Kā "airBaltic" no paliatīvās aprūpes izrāva obligāciju turbovērpiens

© Vladislavs Proškins/F64

Šķita, ka “airBaltic” teju, teju būs nepieciešama paliatīvā aprūpe. Un tad pēkšņi, re, aviokompānija izrādās sirgusi ar nieka iesnām un tagad spriņģo pa aviācijas tirgu veselīga un vingra! Brīnums! Obligācijas! Procentu likme gan ir paprāva – 14,50%.

Daudz jautājumu. Maz atbilžu.

Par nacionālo aviokompāniju “airBaltic” līdz pat starpsvētku 2. maija Saeimas plenārsēdei stāsts bija diezgan skumīgs. Līdz jūlija beigām kompānijai bija nepieciešami 200 miljoni eiro, lai varētu atmaksāt visu naudu emitēto obligāciju pircējiem. Pirms pieciem gadiem obligācijas bija iegādājušies vairāk nekā simt investoru no 25 valstīm. Tā kā nebija ziņu, vai “airBaltic” menedžmentam ir izdevies piesaistīt privātus investorus, kļuva skaidrs, ka valstij nāksies sniegt palīdzīgu roku, lai glābtu aviokompāniju. Šoreiz gan ne vairs vienkārši iedodot naudu kā palīdzību kovida sērgas laikā vai nosaucot to par “pamatkapitāla palielināšanu”, bet pērkot obligācijas.

Sākumā finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) runāja par pirkumu 100 miljonu eiro apmērā, bet valdība bija dāsnāka un atbalstīja "airBaltic" obligāciju iegādi līdz 136 miljonu eiro vērtībā. 2. maijā to atbalstīja Saeima. Latvijas politiskajās aprindās valdošais noskaņojums bija tāds, ka aviokompānijā laika gaitā ir grūstas iekšā milzīgas summas - kopā vairāk nekā pusmiljards eiro -, tāpēc neturpināt balstīt aviokompāniju būtu kaut kā ne pārāk gudri. Varbūt nāks labāki laiki un “airBaltic” sāks zelt un plaukt. Šajā stāstā bija dažas dīvainas lappuses, jo arī ar 136 miljoniem “airBaltic” nepietika, vajadzēja 200, bet pašlaik tam jau vairs nav nozīmes.

“airBaltic” vairs nevaid miruse - dakterēšana izmaksās dārgi

Patlaban tas vairs nav aktuāli, jo ir likta jauna bilde iekšā - gluži vai kosmiska turbosāga par to, ka “airBaltic” ir izdevies emitēt jaunas piecu gadu 340 miljonu eiro obligācijas. Papildus lieliem institucionāliem investoriem par 50 miljoniem eiro šīs obligācijas iegādājusies Latvijas valdība.

Tad jau aviokompānijas glābšanai visi 136 miljoni nav nepieciešami un pietiek ar tikai 50!

Lieli prieki progresīvajās valdības aprindās

Nevaldāms prieks atskan no satiksmes ministra Karpara Briškena (P) interneta sociālajā tīklā X: “Labas ziņas Latvijai! Šodien “airBaltic” veiksmīgi emitēja obligācijas 340M eiro vērtībā. Tirgus pieprasījums pēc šiem vērtspapīriem vairāk kā divkārt pārsniedza mērķa summu. Šis ir labs sasniegums uzņēmumam un valstij - starptautiskie privātie investori redz potenciālu mūsu nacionālās aviokompānijas izaugsmē. Jau šī gada pirmā ceturkšņa “airBaltic” ieņēmumu aplēses ir 132M eiro, kas ir par 26% vairāk nekā pērn. Politikā bieži dzirdam saukļus par to, ka jāveicina eksports, bet bez konkrētām idejām. Aviācijas pakalpojumu pienesums Latvijas eksportam 2023. gadā sasniedza 880M - divreiz vairāk nekā Igaunijai un Lietuvai. Lauvas tiesu no tā nodrošina “airBaltic” darbība, kas vienlaikus veicina Latvijas starptautisko savienojamību.”

Tikmēr ministru prezidente Evika Siliņa (JV) bija mierīga kā sfinksa pie piramīdām Gizā. “Viņu bilance tika ļoti labi pārbaudīta. Viņi rēķinājās ar vēl lielāku procentu likmi. Cilvēkiem varbūt tas ir pārsteigums, bet jāatceras, ka mēs dzīvojam ļoti augstā Eiropas Centrālās bankas procentlikmē. Tas, protams, ietekmē arī šo. Šis katrā ziņā ir ļoti veiksmīgs darījums,” pavisam nesatraukusies pauda E. Siliņa.

Tik tiešām “airBaltic” tagad valdībai no kakla uz kādu laiku būs nost, bet pēc tam... pēc tam redzēs.

“Bloomberg” akciju emisiju vērtē kā grabažīgu refinansēšanu

Taču diezgan pamatīgu darvas karoti pārlaimes medus mucā ir ielējis ietekmīgais starptautiskais ekonomikas izdevums “Bloomberg”, kurš “airBaltic” lielo panākumu ir novērtējis kā “junk refinansing” un “junk bonds”, ko var tulkot maigākajā variantā kā “nevēlamas akcijas” vai arī kā “grabažu”, “atkritumu” refinansēšanu. Proti, spekulatīva, augsta riska - augsta ienesīguma investīcija.

