Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) kopā ar biedrību "OPEN Radošais centrs", kas strādā ar grūtībās nonākušiem jauniešiem, vērsusies pie valsts amatpersonām ar aicinājumu dekriminalizēt narkotiku lietošanu. Spriežot pēc tā, ka šī ierosme ir sadzirdēta gan valdībā, gan dažās partijās, ideja tiks apspriesta un virzīta caur likumdošanas gaiteņiem, un, iespējams, narkotiku lietošana Latvijā tiešām tiks dekriminalizēta.
Ko īsti grib ārsti? Viņi grib, lai turpmākajā nākamībā vairs nerodas tādas situācijas, kad iet bojā cilvēki, kurus varētu glābt, ja vien būtu laikus izsaukta ātrā palīdzība - tas ir gadījumos, kad, piemēram, kāds jaunietis pārdozē, bet viņa laikabiedri no skolas vai pat arī vecāki nezvana ātrajiem, jo baidās, ka būs darīšana ar policiju un krimināla rakstura nepatikšanas. Būtiska ir arī savlaicīga neatliekamās palīdzības saukšana, lai nav tā, ka ārsti atbrauc pusstundu par vēlu, kad cilvēks jau sāk atdzist un nav piedabonams atsākt elpot. Ārsti saka, ka vidēji četri gadījumi diennaktī Latvijā esot tādi, kad jāsteidzas palīgā pārdozējušiem. Un liela daļa no viņiem ir jaunieši.
Briesmīga nelaime bija tas laiks, kad jauniešu vidū modē bija tā saucamie spaisi, un gāja bojā ne viens vien. Bet arī tagad tiek izdomātas aizvien jaunas indes.
Otra ārstu vajadzība ir novērst tādus gadījumus, kad jau dziļi atkarīga persona labprāt padotos medicīnai, ietu ārstēties, taču bailes, ka var nākt sods par narkotiku lietošanu, attur no vēršanās pēc palīdzības. Diezin vai ir ļoti motivējoši, ja bračka ir gājis ārstēties, bet viņš tiek apsūdzēts par lietošanu. Šādu indivīdu viņa atkarīgie draugi un paziņas novērtē kā losi un paši uz ārstēšanos vairs nav pierunājami.
Runāšana par narkotiku dekriminalizēšanu var radīt šķību vēstījumu, ka narkotiku lietošana turpmāk būs atļauta... Tā gluži nav! LĀB uzsver, ka “dekriminalizēt” nenozīmē “legalizēt”. Narkotiku legalizēšana nozīmētu, ka kokaīnu un heroīnu var likt uz letes veikalos, ar narkotikām var tirgoties bez baiļu uz ielas, skolā un universitātes ēdnīcā. Taču dekriminalizācija nozīmē vien tikai to, ka par lietošanu netiks piemērots kriminālsods. Visi citi kriminālapstākļi ap lietošanu un lietotāju paliek spēkā - joprojām krimināla paliks narkotisku vielu izgatavošana, tirgošana, pārvadāšana, ievešana valstī, pamudināšana lietot narkotikas, sēšana, audzēšana utt.
Lai saprastu, par ko īsti ir runa, jāatver Krimināllikums un jāmeklē tajā panti, kuros ietverts vārds “lietošana”.
Krimināllikums ir ļoti smags dokuments, kurā laika gaitā veikti neskaitāmi svītrojumi un papildinājumi kā lupatu deķī, tāpēc nevajag tajā meklēt labskanību, jo tāda nav iespējama, bet savu galveno funkciju tas pilda - tas ir piemērojams praksē. Krimināllikums pašlaik ir tāds, kāds ir, un tajā nav lieku vārdu - katrs lieks vārds praksē attiecas uz cilvēkiem un viņu likteņiem. No viena vārda var būt atkarīgs, vai persona paliks brīvībā vai sēdēs gadiem ilgi cietumā.
Tādi samocīti, tomēr piemērojami ir arī panti, kas attiecas uz narkotikām. Piemēram, 253.2 pants “Narkotisko un psihotropo vielu neatļauta iegādāšanās, glabāšana un realizēšana nelielā apmērā un narkotisko un psihotropo vielu neatļauta lietošana” pauž:
(1) Par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā bez nolūka tās realizēt vai narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu, ja to izdarījusi persona, kura brīdināta par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un lietošanu, —
soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
(2) Par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu nelielā apmērā realizācijas nolūkā vai par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu realizēšanu nelielā apmērā —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.”
