Jau gandrīz mēnesi turpinās nežēlīgs karš starp Izraēlu un palestīniešu organizāciju “Hamās”, kas pašlaik pārsvarā norisinās Gazas joslā. 7. oktobra rītā “Hamās” kaujinieki raidīja tūkstošiem raķešu pa Izraēlas teritoriju, iebruka kibucos un uzbruka kāda mūzikas festivāla publikai, nogalinot 1400 izraēliešu, kā arī nolaupot vairāk nekā 200 ķīlnieku.
Nākamajās dienās Izraēla sāka spēcīgu prettriecienu - sākumā no gaisa, bet tagad jau nedēļu notiek arī Izraēlas armijas sauszemes operācija Gazas joslas ziemeļu daļā. Izraēlas bruņotie spēki ir veikuši triecienus arī pret šiītu islāmistu organizācijas “Hezbollah” objektiem Libānā un veikuši militārus reidus Rietumkrastā. Bojā gājušo palestīniešu skaits esot gandrīz 9500, starp tiem 3900 bērnu un 2900 sieviešu. To ziņo Palestīnas veselības ministrija, kuru kontrolē “Hamās” un kas skaitļus varbūt pārspīlē, tomēr jādomā, ka bojā gājušo skaits nav mazs. Tāpat ir skaidrs, ka Gaza piedzīvo drūmu humāno krīzi - pārtikas, ūdens, medikamentu, sakaru un degvielas trūkumu.
No 800 000 līdz miljonam cilvēku ir pārcēlušies no Gazas joslas ziemeļiem uz dienvidiem, bet 350 000-400 000 palikuši anklāva ziemeļos, ziņo “Reuters”.
Taču arī dienvidos viņi nav drošībā, un Izraēla jau vairākkārt ir raidījusi raķetes, kas ir kritušas bēgļu nometnēs. Izraēla to ir skaidrojusi tā, ka ir medīti un arī iznīcināti kādi “Hamās” kaujinieku komandieri.
Gazas joslai ir robeža ar Ēģipti, taču gaužām maz palestīniešiem ir izdevies bēgt uz kaimiņvalsti. Ēģipte caur saviem robežkontroles punktiem ir ielaidusi mazāk nekā 500 cilvēku - pārsvarā tos, kam ir ārzemju pases.
Ēģipte ir nobažījusies, ka, ja atvērs robežu, divi miljoni palestīniešu pārcelsies uz Sīnāja pussalu un Ēģipte iegūs sev uz kupra humānu un vēlāk, ej nu zini, arī teritoriālu problēmu.
Ēģipte ir sākusi ļaut caur robežkontroles punktu Rafā iebraukt Gazā humānās palīdzības kravām - kopš 21. oktobra palestīnieši ir saņēmuši vairāk nekā 450 palīdzības sūtījumu jeb 30 autokravas dienā.
Aģentūra “Reuters” 3. novembrī ziņoja, ka Izraēla veikusi gaisa triecienu ātrās palīdzības automašīnu kolonnai. “Hamās” kontrolētā Palestīnas veselības ministrija vēstīja, ka bojā gājuši 15 cilvēki un vēl 60 ievainoti. Savukārt Izraēlas militārpersonas paziņoja, ka ir identificējušas un iznīcinājušas ātrās palīdzības automašīnu, "ko izmantoja “Hamās” teroristu šūna". Izraēla apsūdz islāmistu grupējumu par kaujinieku un ieroču pārvietošanu ātrās palīdzības automašīnā.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens sestdien tikās ar arābu valstu vadītājiem un amatpersonām, tostarp Jordānijas karali Abdullu II, taču radās domstarpības par pamieru. Ēģiptes ārlietu ministrs Samehs Šoukrijs un Jordānijas ārlietu ministrs Aimans Safadi aicināja nekavējoties pārtraukt uzbrukumus, bet Blinkens publiski nepiekrita viņu prasībām par pamieru Gazā. ASV ir aicinājušas apturēt kaujas “lokalizētos pārtraukumos”, lai ļautu piegādāt humāno palīdzību Gazai, taču Izraēla šo ideju noraidīja, kamēr “Hamās” nav atbrīvojusi ķīlniekus. Vienīgā Izraēlas pretimnākšana bija vakar, kad tika pasludināta iespēja trīs stundas izmantot Saladīna ceļu, lai Gazas ziemeļos vēl palikušie palestīnieši varētu droši pārvietoties uz dienvidiem.
Nedēļas nogalē plašas propalestīniešu un antiizraēlas demonstrācijas ir notikušas Francijā, ASV, Norvēģijā, Lielbritānijā un arī Rumānijā. Tāpat arī Irākā, Jordānijā, Jemenā, Turcijā un citur. Izraēla tiek apsūdzēta kara noziegumos, un tiek pieprasīts pamiers.
