ASV un Somijas slepenie dienesti gatavi gādāt ne tikai par Džo Baidena dzīvības pasargāšanu, bet arī par to, lai viņš Somijā nenonāk mulsinošās situācijās, piemēram, lai viņš nepaklūp vai, vēl ļaunāk – neaizķeras aiz kāda sliekšņa un neapgāžas utt.
Par šīm un citām ar ASV prezidenta Džo Baidena vizīti Helsinkos saistītām niansēm vēsta Somijas sabiedriskās televīzijas “Yle” ziņu portāls. Uzreiz pēc NATO samita Viļņā ASV prezidents Džo Baidens devās uz Helsinkiem, kur viņam paredzēta gan divpusēja tikšanās ar Somijas kolēģi Sauli Nīnisti, gan dalība ASV un Ziemeļvalstu samitā, kurā klāt būs arī Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes līderi. Liela uzmanība šajās sarunās noteikti būs pievērsta NATO ziemeļu flanga uzdevumiem, rēķinoties ar to, ka arī Zviedrija teju, teju būs juridiski NATO dalībvalsts.
Pēc somu drošības eksperta Jari Stolta teiktā, apsardzes darbinieku darbs ir daudz vairāk nekā tikai prezidenta dzīvības sargāšana un staigāšana viņam līdzās. Drošības pasākumi ASV prezidentam vienmēr ir vienādi, neatkarīgi no tā, vai viņš viesojas Helsinkos vai kur citur.
Kad Džo Baidens trešdienas vakarā Helsinku “Vantaa” lidostā nokāpa pa lidmašīnas trapu un iekāpa savā dienesta bruņuautomašīnā, varēja pamanīt tumšos uzvalkos un melnās saulesbrillēs tērptus slepeno dienestu aģentus, īpaši brīdī, kad viņi prezidentam atver mašīnas durvis.
Par prezidenta drošību atbild ASV Slepenais dienests. “Vārds “miesassargs” nepasaka visu. Uzsvars ir vienkārši uz dzīvības aizsardzību, lai gan tā ir tikai viena darba daļa, aizsargājot cilvēku,“ somu drošības eksperts Jari Stolts stāsta “Yle” portālam. Viņš pats ir strādājis par augstāko amatpersonu apsargu, bijis atbildīgs arī par to ārvalstu politiķu drošību, kuri atradās atvaļinājumā Somijā. Miesassargi, darba maiņas laikā apsargājot VIP personu, vienmēr esot modri. Pēc Stolta teiktā, pastāvīga apsardze rada ārkārtīgi lielu slodzi gan fiziski, gan garīgi: “Jums vienlaikus jāizskatās pilnīgi mierīgam, bet tomēr jābūt gatavam visu laiku reaģēt. Tas ir kā pīle, kas peld dīķī. Virspusē kustība izskatās mierīga, bet zem virsmas abas pleznas jauc ūdeni kā trakas,” stāsta Stolts.
Somu drošībnieks aicina pavērot, kā uzmanību sev pievērš ASV prezidenta apsargi saulesbrillēs. “Tajā pašā laikā starp skatītājiem rosās izlūkdienesta darbinieki civilā apģērbā. Neviens no viņiem nepievērš laužu uzmanību, un tas jau drošības sargāšanas procesa ir mērķis,” saka Stolts. Pēc viņa teiktā, lielākā daļa drošībnieku darba ir sabiedrībai neredzama. Svarīgākā darba daļa ir dažādu lietu iepriekšēja plānošana.
Kā stāsta “Yle” žurnālists Jans Fredriksons, kurš pārzina drošības darbinieku darbu un ir uzrakstījis grāmatu par šo tēmu, ārvalstu drošības organizācijas vizītes galamērķa izpētei nosūta savas izlūkošanas komandas.
Vienlaikus notiek vienošanās par apsardzes darbinieku skaitu un citām praktiskām lietām, piemēram, par drošībniekiem nepieciešamo ieroču ievešanu valstī. Ārvalstu drošības darbinieki Somijā darbojas policijas uzraudzībā. Tāpēc prezidenta konvoja automašīnās, pēc Fredriksona teiktā, ir gan ārvalstu, gan somu miesassargi.
Helsinku policijas galvenais komisārs Heiki Porola, kurš ir atbildīgs par Baidena vizītes drošības pasākumiem, stāsta, ka policija drošības pasākumus ar amerikāņiem pārrunājusi iepriekš: “Ārvalstu drošības darbiniekiem nav tiesību lietot spēku Somijā, taču viņiem ir tiesības sevi aizsargāt ārkārtas situācijā. Katrā sanāksmē mēs pārrunājam, kādus ieročus var ņemt līdzi,” atklāj Porola.
Sarunās cita starpā izlemts, kuras teritorijas Helsinku centrā vizītes laikā tiks atbrīvotas no cilvēkiem. “Tiek īstenotas tāda paša tipa lietas, kas bija pirms pieciem gadiem, kad iepriekšējais ASV prezidents Donalds Tramps viesojās Helsinkos,” stāsta Porola.
Pirms pieciem gadiem, piemēram, ASV prezidenta ceļā uz ielām tika aizmetināti kanalizācijas vāki. Tas pats tika darīts tagad atkal. ASV prezidents Baidens ceļo apjomīgu drošības spēku pavadībā. Piemēram, simtiem cilvēku kopā ar viņu ceļoja Īrijā. Citā starpā, kā vēsta “Yle”, apsardzes darbinieki nodrošina, lai prezidents neapmulst. Drošībniekiem esot svarīgi pārliecināties, vai ar prezidentu Džo Baidenu viss norit viegli un bez piepūles. Kā nekā TV kameras viņam seko visur. Drošībniekiem jādomā, uz kuru pusi atveras priekšējās durvis, kurš tās atver. Kā norāda drošības eksperts Jari Stolts, par drošību atbildīgo uzdevums ir novērst tādas situācijas, kurās nonākot prezidentam būtu neērti. Slepenā dienesta aģenti jau iepriekš pārliecinās, vai prezidents, kāpjot uz skatuves, nevar aizķerties aiz mikrofona staba vai elektrības vada. “Ja kāda uzņēmuma vadītājs paklūp, kāpjot uz skatuves, tas nav jaunums. Taču, ja ASV prezidents krīt, ejot uz skatuves runāt, tās ir starptautiskas ziņas. Atbildīgo dienestu uzdevums ir gādāt, lai tādas lietas nenotiktu,” saka Stolts. Pēc Stolta teiktā, tiek plānots, kā tiks braukts no vietas A uz vietu B un kādi ir alternatīvie maršruti. Tiek apspriests, kādi ir avārijas izeju maršruti katram galamērķim, kāds ir drošs galamērķis, uz kuru pārvietoties. Pēc Stolta teiktā, šādas lietas vienmēr tiek apspriestas iepriekš.
“Apsargam jābūt tik tuvu, lai, ja kaut kas notiek, viņam būtu laiks iejaukties. No otras puses, pietiekami tālu, lai ar viņu nevienu nevajadzētu iepazīstināt,” Stolts rezumē amata aprakstu.
Liela daļa drošības dienesta darba ir nemanāma un slepena, tomēr par Baidena vizīti Somijā ir plaši zināmas daudzas detaļas. Piemēram, drošības dienestu izmantotais koda nosaukums Baidenam ir "ķelts", kas ir atsauce uz prezidenta īru saknēm. Viņa priekštecis Baltajā namā Donalds Tramps tika saukts par "mogulu", bet Bila Klintona segvārds bija “ērglis”.
