Izraēla ir paziņojusi par “otro posmu” karā pret “Hamās”, premjerministram Benjaminam Netanjahu brīdinot, ka sauszemes iebrukums Gazas joslā būs “ilgs un grūts”, jo palielinās plašāka Tuvo Austrumu konflikta riski. To viņš sestdien sacīja Telavivā, ziņo “Bloomberg” un citi pasaules plašsaziņas līdzekļi. Netanjahu ir definējis militāro pasākumu mērķi, kas ir palestīniešu organizācijas “Hamās” sagraušana un gūstā saņemto izraēliešu atbrīvošana.
Abi šie mērķi ir ļoti smaga misija. Zināms, ka “Hamās” 7. oktobrī saņēma gūstā vairāk nekā 200 izraēlieš, no kuriem lielākā daļa ir civiliedzīvotāji. Pagaidām “Hamās” ir atbrīvojis četras sievietes - divas amerikānietes un divas vecāka gadagājuma izraēlietes. Taču gūstekņi visticamāk neatrodas vienā vietā, bet ir izvadāti pa visu Gazas teritoriju, tiek slēpti pazemē, nav zināms, cik no viņiem vēl ir dzīvi.
Izraēlas aizsardzības spēku pārstāvis Daniels Hagari pauž, ka “Hamās” ir "pārvērtusi slimnīcas par komandēšanas un kontroles centriem un “Hamās” teroristu un komandieru slēptuvēm". Hagari arī apsūdzēja “Hamās” par degvielas uzglabāšanu militārām operācijām slimnīcās Gazā, vienlaikus rādot video skaidrojumu. Tikmēr palestīniešu bruņotais grupējums “Hamās” ir noraidījis Izraēlas apgalvojumus, ka būtu izmantojis slimnīcas militārām vajadzībām.
Izraēla jau ir veikusi reidus Gazas teritorijā arī pa sauszemi, un tie pieņemas spēkā. Ziņots arī, ka izraēlieši veikuši 150 gaisa triecienus ar mērķi iznīcināt “Hamās” pazemes objektus. Izraēla ir vēlreiz brīdinājusi Gazas ziemeļos vēl palikušos civiliedzīvotājus, ka viņiem savas drošības labad jāpārceļas uz dienvidiem.
Izraēlas aizsardzības ministrs Jovs Galants saka, ka Izraēla ir "pārgājusi jaunā fāzē" karā pret “Hamās” pēc tam, kad sauszemes spēki ir sākuši iespiesties Gazā un militārie spēki naktī bombardēja teroristu mērķus joslā. "Zeme Gazā dreb," pauž Galants. "Mēs uzbrukām virs zemes un zem zemes, mēs uzbrukām visu rangu teroristu darbiniekiem visās vietās. Pavēles spēkiem ir skaidras - operācija turpināsies līdz jaunai pavēlei.” Viņš piebilst: “Attiecībā uz citām jomām mēs gatavojamies aizstāvēt Izraēlas pilsoņus, sargāt viņu drošību. Mēs to darām ziemeļos, centrā un visur.”
Jau arī līdz Izraēlas ofensīvas “otrajam posmam” Gazas joslā gājuši bojā gandrīz astoņi tūkstoši iedzīvotāju. Daļa no tiem ir bijuši “Hamās” kaujinieki, taču, lai vai kur netrāpītu izraēliešu raķete, bojā iet arī civiliedzīvotāji. Problēma ir tā, ka Gazas teritorija ir ļoti blīvi apdzīvota - tā ir tieva un gara josla Vidusjūras krastā, mazliet lielāka nekā Jūrmala, bet tur dzīvo vairāk cilvēku nekā visā Latvijā - aptuveni 2,3 miljoni. Turklāt iedzīvotāju vidējais vecums ir 18 gadi - tāpēc aptuveni trešdaļa bojā gājušo ir bērni un pusaudži. Patiesais bojā gājušo skaits gan īsti nav zināms, jo tos saskaita Gazas varas iestādes, tomēr jādomā, ka mazs šis skaitlis tik tiešām nav. Pagājušajā nedēļā Izraēla iznīcināja kādu augstu “Hamās” komandieri, taču šajā triecienā mira arī visa viņa ģimene - sieva, vecāki un vairāki bērni.
Teorētiski Gaza varētu kļūt par izcili plaukstošu zemi - tai ir izdevīga vieta tirdzniecībai, tai gan nav ostu, taču tādas ar mūsdienu tehnoloģijām varētu uzbūvēt. Diemžēl nerimstošais naids un mērķis iznīcināt Izraēlu ilgstoši ir nīdējis ārā pašu Gazu - ap šo joslu Izraēla ir uzbūvējusi augstu žogu, lai nelaistu iekšā pie sevis teroristus. 7. oktobrī šis žogs tika daudzviet uzspridzināts un “Hamās” kaujinieki devās iekšā Izraēlā slepkavot.
