes uz Neatkarīgās jautājumiem. “Reģistrs, ņemot vērā saņemto informāciju, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vērsīsies pie konkrētās sabiedrības, lai arī aplūkojot ziņas par katru kapitālsabiedrību atsevišķi, reģistrēto ziņu apjoms par patieso labuma guvēju būtu izsmeļošs un nebūtu jāaplūko caur saistīto kapitālsabiedrību. Tāpat Reģistrs vērtēs nepieciešamos pilnveidojumus reģistrācijas procesos līdzīgos gadījumos. Par šo darbību rezultātiem Reģistrs varēs informēt atsevišķi”, citā starpā atbildē Neatkarīgajai norāda valsts galvenā notāre Laima Letiņa.
Iepriekš informējām, ka uzņēmumu grupas AS “Olainfarm”, tagad AS “Olpha” un AS “AB City” rokās ir pilns farmācijas un veselības aprūpes cikls. Faktiski vienās rokās ir gan zāļu ražošana, gan to vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, gan lēmumu pieņemšana par zāļu lietošanu ārstu un laboratoriju personās. Tā vietā, lai risinātu jautājumu, kā farmācijas tirgū nodrošināt veselīgu Eiropas Savienības standartiem atbilstošu konkurenci, izskatās, ka pagaidām nenoskaidrotu apstākļu dēļ KP pieļauj monopola veidošanos farmācijas nozarē. Piemēram, šā gada 30. aprīlī KP lēmusi lietā “Par AS AB City” izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS Olainfarm”. Izrādās, ka konkurenci farmācijas tirgū jeb, pareizāk, farmācijas tirgu no izšķirošas “Olainfarm” un “AB City” ietekmes glābis latviešu biofiziķis, farmaceits, uzņēmējs un politiķis, bijušais Latvijas veselības ministrs, “Saules” un “Mēness” aptieku ķēdes (kopā 43 aptiekas) dibinātājs un arī to vadītājs (līdz 2006. gadam), bijušais “Olainfarm” padomes loceklis un “NMS laboratorija” īpašnieks G. Belēvičs.
KP lēmusi šādi: “Izvērtējot KP rīcībā esošo informāciju, KP konstatē: no Iesnieguma un Iesnieguma precizējuma izriet, ka Olainfarm 28.12.2023. ir nodevusi kontroli pār LA kapitāldaļām ar visām no tām izrietošajām tiesībām Guntim Belēvičam, ieceļot viņu par LA pārvaldnieku (turpmāk - Pārvaldnieks), tādējādi izpildot Lēmuma nolemjošās daļas 1. punkta 1.1. apakšpunkta saistošo noteikumu (pirmo posmu) 1. Līdz ar izšķirošas ietekmes nodošanu Pārvaldniekam Olainfarm zaudēja iespēju tieši vai netieši kontrolēt lēmumu pieņemšanu Olainfarm, iecelt vai kontrolēt LA valdes darbību, un citas izšķirošās ietekmes īstenotāja tiesības, tādējādi jebkāda Olainfarm vai AB CITY, vai tā saistīto uzņēmumu ietekme uz konkurenci aptieku darbības tirgū tika novērsta. Olainfarm ir tikai formāls LA daļu īpašnieks, kas dod tam tiesības tikai saņemt dividendes.”
UR un Tieslietu ministrijai cita starpā vaicājām, kurā likumā vai citos regulējumos ir atrunāts, ka patiesais labuma guvējs var būt nevis vienkārši patiesais labuma guvējs, bet patiesais labuma guvējs uz pilnvarojuma pamata; kā šādās situācijās noskaidrot, kurš ir izsniedzis pilnvarojumu; vai pilnvarojuma izsniedzējs šādās situācijās ir uzskatāms par visīstāko patieso labuma guvēju; vai Guntis Belēvičs kā patiesais labuma guvējs, kurš faktiski pārvalda kapitālsabiedrību un kapitālsabiedrības dalībnieks zaudē iespēju tieši vai netieši kontrolēt lēmumu pieņemšanu kapitālsabiedrībā, iecelt vai kontrolēt kapitālsabiredrības valdes darbību un citas izšķirošās ietekmes īstenotāja tiesības; vai nebūtu jāiekļauj likumā normas par to, ka ir arī citas patiesā labuma guvēja formas, piemēram, “visīstākais patiesais labuma guvējs”, kurš konkrētajā gadījumā slēpjas aiz izsniegtā pilnvarojuma?
No UR valsts galvenās notāres Laimas Letiņas saņēmām izsmeļošu atbildi, tostarp ar skaidrojuma teksta grafisko atainojumu. Atbildi publicējam pilnā apjomā.
