Arī Apvienotajā Karalistē skandāls – varasvīri uz klimata konferenci lidojuši ar privātajām kaitīgo izmešu lidmašīnām

© SCANPIX

Arī Apvienotajā Karalistē ir savs privāto lidmašīnu skandāls. Britu prese pašlaik sīki un smalki apraksta, kā Apvienotās Karalistes premjerministrs Riši Sunaks, ārlietu ministrs Deivids Kamerons un karalis Čārlzs III lidojuši uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Klimata pārmaiņu konferenci COP28 Dubaijā (Apvienotie Arābu Emirāti) katrs ar savu privāto lidmašīnu.

Plašsaziņas līdzekļu kopīgais jautājums varētu būt formulējams tā: “Kāda suņa pēc mūsu amatpersonas izmanto lidmašīnas ar visbriesmīgākajiem izmešiem, lai piedalītos konferencē par izmešu samazināšanu?”

Oglekļa pēda pēc konferences - milzīga

Medijs “The Conversation” raksta, ka Riši Sunaks, Deivids Kamerons un karalis Čārlzs ir tikai trīs no vairāk nekā 70 000 delegātiem no gandrīz 200 valstīm pēdējā ANO klimata samitā Dubaijā, COP28. Bet viņi ir starp simtiem, kas tur būs ceļojuši ar privāto lidmašīnu. Turklāt viņi ceļoja trīs atsevišķās lidmašīnās.

“The Conversation” izveidojis akadēmisko ekspertu komandu, lai novērtētu oglekļa pēdas nospiedumu ceļošanai uz šī gada sanāksmi COP28 Dubaijā dažādiem transporta veidiem, tostarp privātajām lidmašīnām. “Mēs arī salīdzinājām pēdējo trīs COP oglekļa pēdas nospiedumus, lai palīdzētu noskaidrot, kur varētu atrasties konferences, lai atturētu dalībniekus no privāto lidmašīnu izmantošanas, ja vien tas nav absolūti nepieciešams drošībai. Privāto lidmašīnu izmantošana pagājušajā gadā - un, iespējams, arī šogad, lai gan mums vēl nav pilnu datu - liecina, ka tā kļūst par jaunu normu un ir pārsniegusi tikai būtiskus pasaules līderus,” raksta “The Conversation”. “Lidošana jau tagad ir viens no oglekļa ietilpīgākajiem ceļošanas veidiem gan sakarā ar emisijām, kas rodas, sadedzinot reaktīvo degvielu, gan tāpēc, ka tvaiku takas palīdz radīt mākoņus lielā augstumā, kas atmosfērā aiztur vairāk siltuma. To ir arī īpaši grūti dekarbonizēt.

Privātie reaktīvie lidojumi ir vispiesārņojošākais veids, kas patērē daudz degvielas, bet pārvadā maz pasažieru.”

Privātās lidmašīnas - šķiru nevienlīdzības piemērs

Franču ekonomists Tomass Piketijs apgalvo, ka privāto lidmašīnu reisi ir šķiru nevienlīdzības piemērs un tas ir jārisina, ja vēlamies risināt klimata pārmaiņas. “Tas, ka tos izmanto augsta līmeņa cilvēki, nepārprotami mazina klimata konferences mērķi un simbolizē saikni starp vides problēmām un individuālu rīcību, kā arī apņemšanās trūkumu īstenot ilgtspējīgu praksi. Tas savukārt apgrūtina veidot un ietekmēt sabiedrisko domu. Iepriekšējie pētījumi liecina, ka sabiedrības locekļi klimata pasākumus uztver mazāk nopietni, ja viņiem šķiet, ka viņu vadītāji nedara savu darbu,” sacījis Piketijs.

Privātie 11 reizes kaitīgāki nekā komercreisi

Pētnieki konstatējuši, ka uz iepriekšējo klimata konferenci Ēģiptē lielākā daļa privāto lidojumu bija īsi, bieži vien tikai stunda starp galvaspilsētu Kairu un konferences norises vietu Šarmelšeihā. Īsākos attālumos lidmašīnas ir vēl mazāk efektīvas, jo pacelšanās un nosēšanās patērē vairāk degvielas, salīdzinot ar kreisēšanu.

Tāpēc jāizvairās no īsiem lidojumiem un privātām lidmašīnām.