Proti, nav gluži tā, ka Latvijas likumos par ātrās palīdzības saukšanu, lai glābtu pārdozējušo, vai par pieteikšanos ārstēties uzreiz liktu cietumā. Lai sasniegtu mērķi nonākt cietumā uz trim gadiem, vajag ļoti uzprasīties - būt jau brīdinātam vismaz reizi, bet arī tad vēl Temīda uzreiz tā aiz restēm neliks un sākumā izmantos probāciju, sabiedriskos darbus, naudas sodu.
Pastāv arī Krimināllikuma 254. pants, kurā paredzēta personas atbrīvošana no kriminālatbildības par narkotisko un psihotropo vielu iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu, ja persona sniegusi vai organizējusi palīdzību citai personai šo vielu pārdozēšanas gadījumā.
It kā jau viss ir puslīdz sakārtots un atrunāts - ja narkomāns zvanījis ātrajiem, lai glābtu “kolēģi”, cietums par to nedraud. Un tomēr... tas vienalga ir neskaidri, tas var tikt interpretēts visādi. Latvijas Ārstu biedrība vēlas, lai no Krimināllikuma vārds “lietošana” tiek svītrots pavisam.
Taču šāda viena vārda svītrošana var nebūt nemaz tik vienkārša un mehāniska. Vispirms taču vajadzēs gari un plaši par šo tēmu izdiskutēties, kāpt tribīnē, kratīt dūres un pacelt balsi. Tāda ir Latvijas politikuma tradīcija.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (“Jaunā vienotība”) ir paudis konceptuālu atbalstu lietošanas dekriminalizācijai, taču ir sācis runāt kaut kā tā, ka tā dekriminalizācija būtu jāattiecina tikai uz jauniešiem, nevis uz visiem. Nezinu, vai ministrs ir redzējis Jura Podnieka filmu, kurā viens no sižetiem bija par vilciena demolēšanu pēc “Pērkona” koncerta Ogrē. Tur bija asarains gadījums, ka vienīgais jaunietis, kurš dabūja reālu cietumsodu, bija tas, kurš bija sasniedzis pilngadību. Vai Abu Meri grib, ka jaunietis, kam astoņpadsmit ar pusi gadu, tiek kaut kā īpaši kriminālvajāts par lietošanu, kamēr tas, kuram vēl nav astoņpadsmit, netiek aiztikts?
Ārstu aicinājumam pievienojusies arī parlamentā nepārstāvētā partija "Kustība "Par!"", kas aicina sodīt narkotisko vielu dīlerus un izplatītājus, nevis lietotājus. Partija uzsver, ka aicina uz narkotisko vielu lietošanas dekriminalizāciju, nevis to legalizāciju. Tas ir jauki, ka šī partija atbalsta dakterus, taču šīs partijas pārstāvji savulaik jau bija pie varas, izvaldījās atliku likām tieši medicīnas jomā. Viņiem bija iespēja desmitiem reižu dekriminalizēt vai kriminalizēt visas iespējamās narkotikas un to lietošanu. Taču tagad par vai pret narkotiku lietošanas dekriminalizēšanu lems citas, Saeimā iekļuvušās partijas, nevis šī kustība.
LĀB un "OPEN Radošais centrs" norāda, ka Latvijai vajadzētu sekot to valstu piemēram, kas ir pievienojušās Apvienoto Nāciju Organizācijas un ANO Narkotiku un noziedzības biroja aicinājumam dekriminalizēt narkotiku lietošanu.
Jāteic, pasaules pieredze ar narkotiku lietošanas dekriminalizāciju ir ļoti dažāda, pretrunīga, sarežģīta. Ir valstis, kur tā pastāv jau sen, un ir valstis, kur līdz tai vēl tālu.
Virknē Āzijas valstu pastāv šaušalīgi skarbi likumi par narkotiku kontrabandu (nāvessods, mūža ieslodzījums) un arī par lietošanu draud bargi cietumsodi, taču simti miljonu ļaužu vienā mierā lieto katru dienu un bēdu nepazīst. No policijas var atpirkties. Kādam var nepaveikties un var nesanākt atpirkties, bet tad tas ir “dabiskais atbirums” - ne visiem taču veicas. Uz šādām valstīm nav ko skatīties, tās ir cita pasaule.
