Daiļslidotāja Jevgēņija Pļuščenko gadījums spilgti nodemonstrēja: Baltija ir vienota – Putina un agresijas atbalstītāji šeit nav gaidīti.
Atlika vien Vladimira Putina un Krievijas agresijas Ukrainā atbalstītājam parādīties plakātos kā Ziemassvētku slidotājam Viļņā, sociālajos tīklos aizsākās asas debates. Lietuvas augstās amatpersonas - sākumā ārlietu ministrs, pēc tam Seima deputāts - komentēja, ka J. Pļuščenko esot Latvijas pilsonība un tādēļ juridiski viņam slidošanu Viļņā Ziemassvētkos nevarot liegt. Tas Latvijas medijiem izrādījās kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Skaitītu minūšu laikā mediji neatkarīgi viens no otra Latvijas varas iestādes nobēra ar daudziem jautājumiem un vienu kopēju pamatjautājumu: vai par tiešām J. Pļuščenko ir Latvijas pilsonība. Satversmes aizsardzības birojs no komentāriem atturējās, savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, lai arī parasti nesniedz ziņas par to, ir vai nav tai vai citai personai Latvijas pilsonība, šoreiz paziņoja, ka tā neapstiprina ziņas, ka J. Pļuščenko būtu Latvijas pilsonība. Lietuvas deputāts par saviem izteikumiem atvainojās un norādīja, ka šādas ziņas viņš tomēr esot saņēmis no ļoti drošiem avotiem.
Nav grūti iedomāties, kāda būtu mediju reakcija, ja izrādītos, ka J. Pļuščenko tomēr ir Latvijas pilsonība vai uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā.
Krievijas daiļslidotājs J. Pļuščenko ir 2006. gada olimpiskais čempions individuālajās sacensībās un 2014. gada olimpiādes uzvarētājs komandu sacensībās, kā arī 2002. un 2010. gada olimpiskais vicečempions individuālajā ieskaitē. Vēl viņš ir septiņkārtējs Eiropas čempions un trīskārtējs pasaules čempions.
Un tas ir īpaši slikti. Jo Pļuščenko ir sabiedrības viedokļa veidotājs - uz viņu skatās un viņā klausās Krievijas publika, jaunatne, bērni, kas uzvilkuši slidas un cer nākotnē būt tikpat daiļi slidotāji kā Pļuščenko.
Taču ko Pļuščenko mēdz runāt? Viņš kvēli atbalsta Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un līdz ar to arī neadekvāto, agresīvo, postošo, asiņaino karu, ko Putins veic Ukrainā, nogalinot kaimiņvalsts civiliedzīvotājus, sirmgalvjus, sievietes un bērnus. Nav domājams, ka Pļuščenko nezina, kas notiek, jo noteikti ir informēts.
Un tomēr atbalsta Putinu. Tātad viņam ir svarīgi būt nevis cilvēkam, bet pielaizīties valdošajam Krievijas režīmam, lai baudītu tos karjeras un naudas labumus, ko šis režīms sola un dod. Čempions ir uzsvēris, ka viņš nav politiķis, bet gan sportists un viņa mērķis ir ar sporta palīdzību saliedēt cilvēkus neatkarīgi no politiskām atšķirībām. Intervijā Krievijas televīzijai viņš teicis, ka ir nepieciešams apvienoties un atbalstīt krievu karavīrus, un paudis ticību Krievijas uzvarai.
Loģiski, ka viņam nav un nevar būt vieta daiļslidošanas šovā - ledus pasakā “Īkstīte” Viļņas "Pramogu arenoje" Otrajos Ziemassvētkos. Reklāmas plakātos bija minēts J. Pļuščenko vārds. Tagad vairs nav. Tas tāpēc, ka Lietuvas sabiedrība pauda spēcīgu sašutumu, kādā tādā veidā J. Pļuščenko tagad varētu būt sadomājies piedalīties pasākumā.
Nebūtu jau arī liels brīnums, ja J. Pļuščenko Latvijas pasi savulaik būtu ieguvis. Bija taču laiki, kad Latvija ar Krieviju tuvinājās, Valsts prezidente brauca uz Maskavu skatīties 9. maija parādi, Latvijas premjeram V. Putins vienā no forumiem demonstratīvi piegāja klāt, lai silti spiestu roku. Taču tie laiki ir garām - kaimiņvalsts ir kļuvusi par agresorvalsti, nekāda sadarbība vairs nav iespējama. Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī pielika punktu pēdējām eiforiska naivuma cerībām uz kādu nebūt saprašanos.
Savulaik Lietuvai ir atgadījies piešķirt savas valsts pilsonību un pasi latviešu baletdejotāja Māra Liepas meitai baletdejotājai Ilzei Liepai. Šis tad nu gan ir fakts, nevis pieļāvumi.
