Uzņēmumu reģistra (UR) datos parādījies ieraksts, kurš norāda, ka Latvijas jurisdikcijā juridiskām personām var būt uzrādīts nevis, kā likumā noteikts, “patiesais labuma guvējs”, bet gan “patiesais labuma guvējs uz pilnvarojuma pamata”, kuram, kā izrādās, ir tiesības iecelt un kontrolēt uzņēmuma valdes darbību, faktiski atņemot uzņēmuma dalībniekiem šīs tiesības- nebijis precedents līdz šim.
Šāda UR ieraksta nianse rada jautājumu, kurš tad attiecīgajā uzņēmumā ir “visīstākais” patiesais labuma guvējs. Acīmredzami, ka visīstākais vispatiesākais labuma guvējs varētu būt meklējams starp tām fiziskām vai juridiskām personām, kuras UR reģistrētajam patiesajam labuma guvējam šādu pilnvarojumu ir izsniegušas.
UR ierakstos par SIA “Latvijas aptieka” sadaļā “Aktuālie dati. Patiesie labuma guvēji” norādīts viens patiesā labuma guvējs, un tas ir “Belēvičs Guntis” “uz pilnvarojuma pamata”.
Tā kā SIA “Latvijas aptieka” ir viens no ietekmīga farmācijas biznesa uzņēmumiem, šāds ieraksts ar jauninājumiem patiesā labuma guvēja statusā raisa papildu interesi. “Neatkarīgā” UR, Tieslietu ministrijai un Saeimas Juridiskajai komisijai vaicāja, kurā likumā vai citos regulējumos ir atrunāts, ka patiesais labuma guvējs var būt nevis vienkārši patiesais labuma guvējs, bet patiesais labuma guvējs uz pilnvarojuma pamata; kā šādās situācijās noskaidrot, kurš ir izsniedzis pilnvarojumu;
vai pilnvarojuma izsniedzējs šādās situācijās ir uzskatāms par visīstāko patieso labuma guvēju un vai nebūtu jāiekļauj likumā normas par to, ka ir arī citas patiesā labuma guvēja formas, piemēram, “visīstākais patiesā labuma guvējs”, kurš konkrētajā gadījumā slēpjas aiz izsniegtā pilnvarojuma?
Šī nav pirmā reize, kad Latvijas valsts iestādes pieļauj manipulācijas ar jēdzienu “patiesais labuma guvējs”. Iepriekš šādas manipulācijas pieļāva Latvijas Ģenerālprokuratūras prokuroru grupa, kura izmantoja Latvijas likumos neatrunātu un nedefinētu jēdzienu “patiesā labuma guvēja tiesības”. Manipulācija ļāva konstruēt apsūdzības politiķim Aivaram Lembergam. No šīs manipulācijas labumu acīmredzami guva vismaz divas fiziskas personas - valsts apsūdzības uzturētāju grupas vadītājs, tagad jau virsprokurors Juris Juriss (saņēma dažādus apbalvojumus) un Latvijas Ģenerālprokuratūras prokuroru ieceltais arestētās mantas glabātājs, tobrīd Šveices pilsonis Rudolfs Meroni. Pēdējam, pateicoties tostarp manipulācijām ar patiesā labuma guvēja jēdzienu, izdevās viņam glabāšanā nodoto arestēto mantu veiksmīgi izgaisināt.
Jautājums, kurš gūst labumu no ieraksta UR par patieso labuma guvēju “uz pilnvarojuma pamata”? Izskatās, jau šobrīd labumu gūst visīstākais patiesais labuma guvējs, jo viņš tādējādi tiek pasargāts no uzrādīšanas UR - tātad no publiskās telpas.
Jāatgādina, ka “patiesais labuma guvējs” kā tiesību subjekts Latvijas likumos pirmo reizi definēts 2005. gada 26. maija redakcijā likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”. Tur nebija un joprojām nav nekas minēts par to, ka ir arī “patiesā labuma guvēja tiesības” un ir “patiesais labuma guvējs uz pilnvarojuma pamata”.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā “patiesā labuma guvēja” jēdziens tiek atklāts, uzskaitot noteiktu pazīmju kopumu. Viena no pazīmēm ir 25% akciju īpašums vai šā īpašuma tieša vai netieša kontrole. Ja personai nepieder vai nav kontrolē minētie 25%, tad šī persona nevar tikt atzīta par patieso labuma guvēju.
Latvijas likumdošanā, kura balstīta romāņu-ģermāņu tradīcijās, tika iestrādātas anglosakšu tiesību īpatnības, kuras saistītas ar jēdzieniem par beneficiāru un trastu. Latviskā izpratnē jēdzieni “beneficiārs” un “patiesais labuma guvējs” ir viens un tas pats: “beneficiārs” ir tiešs termina pārnesums no angļu valodas vārda “beneficiary”, kas latviski nozīmē patiesais labuma guvējs. Anglosakšu likumdošanā ir divas īpašumtiesību formas. Vienas ir reģistrētās legālās īpašuma tiesības, kas saucas “legal ownership”, un otrs veids ir beneficiārais īpašums, kas ir balstīts uz līgumu. Pēc šā sadalījuma kļūst skaidrs, ka beneficiārs, beneficiāra statuss, fiduciārās (latviski - pilnvarojuma) attiecības Latvijā ir izprotamas kā pilnvarojuma līguma regulējums ar kluso vietniecību vai bez tās. Vai tas ir pilnvaru devējs un pilnvaru ņēmējs, vai pilnvaru ņēmējs atklāj, kā vārdā viņš darbojas, vai viņš klusējot to dara - tās viennozīmīgi būtu saistību tiesības. Anglosakšu likumdošanas tradīcijās beneficārs uz pilnvarojuma pamata būtu saprotami, taču Latvijas likumos līdz šim nekas tāds vēl nav ticis atrunāts.
Kopš 2017. gada nogales, reģistrējot juridisko personu, Latvijas Republikas UR jāatklāj arī tās patiesie labuma guvēji. Šis pienākums stājās spēkā, kad spēkā stājās grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.
Laikā gaitā šis likums vairākkārt grozīts, tostarp iegūstot jaunu nosaukumu un cita starpā attiecībā uz juridiskajām personām nosakot pienākumu ne tikai sagaidīt, kad pats patiesais labuma guvējs vēršas pie juridiskās personas, bet arī patstāvīgi noskaidrot tās patiesos labuma guvējus un pārliecināties, ka tai sniegtā informācija ir patiesa. Joprojām, reģistrējot juridisko personu vai piesakot izmaiņu reģistrāciju jau esošam subjektam, vienlaikus ir reģistrējama vai atjaunināma informācija par patiesajiem labuma guvējiem.