“Labdien!
Reģistrs pateicas nra.lv par izrādīto interesi par patieso labuma guvēju definīcijas normatīvā regulējuma un tā izpildes praksē aspektiem. Zemāk nosūtām atbildes uz uzdotajiem jautājumiem gan par normatīvo regulējumu, gan tā piemērošanu praksē, gan arī par jautājumiem, kas attiecināmi uz SIA “LATVIJAS APTIEKA”. Ņemot vērā, ka uzdotie jautājumi ir par sarežģītu normatīvo regulējumu, atbildes esam sagatavojuši skaidrojuma formātā, paskaidrojot arī ar praktiskiem piemēriem.
Normatīvajā regulējumā nav paredzēta patieso labuma guvēju statusu gradācija vai izcelts kāds īpašs statuss, kas būtu prioritārāks. Likumdevējs ir sniedzis patiesā labuma guvēja definīciju, kuru gan pašam patiesajam labuma guvējam, lai konstatētu atbilstību statusam, kā arī juridiskajai personai (valdei) ir pienākums piemērot, noskaidrojot tās patiesos labuma guvējus, lai pārliecinātos, ka valdei sniegtā informācija ir atbilstoša, vai noskaidrotu informāciju patstāvīgi, ja informācija par patieso labuma guvēju tai nav sniegta (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 18.1 panta pirmā, otrā un trešā daļa).
Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk - NILLTPFN likums) 1. panta pirmās daļas 5. punkta a) apakšpunktu patiesais labuma guvējs attiecībā uz juridiskajām personām ir fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām, vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē. Minētajā normā noteiktas patiesā labuma guvēja pazīmes, t.i., tā vienmēr ir fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidota vai darbojas konkrētā juridiskā persona, vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār juridisko personu. Norādāms, ka tiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā patiesais labuma guvējs juridisko personu kontrolē tieši, savukārt netiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā kontrole tiek īstenota ar citas personas - fiziskas vai juridiskas personas starpniecību. Norādāms, ka patieso labuma guvēju definīcija neaprobežojas ar īpašumtiesību kritēriju - vairāk nekā 25 procenti, bet arī kontroles kritēriju, kas arī var tikt īstenots kā tiešā, tā netiešā veidā. Minētie kritēriji ir piemērojami kompleksi, lai pārliecinātos, ka identificētā persona pēc būtības atbilst patiesā labuma guvēja definīcijai.
Zemāk sniedzam ieskatam piemērus, aprakstot definīcijas piemērošanu praksē.
Piemēram, ja juridiskā persona pieder 3 fiziskajām personām dalībniekiem (īpašniekiem), kuri savas tiesības un pienākumus īsteno vienlīdzīgi Komerclikumā noteiktajā kārtībā - visas personas būtu uzskatāmas un reģistrējamas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk - Reģistrs) kā juridiskās personas patiesie labuma guvēji uz īpašumtiesību kritērija pamata. Vienlaikus, Reģistrā ir iespējams reģistrēt arī citus kontroles veidus kā patiesais labuma guvējs īsteno savu kontroli, ja valde, izvērtējot faktisko situāciju, tādus ir konstatējusi. Piemēram, juridiskā persona pēc mantojuma pieņemšanas turpmāk 75 procentu apmērā pieder nepilngadīgai personai, taču atlikušie 25 procenti pieder vairākām fiziskām personām. Ņemot vērā, ka nepilngadīgā persona nevar īstenot savas dalībnieka tiesības un pienākumus, kas arī ir viens no kritērijiem, lai personu var uzskatīt par patieso labuma guvēju, tās vārdā un labā rīkojas tās likumiskais pārstāvis. Šādā gadījumā, ja vien valde nekonstatē citus apstākļus, Reģistrā kā patiesais labuma guvējs var tikt reģistrēts nepilngadīgais, kura kontroles veids līdz pilngadības saņemšanai ir īpašumtiesības, kā arī likumiskais pārstāvis, kurš saskaņā ar Bāriņtiesas lēmumu ir pilnvarots rīkoties nepilngadīgā vārdā. Pieļaujama situācija reģistrācijai pieteikt arī tikai likumisko pārstāvi, ņemot vērā faktisko kontroli, taču jebkurā gadījumā, reģistrējot informāciju par likumisko pārstāvi, būs norādāma arī informācija par personu, ar kuras starpniecību kontrole tiek īstenota, izskatāmajā gadījumā - nepilngadīgo, lai atklātu faktisko situāciju. Shematisks attēlojums:
Līdzīga situācija ir arī ar pilnvarojumiem - viena vai vairākas fiziskās personas var izdot pilnvarojumu rīkoties to vārdā un interesēs. Piemēram, juridiskās personas vienīgais īpašnieks (dalībnieks) fiziskā persona ir persona 1, bet tai ir noslēgts pilnvarojuma līgums ar personu 2. Neskatoties uz formālajām īpašumtiesībām un balsstiesībām, kas izriet no dalībnieka statusa, Reģistrā kā patiesais labuma guvējs būtu reģistrējama līdzās personai 1 arī persona 2, kas īsteno kontroli caur personu 1. Attiecīgi persona 1, ņemot vērā, ka tai pieder vairāk nekā 25 procenti īpašumtiesību, reģistrējama kā patiesais labuma guvējs, balstoties uz īpašumtiesību kritēriju pamata, savukārt persona 2 reģistrējama kā patiesais labuma guvējs, balstoties uz kontroles tiesībām un pienākumiem, kas tai izriet no pilnvarojumā noteiktā. Rezultātā Reģistrā atklātā informācija nodrošina pilnu caurspīdīgumu par kontroles īstenošanu juridiskajā personā - gan uz īpašumtiesību pamata, gan uz pilnvarojuma pamata. Norādāms, ka Reģistrā jāiesniedz arī dokuments - pilnvarojums, kas pamato personas kontroli konkrētajā uzņēmumā atbilstoši NILLTPFN likuma 18.2 panta otrajai daļai.