Intervijā Krievijas propagandistiskajam “YouTube” kanālam “Эмпатия Манучи” I. Liepa nosodīja Baltijas valstis un atbalstīja Putina sākto karu Ukrainā. “Man nav nekādu šaubu par to, ko saka mūsu prezidents. Lai gan tieši no otras puses teic, ka mēs esam apstulbināti un ka Kremlis mums ir aizmiglojis smadzenes. Bet tā ir katra cilvēka lieta un katra cilvēka izvēle. Man šķiet, ka tikai tagad mēs visi beidzot lieliski un precīzi saprotam, ka tā ir mūsu dziļāko vērtību konfrontācija. Diemžēl Ukraina ir kļuvusi par maiņas monētu, bet mums nav citas izejas,” teica I. Liepa, paskaidrojot, kāpēc viņa atbalsta “speciālo militāro operāciju”, kā Krievijas propaganda dēvē iebrukumu Ukrainā.
Pēc šādiem vārdiem nav vairs domājams, ka I. Liepa varētu kādreiz vēl laipni būt uzņemta Lietuvā vai Latvijā, un arī par viņas Lietuvas pasi pašlaik tiek gatavots risinājums - Lietuvas pilsonības atņemšana, kas viņai 2000. gadā tika piešķirta par ilgstošu dejošanu kopā ar lietuviešu baletdejotāju Petru Skirmantu.
Māris Liepa bija ģeniāls baletdejotājs, un viņa bērni sekoja viņa pēdās, arī kļūstot par baletdejotājiem, taču diemžēl Māra spēkos nav bijis atvasēm mācīt savas tautas vēsturi, cieņu pret latviešu kultūru un valodu.
Ja kas, J. Pļuščenko ir ukraiņu uzvārds. Tātad tāla vai netāla izcelsme viņam ir no Ukrainas.
J. Pļuščenko un I. Liepas misija Kremļa propagandas uzdevumā ir iztēlot pasaulei, ka Putinu atbalsta arī daiļu mākslu un sporta pārstāvji, ka Krievija ir “normāla” zeme, kurā mākslas plaukst. Nu akurāt līdzīgi, kā to darīja Ādolfa Hitlera Lielvācija, kas tāpat centās izrādīties kā tehnikas un mākslu valsts. Osmaņu sultāns Murads I 14. gadsimtā izveidoja janičāru karaspēka vienību, kas sastāvēja no grieķu, slāvu un citu tautu jauniešiem, kuru senči bija bijuši kristieši. Īpaši apmācīti un ar izskalotām smadzenēm, aizmirsuši savus vecākus un valodu, šie karotāji bija viszvērīgākie slepkavotāji un uzticīgāki sultānam nekā turku kareivji.
Kaut ko līdzīgu janičāriem pašlaik veido Krievijas Federācija - aptuveni 20 000 bērnu Krievijas spēki ir sagrābuši un pārvietojuši uz Krieviju kopš 2022. gada februāra. Šī gada sākumā Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva prezidenta Vladimira Putina un viņa bērnu tiesību komisāres Marijas Ļvovas-Belovas apcietināšanas orderus par iespējamu nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju uz Krievijas kontrolēto teritoriju ar nolūku viņus neatgriezeniski izvest no savas valsts.
Krievijas valdība apgalvo, ka tā neizraida ukraiņu bērnus, bet gan evakuē, lai nodrošinātu aizsardzību pret karu. Patiesībā šīs darbības ir vērstas uz to, lai ukraiņu bērnus “audzinātu” vai “pāraudzinātu” Kremļa propagandas ticībā un izveidotu no viņiem “janičārus” jeb “mankurtus”. Atcerēsimies dižā kirgīzu rakstnieka Čingiza Aitmatova stāstu par to, kā sagūstītiem jauniešiem uzvelk galvā mitras ādas cepures (kamieļu kuņģus). Pēc tam no cepurēm sāk spraukties spalvas, kas ieaug viņiem smadzenēs. Viņi vairs nezina savu izcelsmi, padevīgi strādā smagus darbus, klausa tikai saimniekam, un bez nožēlas spēj nogalināt jebkuru, uz ko norāda saimnieks - pat ja tie ir viņa vecāki.
Krievijas politiķis Sergejs Mironovs adoptējis divus gadus vecu meitenīti, kura nolaupīta no bērnu nama Ukrainas Hersonā. Mironovs ir partijas “Taisnīgā Krievija” līderis, un šī partija kalpo kā pseidoopozīcija Putina “Vienotajai Krievijai”. Bērnam mainīta identitāte, un tagad viņai ir cits vārds. Nav šaubu, ka meitene tiks audzināta lielkrieviska impērisma tvanā. Šis ir viens mazs noziegums. Vēl iespējami 20 000 šādu noziegumu. Kādi tam mēdz būt rezultāti, mēs jau redzam - J. Pļuščenko un I. Liepa ir tam spilgts demonstrējums.
