Igaunija iegādāsies Turcijas ražojuma militāro transportu aptuveni 200 miljonu vērtībā.
Tallinā 19. oktobrī Turcijas aizsardzības ministrs Jašars Gulers un Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs parakstīja saprašanās memorandu un starp valstīm tika parakstīts arī papildu protokols par sadarbību aizsardzības nozarē. Tāpat tika noslēgts līgums par 230 bruņu transportlīdzekļu piegādi Igaunijai 211 miljonu ASV dolāru vērtībā.
Igaunijas avoti uzsver, ka konkursā par bruņutehnikas iegādi konkurence ir bijusi ārkārtīgi sīva, bet uzvarētāja galvenā priekšrocība ir bijusi cena un piegādes ātrums. Igaunijas armija jauno tehniku sāks izmantot jau 2024. gadā.
Uzstājoties ceremonijā, Turcijas aizsardzības ministrs Gulers sacīja, ka parakstītais saprašanās memorands veicinās abu valstu labās attiecības un ļaus stiprināt sadarbību starp aizsardzības industriju un uzņēmumiem. Gulers uzsvēra, ka abām valstīm ir ļoti labas attiecības, kas balstās uz savstarpēju cieņu, norādot, ka nākamgad apritēs divpusējo attiecību simtgade.
Igaunijas aizsardzības ministrs Pevkurs arī sacīja, ka abu valstu attiecību otrajā simtgadē īpaši pastiprināsies attiecības aizsardzības nozarē.
Pevkurs skaidroja: “Pēc Ukrainas - Krievijas kara mēs sapratām, ka mums nav daudz laika, lai stiprinātu aizsardzību. Mēs dzirdējām ļoti labas atsauksmes par šiem transportlīdzekļiem. Arī Igaunijas aizsardzības rūpniecības uzņēmumiem ir daudz ko piedāvāt Turcijas armijai. NATO ir liela militārā lielvara. Notikumi Ukrainā un Izraēlā vēlreiz parādīja, cik svarīgi ir saglabāt šo lielo spēku kopā. Mēs varam strādāt pie kopīgiem projektiem.”
Turcijas Aizsardzības industrijas prezidija priekšsēdētājs Gērguns sacīja, ka ar parakstītajiem līgumiem un vienošanos ir uzsākta sadarbība aizsardzības jomā ar Igauniju, kas ir NATO sabiedrotā. Gērguns uzsvēra, ka Igaunijas aizsardzība un drošība Turcijai ir ļoti svarīga:
“Protokols, ko mēs parakstījām, apliecina mūsu pilnīgu uzticību mūsu uzņēmumiem, un es vēlos uzsvērt, ka mēs pilnībā atbalstīsim projektus, ko jūs īstenosiet ar “Nurol Makina” un “Otokar”. Jūs varat būt pārliecināti, ka mēs atbalstīsim Igaunijas Aizsardzības ministriju un Igaunijas bruņotos spēkus visās citās jomās, tāpat kā mēs atbalstām bruņumašīnu projektus. Mēs uzskatām, ka varam sadarboties dažādās jomās, lai apmierinātu Igaunijas Aizsardzības spēku vajadzības. Mēs varam strādāt pie kopīgiem ražošanas projektiem un kopuzņēmumiem, lai apmierinātu jūsu vajadzības.”
Atgādināsim, ka Latvija aizsardzības ministra Pabrika laikā izvēlējās piedalīties somu un norvēģu kopuzņēmuma “Patria” bruņumašīnu attīstīšanas projektā. Nesen Valmieras pašvaldībā KNAB veica plašas operatīvās darbības saistībā ar to, ka pašvaldība sniegusi it kā nelikumīgu atbalstu šo armijas transportlīdzekļu ražotnes izveidei. Latvijas attiecības ar Turciju savukārt sasniegušas savu zemāko punktu, jo viens no vadošajiem Turcijas celtniecības koncerniem tika diskvalificēts “Rail Baltica” izbūves iepirkumā kā nedrošs.