Braucot no Londonas uz Dubaiju, privātās reaktīvās lidmašīnas bijušas 11 reizes piesārņojošākas nekā komerciālās lidmašīnas. Zinātnieki to pierāda, publicējot dažādu transporta veidu izmešu salīdzinājuma tabulas. Savukārt portālainews.co.uk” vides korespondente Lūsija Hīta raksta, ka Londonas Universitātes koledžas pētnieki atklājuši, ka piesārņojošā ietekme, ko rada privāto reaktīvo lidmašīnu ceļojumi uz Dubaijas samitu, ir “nesamērīgi liela” - izdalītā oglekļa daudzums uz vienu privātās lidmašīnas pasažieri ir tuvu vidējai viena brita oglekļa emisijai visa gada laikā. Sava vaina jāuzņemas arī ANO

Pētījuma līdzautors, profesors Marks Maslins sacīja, ka daļa vainas par oglekļa emisijām saistībā ar COP28 jāuzņemas Apvienoto Nāciju Organizācijai, jo tā lemj, kur notiks COP sanāksmes. “Dubaija atrodas reģionā, ko ieskauj konfliktu zonas. Tie bloķē sauszemes maršrutus no Eiropas, Āzijas un Āfrikas un liek vismaz daļu no ceļojuma lidot no vairuma reģionu," teica Maslins. Apvienotās Karalistes “Greenpeace” vadošais pētnieks Dags Parrs pauž, ka ir "svarīgi, lai mūsu vadītāji izrādītu cieņu pret izdalītā oglekļa dioksīda daudzumu". “Vai tiešām viņi un viņu biroji nespēj nodrošināt, ka viņi lido ar čārterreisu vai pat tikai koordinē savus centienus?” jautā Parrs.

Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāja Karla Denijere norāda: “Privātās lidmašīnas ir “klimata nevienlīdzības” virsotne, un tās ir jāaizliedz… Uz Dubaiju netrūkst komerciālo lidojumu, un datums ir ierakstīts ikvienas amatpersonas dienasgrāmatā jau gadu iepriekš.”

Dauningstrīta cenšas izlocīties Britu valdības preses pārstāvis taisnojas: "Šīs valdības pieeja klimata pārmaiņu apkarošanai nav saistīta ar lidojumu aizliegšanu vai samazināšanu cilvēkiem, bet gan par investīcijām jaunās zaļās nākotnes tehnoloģijās, piemēram, ilgtspējīgā aviācijas degvielā. Apvienotās Karalistes valdības ministri, apmeklējot starptautiskos samitus, lido komerciāli, ja tas ir lietderīgi vai iespējams, un, ja tas nav iespējams, mēs kompensējam oglekļa emisijas, lai samazinātu kopējo ietekmi."

Par oglekļa emisijas kompensēšanu vairāki pētnieki ir izteikušies, ka šīs shēmas ir sevi diskreditējušas un to pozitīvā ietekme uz kopējo ietekmi ir niecīga.

Latvieši šoreiz nav lidojuši ar privātām lidmašīnām

Dubaijas klimata konferencē piedalījās arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un veselības ministrs Hosams Abu Meri. Viņi, gods kam gods, nav lidojuši ar privātām lidmašīnām, bet ar komercreisiem, kas 11 reizes “veselīgāki” nekā privātie. Katrs amatvīrs Dubaijā nonācis ar savu komercreisu dažādos laikos.

Lai vai kā, ANO klimata konferences sāk izskaties tā, it kā narkologi pulcētos uz savu forumu, kurā korķētu vaļā degvīna pudeles un smagi piedzertos. Britu laikraksti ir “uzspridzinājuši” arī sociālos tīklus, tikai atšķirībā no Latvijas gadījuma galvenā “cepšanās” ir nevis par naudu, bet par izmešiem.

Savukārt Latvijas gadījumā runa ir par naudu - par to, ka bijušais premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā vienotība”) 36 speciālajos avioreisos ar privātajām lidmašīnām nolidojis vairāk nekā 1,3 miljonus eiro. Valsts kanceleja tagad esot sākusi gatavot izmaiņas lidojumu kārtībā, lidojumu praksi izvērtē Valsts kontrole, bet Saeimas opozīcija nikni mudina, lai Kariņš demisionē.

Premjere Evika Siliņa Kariņu piesedz, sakot, ka viņš jau ir demisionējis no premjera amata. Bet vai no ārlietu ministra amata nav jādemisionē? Nē, Kariņš negrasās nekur demisionēt.

Komentāri

Šonedēļ apritēja gads, kopš Argentīnas prezidenta amatā stājies Havjērs Milejs. Par viņa ekonomisko reformu panākumiem un grūtībām varbūt citu reizi, bet šoreiz parunāsim par citu viņa politiskās programmas stūrakmeni – valsts birokrātiskā aparāta fundamentālu samazināšanu. Kontekstā ar to, vai viņa metode ir izmantojama Latvijas realitātē.

Svarīgākais