Bet ir arī pasaule, kas tiesiskuma un narkoļaunuma izpratnē ir līdzīga Latvijai. Narkotiku lietošana ir dekriminalizēta (ne legalizēta) gandrīz 30 valstīs - Argentīnā, Austrālijā, Čīlē, Čehijā, Igaunijā, Vācijā, Itālijā, Meksikā, Nīderlandē, Polijā, Spānijā, Šveicē un 17 ASV štatos.
Bet ne, piemēram, Lietuvā, ne Slovākijā, ne Apvienotajā Karalistē, ne vairumā ASV štatu.
Apvienotajā Karalistē ir mazliet mulsa situācija, ka šī tēma ir saistīta ar informācijas noplūdes skandālu. 2016. gadā valdības oficiālie padomnieki narkotiku jautājumos privāti iestājušies par oficiālu kriminālatbildības atcelšanu par narkotiku glabāšanu personiskai lietošanai. Šie dokumenti nav bijuši domāti, lai tos redz visa publika, taču plašsaziņas līdzekļi tos ir citējusi uz nebēdu. Ziņojumā, ko toreizējam iekšlietu sekretāram nosūtīja bijušais Narkotiku ļaunprātīgas izmantošanas konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, tika uzsvērtas vairākas nopietnas bažas saistībā ar narkotiku lietošanas kriminālatbildību. “Tas ir vienīgais ACMD ziņojums, kas nav publicēts,” raksta “The Guardian”. “Tajā teikts, ka ir "maz konsekventu starptautisku pierādījumu tam, ka kriminālatbildība par narkotiku glabāšanu personiskai lietošanai efektīvi samazina narkotiku lietošanu", ka Apvienotajai Karalistei saskaņā ar līgumsaistībām nebija jākriminalizē narkotiku lietošana un ka kriminalizācija kaitē cilvēku izglītībai un nodarbinātībai.”
Tā kā tēma ir uzkarsēta un pikanta, diezin vai angļu valdība ātri sadūšosies pieņemt kādus lēmumus.
Virknē ASV štatu narkotiku lietošana vairs netiek uzskatīta par kriminālu pārkāpumu, tomēr lielākajā daļā štatu tas joprojām tāds ir. Process no kriminalizācijas uz dekriminalizāciju notiek pakāpeniski. Plašsaziņas līdzekļos aizvien biežāk tiek kritizēts 1971. gada likums par narkotiku ļaunprātīgu izmantošanu. “Tas nav spējis pats par sevi novērst un kontrolēt nelegālo narkotiku lietošanu un piegādi. Apsēstība ar izpildes vadītiem, soda “risinājumiem” narkotikām ir nogurusi, neefektīva un patiesībā kaitīga,” raksta bijušais Policijas fonda pētnieks Stīvens Volkots. Eiropā visbiežāk visi salīdzinājumi par šo tēmu tiek veikti ar Portugāli, kur narkotiku lietošana tika dekriminalizēta 2001. gadā pēc daudznozaru ekspertu komitejas ieteikuma. Komiteja ieteica valstij koncentrēt centienus uz profilaksi, izglītību, kaitējuma mazināšanas programmām un paplašināt piekļuvi ārstēšanai, kā arī citiem atbalsta tīkliem (piemēram, saiknei ar ģimeni). Portugāļi brīdina, ka nepietiek tikai ar dekriminalizāciju
Portugāles modelī personu, kas konstatēta glabājam vai lietojam narkotikas, novērtē Narkomānijas novēršanas komisija. Ja tiek konstatēts, ka cilvēkam ir atkarība, viņš tiek nosūtīts uz ārstēšanu. Cilvēkiem, kuriem nav atkarības, ir citas soda iespējas, piemēram, nosūtīšana uz izglītojošiem kursiem vai naudas soda samaksa. Iespējams, vissvarīgākā vēsts no Portugāles ir šāda. “Dekriminalizācija nav sudraba lode. Ja jūs dekriminalizēsit un neko citu nedarīsit, viss pasliktināsies. Vissvarīgākā daļa bija nodrošināt ārstēšanu bez maksas visiem, kam tā bija nepieciešama. Šis bija mūsu pirmais sasniegums," sacīja Portugāles nacionālais koordinators narkotiku, narkomānijas un alkohola kaitīgās lietošanas jautājumos Žoao Kastels Branko Gulao.