Tāpat, ja īpašumtiesību struktūra ir komplicētāka, arī pilnvarojumu dalībnieki konkrētai personai var izdot ar mērķi, lai efektīvāk nodrošinātu juridiskās personas pārvaldību, piemēram, ja vairāki dalībnieki/akcionāri, tajā skaitā juridiskās personas, atrodas ārvalstīs. Šādā gadījumā kā patiesie labuma guvēji būs reģistrējamas vairākas personas - pirmkārt, pilnvarnieks, ja tam pilnvarojumā noteiktās tiesības rada faktisku kontroli pār juridisko personu, kā arī paši pilnvarnieki (ja tie ir fiziskās personas, kas atbilst īpašumtiesību kritērijam) vai to patiesie labuma guvēji caur netiešo kontroli (ja tie sākotnēji kvalificējas patieso labuma guvēju statusam), jo tie saglabā daļu kontroles un atklājami kā patiesie labuma guvēji, balstoties uz īpašumtiesību kritēriju. Piemēram, ja juridiskā persona pieder 5 dalībniekiem, no kuriem vienai personai pieder 60 procenti kapitāla daļu, bet atlikušos 4 dalībniekus pārstāv pilnvarnieks, tad kā patiesie labuma guvēji reģistrējami: dalībnieks, kam pieder vairākums kapitāla daļu, un pilnvarnieks, kas īsteno kontroli caur šiem 4 dalībniekiem.
Shematisks attēlojums:
Norādāms, ka patieso labuma guvēju definīcijas mērķis kā atbilstoši nacionālajam regulējumam, tā Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, tā Finanšu darījumu darba grupas (FATF) starptautiskajiem standartiem ir atklāt tās fiziskās personas, kas galarezultātā - faktiski kontrolē juridisko personu. Praksē veidi, kādos šāda kontrole tiek īstenota, var būt visdažādākie atbilstoši faktiskajai situācijai. Attiecīgi ievērojot iepriekš minēto, kontroles veidi patiesajam labuma guvējam nav aprobežojami ar īpašumtiesību kritēriju, pilnvarojumu vai kādu citu juridisku statusu, bet gan vērtējami katrā gadījumā atbilstoši faktiskajai situācijai. Reģistrā var tikt reģistrēti dažādi kontroles veidi - ja juridiskā persona vēlas, iespējams izmantot Reģistra izstrādāto klasifikatoru patieso labuma guvēju reģistrācijai, to iespējams darīt, taču juridiskajai personai jebkurā gadījumā saglabājas tiesības pašai pēc izvēles definēt atbilstošāko kontroles veidu. Jebkurā gadījumā - juridiskās personas valde, saskaņā ar NILLTPFN likuma 18.1 panta trešo daļu un 18.2 panta pirmo daļu, ir atbildīga par iesniegto ziņu patiesumu un atbilstību patieso labuma guvēju definīcijai. NILLTPFN likumā noteiktā patiesā labuma guvēja definīcija jau ir visaptveroša un līdz ar to citas tās formas nav aktuālas.
