Gan Satiksmes ministrija, gan “Eiropas dzelzceļa līnijas”, kas atbild par “Rail Baltica” Latvijas posma būvniecību, klusē kā ūdeni mutē ieņēmuši par to, kas notiek ar nu jau arī tiesvedībā ierauto Latvijas vēsturē pašu lielāko būvniecības iepirkumu 3,5 miljardu eiro vērtībā.
Uzņēmumu apvienība no Turcijas, kuras sastāvā ir kompānijas “IC Içtaş Inşaat Sanayi Ve Ticaret A.Ş.” un “Doğuş İnşaat Ve Ticaret A.Ş.” (turpmāk - Piegādātāju apvienība), ir vērsusies tiesā pret Latvijas Republiku par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmuma atcelšanu un pagaidu noregulējuma piemērošanu SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” iepirkumā “Rail Baltica” pamattrases būvdarbiem Latvijā.
Piegādātāju apvienības ieskatos IUB pieņemtais lēmums par viena no diviem kandidātiem izslēgšanu no tik apjomīga un valstiski nozīmīga iepirkuma pašās iepirkuma beigās ir prettiesisks un nav nedz juridiski pamatots, nedz arī Latvijas valsts interesēs.
Pirmkārt, saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu izteica Piegādātāju apvienība no Turcijas, un sākotnējā summas atšķirība bija teju viens miljards eiro. Šobrīd, pēc pārrunām, kurās otrs pretendents - kopuzņēmums no Itālijas, Francijas un Polijas - samazināja sava piedāvājuma cenu, atšķirība joprojām ir vairāk nekā pusmiljards jeb precīzi 536 415 263,64 eiro.
Otrkārt, nav izprotama procedūra, kurā sākotnēji pretendentiem, tostarp Piegādātāju apvienībai no Turcijas, tika sniegta pieeja ierobežotas pieejamības informācijai, lai varētu sagatavot piedāvājumu, bet pēcāk ar atsauci uz Valsts drošības dienesta (VDD) rekomendāciju pretendents tiek nepamatoti izslēgts no iepirkuma procedūras.
Latvijas un Eiropas Savienības normatīvo aktu bāze skaidri nosaka, ka gadījumos, kad kādā no dalībvalstīm tiek īstenoti kritiskās infrastruktūras objekti, pasūtītājs var izvēlēties - rīkot tipisku publisko iepirkumu, aizsardzības un drošības jomas iepirkumu vai nerīkot iepirkumu vispār, t.i., slēgt būvdarbu līgumu bez iepirkuma.
Tādējādi, ja SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” jau sākotnēji būtu rīkojusi aizsardzības un drošības jomas iepirkumu, Valsts drošības dienesta atzinuma lūgšana būtu leģitīma. Šobrīd viņu sniegtā rekomendācija tiesiski nav uzskatāma pat par saistošu šajā procedūrā. Vēl jo vairāk - Piegādātāju apvienība no Turcijas ir pārliecināta, ka šādā procedūrā VDD oficiālais slēdziens būtu pilnīgi pretējs abiem pretendentiem. Respektīvi, attiecībā uz otru apvienību tas būtu negatīvs, jo ir pierādījumi, kas, iespējams, no VDD puses pašlaik nav vispār izvērtēti. Proti, uzvarētājapvienības “E.R.B Rail Baltica JV” itāļu kompānija “Rizzani de Eccher S.P.A.” pusotru gadu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā joprojām turpina strādāt Krievijas teritorijā. Savukārt cita šīs apvienības dalībnieka, Francijas “Eiffage Génie Civil SAS” grupas uzņēmums aktīvi strādā Krievijas Federācijas teritorijā ar sev piederošu uzņēmumu ООО “КЛЕМСИ РУС”, un, saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, divi no šī uzņēmuma klientiem ir iekļauti sankciju sarakstā - “АвтоВаз” un “Ульяновский автомобильный завод”. Kompānijas darbības profils ir rūpniecisko iekārtu piegāde un apkope - kritisks sankciju sektors -, taču 2022. gadā uzņēmums palielināja savu peļņu Krievijas Federācijas tirgū par 254%.
Visi šie argumenti, kurus savā pieteikumā tiesai min Turcijas uzņēmumu apvienība, izklausās visai pārliecinoši, katrā ziņā tādi, uz kuriem atbildes būtu pelnījusi dzirdēt ne tikai tiesa, bet visa Latvijas sabiedrība. Pusmiljarda pārmaksāšanai tomēr ir nepieciešams kaut jel kāds izskaidrojums un pamatojums, lai novērstu aizdomas par korupciju vai līdzekļu izsaimniekošanu.