Dažādu pasaules televīzijas kanālu sižetos no Gazas redzams, ka daudz ēku ir sagrautas, ir bojā gājušie un ievainotie. Un visos sižetos no ielām un slimnīcām redzami milzīgi daudz ļaužu - pārsvarā jauni vīrieši, kuri steidzīgi un haotiski staigā dažādos virzienos - tā kā kaut ko meklējot, tā kā panikā un bez mērķa. Gazas josla pašlaik ir elle zemes virsū.
Taču joprojām nav beigušās arī “Hamās” no Gazas raidīto raķešu apšaudes pa Izraēlas teritoriju. Vairākas naktis pēc kārtas Izraēlas centrālajā daļā ir skanējušas sirēnas, aicinot iedzīvotājus slēpties. Vairākas naktis ir darbināta Izraēlas pretgaisa aizsardzība jeb “dzelzs kupols”. “Hamās” rīcībā joprojām ir resursi, lai uzbruktu.
Izraēla ir definējusi militārās operācijas mērķi, kas ir sagraut organizāciju “Hamās”, kas arī rietumvalstīs ir atzīta par teroristisku, un nepiekrīt nekādiem aicinājumiem uz pamieru, paužot, ka pamiers pašlaik būtu Izraēlas padošanās.
Izraēlas un “Hamās” karš velnišķā aplī saslēdzas ar citu karu, kas pašlaik notiek Ukrainā un kura dēļ Rietumos un ASV jau ir sācies “apnikums” un “nogurums”. Šodien ir jau 621. diena kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Ziņas par šo neģēlīgo un asiņaino agresiju pasaules plašsaziņas līdzekļos ir aizgājušas otrajā plānā, lai gan notikumi arī šajā karā turpina būt dramatiski. Krievija 3. novembrī veica milzīgu bezpilota lidaparātu uzbrukumu, lai grautu kritisko infrastruktūru Ukrainas rietumos un dienvidos, iznīcināja privātmājas un komerciālās ēkas Ukrainas otrajā lielākajā pilsētā Harkivā. Mērķis ir panākt, lai Ukrainas cilvēki ziemā saltu un paliktu bez elektrības. Ukrainas gaisa spēki paziņoja, ka notriekuši 24 "Shahed" bezpilota lidaparātus no 40, ko palaidusi Krievija. Pēdējo nedēļu laikā Krievija ir centusies iznīcināt dažādus objektus gandrīz 140 apdzīvotās vietās. Turpinās arī niknas kaujas pie Avdijivkas, kur Krievijas armija veic “gaļas uzbrukumus”, cenšoties ar skaitlisku vairākumu sagrābt šo stratēģiski svarīgo pilsētu.
Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam nerūp bojā gājušo kareivju skaits, kas, pēc Ukrainas datiem, jau pārsniedzis 300 000 kopš kara sākuma. Putins atkal ir publiski murgojis, ka “tādas Ukrainas nemaz nav bijis”, bet Mahačkalas lidostas antisemītiskajā grautiņā ir apsūdzējis tur pat tuvumā nebijušus, neesošus “banderoviešus”. Kremļa propaganda nepārtraukti melo, izgudro sazvērestības teorijas, kas pārējai pasaulei izklausās smieklīgas, bet iekšējam Krievijas patēriņam ir gana labas. Krievija ir bīstama visām kaimiņvalstīm un visai pasaulei. Daudzi Rietumu politikas vērotāji nedzird, ka Putins ir definējis savu mērķi - iznīcināt Ukrainu -, un naivi cer, ka ar Putinu, kurš nekad nepilda solījumus, vēl iespējams kaut ko sarunāt.
Amerikā liela sabiedrības daļa ir sākusi uzskatīt, ka ASV pievērš pārāk daudz uzmanības Ukrainai, kas ir tālu un šķietami nav svarīga.
Kopumā 41% amerikāņu uzskata, ka ASV dara pārāk daudz, lai atbalstītu Ukrainu, un šis rādītājs ir ievērojami pieaudzis kopš 2023. gada jūnija, kad tas bija 29%.
ASV socioloģiskā institūta “Gallup” veiktā aptauja liecina, ka 25% amerikāņu uzskata, ka ASV nepietiekami atbalsta Ukrainu cīņā pret Krievijas agresiju. Pērn šis rādītājs bija 38%. “Gallup” vēsta, ka 2022. gada augustā lielākā daļa amerikāņu (66%) uzskatīja, ka ASV ir jāatbalsta Ukraina tās bijušās teritorijas atbrīvošanā, pat ja tas noved pie ilgstoša konflikta. Šis viedoklis ir nedaudz vājinājies, jo 54% amerikāņu tagad pauž šādu viedokli. Sociologi arī norāda uz pieaugošo Republikāņu partijas skepsi par palīdzības sniegšanu Ukrainai: 62% republikāņu, visticamāk, uzskata, ka ASV dara pārāk daudz, salīdzinot ar 43% 2022. gada augustā. Arī demokrātu vidū skeptiķu īpatsvars ir nedaudz pieaudzis - no 9% līdz 14%. Uz jautājumu, vai ASV būtu jāatbalsta Ukraina finansiāli tik ilgi, cik Ukrainai tas ir nepieciešams, bez finansiālajiem ierobežojumiem, 37% “Gallup” aptaujāto atbildēja, ka jā. Tajā pašā laikā skaitļi atšķiras atkarībā no politiskajām vēlmēm. Piemēram, šim apgalvojumam piekrita 14% republikāņu, 35% neatkarīgo un 65% demokrātu.
