AS “West Kredit” padomes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs finanšu nozarē strādā jau gandrīz 30 gadus, ir strādājis ar akcijām un citiem vērtspapīriem Latvijā un ārzemēs, ir eksperts kreditēšanas un biznesa projektos, celtniecības un nekustamo īpašumu darījumu jomā. Uzņēmuma darbības laikā apkalpoti vairāk nekā 15 000 klientu un izsniegti aizdevumi vērtībā virs 210 000 000 eiro. Lūk, kādu viedokli viņš pauž “Neatkarīgajai”:
“Tā ir laba ideja atbalstīt cilvēkus, kad ir krīze, taču atbalstu vajadzētu piemērot tā, kā to dara Eiropas valstis Īrija vai Spānija - cilvēkiem, kuriem ir radušās finanšu problēmas, lai viņi nezaudētu īpašumu, valsts banka atpērk kredītu. Jāpalīdz ir tiem, kam faktiski un juridiski ir problēmas, kam ir tiesas spriedums par maksātnespēju un gandrīz jau ir klāt ūtrupe. Tad tāda institūcija, kāda Latvijā ir “Altum”, varētu izpirkt īpašumu un dot cilvēkam labākus nosacījumus - uz ilgāku laiku un ar mazākiem procentu maksājumiem, lai viņš var pakāpeniski samaksāt un saglabāt savu īpašumu sev. Taču kā ir pie mums Latvijā? Diemžēl parlamentā ir daudz jaunu deputātu, kuriem trūkst pieredzes likumdošanā un nav zināšanu par finanšu sfēru un banku jomu. Tā nauda, kas nonāk bankās, nerodas no zila gaisa - tie ir depozīti, kurus iemaksā iedzīvotāji, starp kuriem liela daļa ir seniori. Ja uz pusi būs jāmazina kredītu procenti, tad uz pusi būs jāmazina arī depozītu procenti. Citādi bankām var rasties lieli zaudējumi. Pašlaik Latvijā ir trīs aktuālas lietas, kas skar finanšu un banku jomu. Pirmais ir avansa maksājums, kas tiks uzlikts bankām, un no tā valsts cer savā budžetā iekasēt 140 miljonus eiro. Otra likumdevēju ideja ir piespiest bankas samazināt procentu likmes par 50%. Un vēl pagājušajā trešdienā deputāti izdomāja, ka vajag ieviest vēl vienu nodevu - pusi procenta no bankas kredītportfeļa ceturksnī, kas nozīmē 2% gadā. Tas var novest pie milzīgiem banku zaudējumiem. Jau pašlaik privātpersonām un uzņēmumiem ir ļoti lielas problēmas dabūt banku vai nebanku finansējumu, jo ir izveidojusies ļoti nestabila situācija nekustamo īpašumu tirgū, kur īpašumu cenām vērojams kritums. Šoreiz nebūs un nav gaidāms tāds nekustamo īpašumu cenu pieaugums, kāds bija ap 2010. gadu, kad atnāca Krievijas investori un triju gadu laikā viss dubultojās. Divreiz vienā upē nevar iekāpt. Valdība visu laiku runā, ka ir ļoti vāja kreditēšana, taču tagad pēc Ministru kabineta lēmumiem un Saeimas likumu grozījumiem tā būs vēl vājāka. Var pat teikt tā, ka var gadīties, ka tās kādu laiku nebūs nemaz. Uzskatu, ka politiķu idejas ar centieniem ietekmēt banku un nebanku sektoru ir domātas tam, lai iegūtu lētu popularitāti elektorāta acīs, bet patiesās problēmas netiek risinātas.”