Pašreizējo noskaņojumu Izraēlā spilgti raksturo Izraēlas publicista Aleksandra Ronkina sacītais. “Varbūt beidziet jau sev melot? Beidziet atkārtot šo sasodīti politkorekto mantru par to, ka “"Hamās” nav visa Gazas tauta", ka "arī Gazas iedzīvotāji ir upuri" un citas muļķības! Parādiet man kaut vienu palestīniešu organizāciju, kas iebilst pret “Hamās” Gazā vai ārpus tās! Parādiet man avīzi, vietni, TV kanālu, kur "labie palestīnieši" no Gazas veic informācijas darbu pret “Hamās”! Parādiet man šos "labos palestīniešus"! Ir “labie krievi” - mēs viņus redzam, viņi pauž savu nostāju, viņiem ir mājaslapas, TV kanāli, opozīcijas organizācijas. Un, pamatojoties uz to, mēs varam teikt, ka ne visi krievi ir putinisti. Un ne visi vēlas ukraiņu nāvi. Un noteikti ne visi krievi mājās un ārzemēs svinēja slaktiņus Bučā un Irpeņā un Mariupoles iznīcināšanu. Bet parādiet man kādu palestīnieti, kurš nebūtu laimīgs, uzzinot, ka viņa ciltsbiedri ir nogalinājuši vairāk nekā tūkstoti ebreju. Parādiet man palestīniešu ģimeni no Ņujorkas līdz Sidnejai, kas šajā gadījumā bērniem nedala konfektes! Jā, viņiem ir “pozīcija” un “opozīcija”, taču viņiem ir apbrīnojama vienotība attiecībā uz ebreju slaktiņiem. Jā, ne visi Gazas iedzīvotāji ir “Hamās”. Tie, kas nav “Hamās”, ir "Islāma džihāds" vai ISIS...”
Izraēla ir apņēmības pilna turpināt uzbrukumu Gazai un savus mērķus panākt. Izraēlas militārais spēks ir pietiekams, lai noslaucītu no zemes visas būves šajā teritorijā, taču tai nākas rēķināties arī ar sabiedrisko domu pasaulē, kur izraēliešus aizvien biežāk vaino pārmērīgā spēka lietošanā.
Daudzās Rietumeiropas valstīs un arī ASV aizvadītajā nedēļā ir notikušas demonstrācijas ar Palestīnas karogu vicināšanu un lozungiem, kas paģēr mieru Gazā. Šīs demonstrācijas vēl nav tas nopietnākais, jo jaunatne mēdz protestēt pret visu ko - vienā dienā pret globālo sasilšanu vai par sieviešu tiesībām, bet nākamajā jau pret Izraēlu.
Taču īpaši izceļams milzīgs propalestīniešu mītiņš Stambulā 25. oktobrī, kas nebija tikai kādas sabiedrības daļas, bet arī oficiālās valsts varas viedokļa paudums. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans sevis dibinātās “Taisnības un attīstības partijas” mītiņā sacīja, ka “Izraēla ir okupante Gazas karā”, un atkārtoja savu nostāju, ka “Hamās” neesot teroristu organizācija. "Es atkārtoju, ka “Hamās” nav teroristu organizācija. Izraēlu tas ļoti aizvainoja... Izraēla ir okupants, Erdogans runā skaidri, jo Turcija jums neko nav parādā," viņš sestdien sacīja simtiem tūkstošu savu atbalstītāju Stambulas Ataturka lidostā.
Lai gan Turcija ir sekulāra valsts, ko par tādu savulaik padarīja vadonis Mustafa Kemals jeb Ataturks, liela daļa turku tautas ir noskaņota just simpātijas pret brāļiem iekš islāmticības - palestīniešiem. Šādā diskursā ir noskaņoti arī Turcijas plašsaziņas līdzekļi. “Tā nav tikai Gaza, kas mirst; mirst humānisms! Genocīds 2023. gadā turpinās, bet pasaule uz to noskatās un klusē!” emocionāli vēsta turku televīzijas žurnāliste Ezgi Āšika.
Erdogana nostāja ir absolūtā pretrunā ar Eiropas Savienības valstu un ASV nostāju, kas nepārprotami atbalsta Izraēlas tiesības uz savu valsti un tiesības aizstāvēties. Un definē “Hamās” kā teroristisku organizāciju. Turcija ir NATO valsts, taču jautājumā par Gazu transatlantiskajā organizācijā parādās plaisas.
Vērojot to, kas notiek Turcijā, Izraēla ir atsaukusi no šīs valsts savus diplomātus.
Pagaidām nav zināms, kā sekmēsies Izraēlas jaunā ofensīva jeb “otrais posms”, taču jau tagad redzams, ka šajā reizē militārais risinājums nebūs tik vienkāršs kā citkārt vēsturē. Piemēram, 1967. gadā Izraēla sešās dienās viegli sasita lupatās uzreiz trīs arābu valsis - Ēģiptes Arābu Republiku, Jordānijas Hāšimītu Karalisti un Sīrijas Arābu Republiku.
Taču pašlaik ir jau trešā nedēļa kopš “Hamās” uzbrukuma Izraēlai, bet galu šim karam vēl neredz. Beidzot līdz Gazai ir sākuši nonākt arī kādi humānās palīdzības sūtījumi, taču to nav pietiekami daudz. Trūkst pārtikas, ūdens, elektrības, sakaru un degvielas. Par degvielu Gazas iedzīvotāji var nesapņot, jo Izraēla to uzskata par teroristu militārām vajadzībām izmantojamu vielu.
Jo ilgāk risināsies šis karš, jo lielāku kaitējumu tas nodarīs Izraēlas un visa reģiona ekonomikai. Šekeļa kurss pret citām valūtām ir spēji kritis, investori neatnāk un iet projām. Tūrisma nav. Drudzī ir arī visas Izraēlas kaimiņvalstis, uz kurām tāpat brauc daudz mazāk tūristu, darījumu ir mazāk, un par ieguldījumiem potenciālie investori pārstāj domāt, uzskatot šīs zemes par nedrošām.
