Viens no ietekmīgākajiem Latvijas drošības dienestu cilvēkiem Jānis Kažociņš turpmāk pelnīs kā lobists

Jānis Kažociņš © Foto: Emīls Desjatņikovs?f64

Līdz ar bijušā Valsts prezidenta Egila Levita pilnvaru izbeigšanos Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieka un Nacionālās drošības padomes sekretāra posteni zaudēja arī Jānis Kažociņš.

Viņš dzimis 1951. gadā Pīterboro Apvienotajā Karalistē.

2003. gadā Kažociņš kļuva par Latvijas pilsoni. No 2003. līdz 2013. gadam vadīja Satversmes aizsardzības biroju (SAB). Pēc amata atstāšanas 2013. gadā kļuva par aizsardzības ministra un Ārlietu ministrijas ārštata padomnieku. Pēc tam bija Valsts prezidenta ārštata padomnieks sabiedrības integrācijas jautājumos (2015-2016). No 2016. gada līdz 2023. gadam bija Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks, Nacionālās drošības padomes sekretārs, kas faktiski ir šī padomes reālais vadītājs, cilvēks, kura statuss pielīdzināms ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieka statusam. Proti, reāli pats ietekmīgākais drošības dienestu cilvēks, kuram pieejama visa informācija, visos dienestos, tiešs kontakts ar to vadītājiem un neierobežotas ietekmes iespējas.

Tagad dažus mēnešus pēc amata atstāšanas Kažociņš pelnīs naudu par konsultācijām privātpersonām, vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem.

Viņš ir iesaistījies lobistu firmā “VA Government”, kas ir starptautiskās kompānijas “Rud Pedersen Group” sastāvdaļa.

Kā sacīts firmas interneta mājaslapā, “VA Government” ir interešu pārstāvības birojs, kas “atradīs risinājumus jautājumiem, kurus vēl neiedomājāties vaicāt”.

“VA Government” sniedz interešu pārstāvības un valdības attiecību pakalpojumus, palīdzot skaidrot klienta pārstāvētās nozares specifiku un lomu valsts ekonomikā lēmumpieņēmējiem, politikas veidotājiem un regulatoriem, kā arī plašākai sabiedrībai. “Mums ir pieredze darbā gan ar tradicionāli regulētām nozarēm, gan jaunuzņēmumiem, kas pārstāv strauji augošas un tehnoloģijās bāzētas nozares. Mēs vadāmies pēc Rietumeiropā un ASV pastāvošajiem ētikas standartiem, ievērojot labās prakses un atbildīgas interešu pārstāvības normas,” pauž mājaslapa. “VA Government” ir vairāku gadu pieredze, strādājot ar dažādu nozaru klientiem - enerģētikas, farmācijas un veselības aprūpes, digitālo pakalpojumu, aizsardzības, FMCG un vides.

Lobistu firmas vadošais partneris ir Vladlens Kovaļevs, partneris ir sabiedrisko attiecību speciālists Ralfs Vīlands, bet Jānis Kažociņš šo cilvēku pakļautībā strādās vecākā padomnieka amatā.

Atliek vien minēt, kādas konsultācijas Kažociņš sniegs, kā sakārtos jautājumus, bet šķiet, ka Juraša kungs strauji zaudē savu monopolu uz “jautājumu sakārtošanu” drošības struktūrās, jo salīdzinājumā ar Kažociņu Jurašs ir parastu “mentu” līmenis, kamēr Kažociņš jautājumus var kārtot dienestu vadības līmenī.

Jāpiezīmē, ka likums par lobismu, kurš Latvijā gan tika pieņemts priekšvēlēšanu gaisotnē, tomēr reāli nav sācis strādāt neesošo attiecīgo Ministru kabineta noteikumu dēļ. Attiecīgi nedz Kažociņa kungam turpmāk būs jāatskaitās, kas ir viņa klienti un ko viņš viņu labā dara, nedz arī amatpersonām jāinformē par kontaktiem ar jaunizcepto lobistu.

Komentāri

Jāņi kā svinamlaiks ir nīdēti gadu desmitiem. Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās Latvijas kompartija sāka domāt par Jāņu svinēšanas daļēju atļaušanu, jo kaut kā vajadzēja pielabināties “padomju Latvijas tautai”, kuru uz komunismu stūrēja Maskavas pakalpiņš, kompartijas vadonis Augusts Eduardovičs Voss. Mēs toreiz bijām pusaudži un, daudz nedomādami, 23. jūnijā bridām Lielupē, lai sagrieztu kalmes Jāņu vakaram.

Svarīgākais