"airBaltic", piedāvājot savas obligācijas ar 14,5% procentu likmi, ik gadu investoriem procentu maksājumos atvēlēs nepilnus 50 miljonus eiro. "Bloomberg", redzot augsto obligāciju kupona likmi, raksta, ka tā ir šajā gadā augstākā likme līdzīga veida obligācijām Eiropas finanšu tirgū.

Gauss sāk kļūt gražīgs

“airBaltic” valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Martins Gauss līdz pat pēdējam laikam ir bijis superkorekts un allaž kritiku laidis gar ausīm vai atbildējis uzsvērti pieklājīgā formā. Taču nupat kāds īlens, šķiet, ir izdūries cauri ziloņa ādai. “Patlaban ir liels troksnis šeit, to es saprotu. Daudzi pašpasludināti eksperti tagad apspriež kapitāla tirgus lietas, lai gan Latvijā nemaz nav bijis šādu piemēru. Es patiešām “izbaudu” lasīt šos prātojumus.

Var redzēt, ka nav nekādu zināšanu par to, kā šīs lietas strādā, un tiem, kuri bļauj visskaļāk, ir vismazāk zināšanu,” pauž Martins Gauss. Viņš klāsta, ka aviokompānija augšot un sagaidāmajai akciju tirgošanai biržā vajadzētu ienest papildu kapitālu, kas uzlabotu finansiālo stāvokli. Jau pēc diviem gadiem būšot iespēja lūkot pārfinansēt šo obligāciju laidienu ar izdevīgākiem nosacījumiem, kas attiecīgi ļautu uzņēmumam straujāk attīstīties turpmāk.

Jādomā, ka ar “pašpasludinātiem ekspertiem” Martins Gauss domā vietējos Latvijas ekonomikas vērotājus, kuru viedoklis viņam nav saistošs, ja vien tie nav kādos atbildīgos amatos. Taču finanšu izdevums “Bloomberg” nezin vai ir ierindojams “pašpasludināto” kārtā.

Kad zināma visa patiesība, uzdod papildjautājumus

Ziņa par 340 miljonu obligāciju emisiju ir liels pārsteigums jebkuram vērotājam no malas. Jādomā, ka no 100 Saeimas deputātiem, kuru vairākums nobalsoja par 136 miljonu obligāciju pirkumu, vismaz 97% nebija pat nojausmas par šādu situācijas pagriezienu, kur piepeši danco pavisam citi cipari.

Tagad, kad par “airBaltic” pateikta visa patiesība, sāk pienākt laiks uzdot papildjautājumus. Tie varētu rasties ne tikai aviācijas un ekonomikas pašpasludinātiem vai īstiem speciālistiem, bet arī jebkuram līdzpilsonim, kurš nodarbojas ar sīku biznesu, kur nākas kaut ko sākt saprast grāmatvedībā. Un tāpat jebkuram pasažierim, jebkuram, kurš plāno savas mājsaimniecības izdevumus un ienākumus.

Kāda būs kompānijas rentabilitāte? Pērngad “airBaltic” bijusi grandioza rekordpeļņa 33 miljonu eiro apmērā. Bet turpmāk procentos būs jāmaksā 50 miljoni. Kā tas ir plānots, no kādiem ienākumiem ir plānots tos segt? Vai plāno katru gadu kāpināt pelņu, lai tā būtu vairāk nekā 14%?

Ja “airBaltic” mācēs nopelnīt vairāk nekā 14%, piemēram, 20% gadā, tad visu cieņu! Tas būs ģeniāls aviokompānijas sasniegums. Varēsim lasīt rakstus visos pasaules respektablajos ekonomikas izdevumos, ka Martins Gauss un viņa komanda pelna 20%, bet “Bloomberg” sarks, nokaunēsies un ņems savus vārdus par “junk bonds” atpakaļ.

Ja tomēr “airBaltic” negrasās norēķināties par obligācijām no peļņas, tad no kā grasās? Vai no nākamajām valdības dotācijām? Vai tad tas būs ieguvums Latvijas nodokļu maksātājiem vai tikai ārvalstu kreditoriem?

Un kas ir šie kreditori? Ar ko riskē viņi? Vai nav tā, ka pie jebkāda “airBaltic” nākamības scenārija viņi ne ar ko neriskē un savu naudu ar procentiem dabūs atpakaļ jebkurā gadījumā?

Komentāri

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) kopā ar biedrību "OPEN Radošais centrs", kas strādā ar grūtībās nonākušiem jauniešiem, vērsusies pie valsts amatpersonām ar aicinājumu dekriminalizēt narkotiku lietošanu. Spriežot pēc tā, ka šī ierosme ir sadzirdēta gan valdībā, gan dažās partijās, ideja tiks apspriesta un virzīta caur likumdošanas gaiteņiem, un, iespējams, narkotiku lietošana Latvijā tiešām tiks dekriminalizēta.