Šādas socioloģijas spārnotā Republikāņu partija Pārstāvju palātā ir iesniegusi priekšlikumu piešķirt Izraēlai 14,3 miljardus dolāru (13,5 miljardus eiro), šī soļa īstenošanai samazinot finansējumu ASV federālajam nodokļu dienestam. Bet tikai Izraēlai. Nelāgā veidā divi kari amerikāņu “politikuma” apziņā ir sākuši konkurēt, un par prioritāti tiek bīdīta Izraēla. Jaunais Pārstāvju palātas spīkers, Trampa atbalstītājs Maiks Džonsons, kas vēl pirms nonākšanas amatā balsoja pret papildu finansējuma piešķiršanu Kijivai, paziņojis, ka vēlētos vispirms piešķirt steidzamu palīdzību Izraēlai, bet par Ukrainu spriest atsevišķi. Viņš arī sacījis, ka gribētu redzēt rūpīgākas atskaites par finansējumu, kas jau piešķirts Ukrainas valdībai Krievijas agresijas atvairīšanai.
Savukārt ASV prezidents Džo Baidens ir sacījis, ka uzliks veto republikāņu rosinātajam likumprojektam par steidzamu militāro palīdzību vienīgi Izraēlai, ja nebūs ņemtas vērā Ukrainas intereses, pavēstījis Baltais nams.
Palīdzība Izraēlai un Ukrainai jāparedz vienas paketes ietvaros, bet nošķiršana var "novest pie globālām sekām" nacionālās drošības jomā, norādīja Baltā nama Budžeta vadības birojs. Baidens iepriekš aicinājis Kongresu piešķirt uzreiz 106 miljardus dolāru. Lielākā daļa šīs summas tiktu Ukrainai, bet pārējais - Izraēlai un Taivānai, kā arī ASV un Meksikas robežas aizsardzībai.
Gribēšana redzēt “rūpīgākas atskaites par finansējumu Ukrainai” Džonsona izteikumos nav nejaušas. Tas ir mājiens par korupciju Ukrainas varas gaiteņos, kamdēļ amerikāņiem tad nevajadzētu atbalstīt ukraiņu centienus aizstāvēt savu zemi un atbrīvot Krievijas okupētās teritorijas. Vienlaikus tā ir it kā arī “labā ziņa” - ja šādas atskaites būs, tad jau finansējumu varēs piešķirt.
Tieši cīņa pret korupciju ir bijis viens no vadmotīviem, kāpēc vispār Ukrainas iedzīvotāji sacēlās pret prezidenta Viktora Janukoviča valdīšanu 2013. gada “eiromaidanā”. Korupcija ir bijusi ne tikai pirms Janukoviča, bet arī pēc. Zagšana, iespējams, ir notikusi arī kara laikā, kādēļ prezidents Volodimirs Zelenskis ir atlaidis ne vienu vien nodevēju un koruptantu pašvaldību, valdības un militārās struktūrās.
Taču Kremlim Eiropas un ASV politiķu un plašsaziņas līdzekļu uzpirkšanai, iestāstīšanai vai šantažēšanai ir ļoti daudz naudas. Kremļa propagandas naratīvi sasniedz un atrod auglīgu augsni arī aiz okeāna.
ASV informatīvajā telpā nesen tika kurināta ziņa, ka Ukrainas prezidenta sieva Oļena Zelenska “Cartier” veikala juvelierizstrādājumu veikalā Ņujorkā iepirkusies par 1,1 miljonu dolāru. Vēlāk noskaidrojās, ka tajā dienā, kad viņa it kā bija iepirkusies Ņujorkā un internetā tika demonstrēti čeks par šiem pirkumiem, viņa patiesībā atradās Kanādā. Taču ne visi amerikāņi, kas bija izlasījuši pirmo ziņu, pamanīja arī otro. Kremlis ļoti cītīgi strādā, lai mestu ēnu, lai izplatītu paša palaistu smaku Kijivas virzienā.
Pašlaik ir ļoti svarīgs brīdis Ukrainai, kurai nepieciešams moderns bruņojums, lai apturētu Krievijas uzbrukumus un perspektīvā dotos pretuzbrukumā. No ASV finansējuma lielā mērā atkarīgs, vai Ukraina varēs sekmīgi atbrīvot okupētās teritorijas vai nē. No tā atkarīga arī drošības situācija Centrāleiropā, Austrumeiropā, Baltijas valstīs. Ir šādas tādas atšķirības starp karu Izraēlā pret “Hamās” un Ukrainas karu pret Krieviju, tomēr šie kari ir cimdi no viena cimdu pāra, jo īpaši tāpēc, ka šie kari notiek vienlaikus.