Attiecībā uz informācijas pieejamību Reģistrā par to, kura persona ir izsniegusi pilnvarojumu, norādāms, ka informācija par pilnvarojuma izdevēju ir izsecināma no Reģistrā reģistrētās informācijas par personām, ar kuru starpniecību patiesais labuma guvējs īsteno kontroli. Tāpat, ja pilnvarojuma izdevējs ir Latvijā reģistrēta juridiskā persona, informācija par tā patiesajiem labuma guvējiem ir pieejama pie ziņām par attiecīgo pilnvarojuma izdevēju. Tāpat lielākoties Reģistra rīcībā (Reģistra tiesības pieprasīt dokumentāro pamatojumu par īstenoto kontroles veidu stājās spēkā 2019. gada 1. jūlijā) ir dokuments, kas to apliecina, proti, pati pilnvara.
Reģistrā iesniegto dokumentu statuss noteikts likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Atbilstoši minētā likuma 4. panta 5.11 punktam un 4.15 panta otrajai un ceturtajai daļai viens no Reģistra uzdevumiem ir nodrošināt reģistrācijas lietu sadalīšanu publiskajā un nepubliskajā daļā. Reģistrācijas lietā esošos dokumentus un ziņas, kas nav norādītas likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.15 panta pirmajā daļā (šajā normā nav norādīti NILLTPFNL 18.2 panta pirmajā daļā noteiktie dokumenti, kas pamato patiesā labuma guvēja īstenoto kontroli), iekļauj reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā. Reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā iekļautās ziņas un dokumenti ir ierobežotas pieejamības informācija, un to var iegūt normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai tiesībaizsardzības institūcijas, kā arī Finanšu izlūkošanas dienests un uzraudzības un kontroles institūcijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā bez ierobežojumiem, bet citas institūcijas — iesniedzot pamatotu pieprasījumu. Privātpersonas reģistrācijas lietu nepubliskās daļas ziņas un dokumentus pieprasa Informācijas atklātības likumā noteiktajā ierobežotas pieejamības informācijas pieprasīšanas kārtībā. Savukārt žurnālistiem ir iespēja saņemt pastāvīgu piekļuvi Reģistra nepubliskās daļas dokumentiem, ievērojot likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.17 pantā noteikto kārtību.
Attiecībā uz SIA "LATVIJAS APTIEKA", vienotais reģistrācijas numurs 40003094510, (turpmāk - Sabiedrība) reģistrēto informāciju par patiesajiem labuma guvējiem norādāms, ka atbilstoši Reģistrā reģistrētajai informācijai Guntis Belēvičs kontroli īsteno uz pilnvarojuma pamata ar akciju sabiedrības "Olpha”, reģ. Nr: 40003007246, starpniecību. Pilnvaru Guntim Belēvičam akciju sabiedrības “Olainfarm” (vēsturiskā akciju sabiedrības “Olpha” firma) vārdā ir izsniedzis valdes priekšsēdētājs. Akciju sabiedrība “Olpha” ir SIA “LATVIJAS APTIEKA” vienīgais dalībnieks (īpašnieks). Reģistrā ir pieejama informācija par akciju sabiedrības “Olpha” patiesajiem labuma guvējiem - Robertu Tavjevu un Sergeju Korņijenko. Ievērojot minēto, Reģistra vestajos reģistros pieejamā informācija par patiesajiem labuma guvējiem abās minētajās kapitālsabiedrībās pēc būtības ir pilnvērtīgi pieejama.
Ievērojot minēto, Reģistrs, ņemot vērā saņemto informāciju, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vērsīsies pie konkrētās sabiedrības, lai arī aplūkojot ziņas par katru kapitālsabiedrību atsevišķi, reģistrēto ziņu apjoms par patieso labuma guvēju būtu izsmeļošs un nebūtu jāaplūko caur saistīto kapitālsabiedrību. Tāpat Reģistrs vērtēs nepieciešamos pilnveidojumus reģistrācijas procesos līdzīgos gadījumos. Par šo darbību rezultātiem Reģistrs varēs informēt atsevišķi.”
Tieslietu ministrija: likumā viss pateikts
Tieslietu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Ilze Leimane lakoniski atbildēja: “Daļā par konkrēto gadījumu informāciju var sniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Savukārt attiecībā par uzdoto jautājumu par iespējamu normatīvo aktu grozīšanu vēršam uzmanību, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 5. punktā jau ir dota plaša un visaptveroša patiesā labuma guvēja definīcija. Tā ietver visdažādākos veidus, kādos persona ir atzīstama par patieso labuma guvēju, neizšķirot kādus patieso labuma guvēju paveidus, kas turklāt ir atbilstoša gan Eiropas Savienības prasībām, gan starptautiskajiem standartiem. Līdz ar to Tieslietu ministrija nesaskata normatīvo aktu grozījumu nepieciešamību.”
