Par “airBaltic” jauno padomes locekli nav kļuvis visaugstāk konkursa komisijas novērtētais kandidāts – “Neatkarīgajai” ziņo trauksmes cēlāji. Konkursa politiskā pārraudze Satiksmes ministrija (SM) par šo jautājumu skaidru atbildi atturas sniegt.
Pēc “Neatkarīgās” rīcībā esošās informācijas, Normunds Staņēvičs no kandidātu vērtētājiem esot saņēmis vislielāko punktu skaitu, tomēr par uzvarētājiem atzītas un amatā apstiprinātas citas personas.
Atbilstoši SM izplatītājai preses relīzei uz "airBaltic" padomes trim locekļu amatiem bija pieteikušies 68 pretendenti. SM vaicājām: kurš no šiem 68 pretendentiem saņēma visaugstāko novērtējuma punktu skaitu; vai gala rezultātā pretendents, kurš bija guvis visaugstāko punktu skaitu, tika apstiprināts “airBaltic” padomes locekļa amatā; ja nē - kādēļ pretendents, kurš guva visaugstāko novērtējuma punktu skaitu, tomēr amatā netika apstiprināts?
No SM Komunikācijas nodaļas vadītājas Baibas Gulbes saņēmām šādu atbildi: “Saskaņā ar nominācijas komisijas sniegto informāciju, uz “airBaltic” padomes locekļu trīs amata profilu vietām kopumā pieteicās 68 pretendenti, kas tika vērtēti katrā amata profilā atsevišķi, tāpēc katrā profilā iegūto punktu skaits nav salīdzināms. “airBaltic” padomē ievēlēto padomes locekļu sastāvu nominācijas komisija piedāvāja, vērtējot gan iegūto punktu skaitu, gan kandidāta esošo un potenciālo noslodzi un laika pieejamību “airBaltic” padomes locekļa amata pienākumu izpildei, gan arī personālatlases kompānijas veikto padziļināto kompetenču novērtējumu. “airBaltic” padomē tika ievēlēti amatam atbilstošākie pretendenti. Vienā amata profilā tika ievēlēts kandidāts, kura punktos izteiktais vērtējums atšķiras no konkrētajā profilā visvairāk punktus ieguvušā pretendenta vērtējuma par mazāk nekā vienu punktu. Bet, kā jau iepriekš minēts, tika vērtēti arī citi aspekti, ne tikai pretendenta iegūtais punktu skaits.”
Sazinājāmies arī Normundu Staņēviču. Viņš pauda patiesu izbrīnu par informāciju, kura saistībā ar viņu pieejama mediju vidē. “Nudien nezināju, ka esmu bijis ar lielāko punktu skaitu konkursā,” sacīja N. Staņēvičs.
Viņš kopš pavasara ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs. Iepriekš viņš bija "Food Union" vadītājs Eiropā. N. Staņēvičs tika atzīts par labāko konkursā uz RAKUS vadītāja amatu, kurā sākotnēji uz slimnīcas priekšnieka amatu bija pieteikušies 23 pretendenti. N. Staņēvičs plašākos komentāros neielaidās, vien bilda, ka “lietas izskatās dīvaini”. “Tieši tāpēc, ka Latvijā nereti notiek dīvainas lietas, es uzņēmos RAKUS vadītāja amatu,” sacīja N. Staņēvičs.
“Air Baltic Corporation” (“airBaltic”) akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes locekļiem tika ievēlēti Andris Liepiņš, Klāvs Vasks un Kaspars Ozoliņš. Jauno “airBaltic” padomes locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi.
“airBaltic” padomes locekļu ievēlēšanas procesā ir atrasts veids, kā dabūt savus cilvēkus vajadzīgos amatos, neuzņemoties nekādu atbildību par rezultātu.
Tas ir konkurss. Par uzņēmuma naudu (un ne mazu) tika izspēlēts cirks, kas saucās “labāko kandidātu izvēle” ar pasūtītājiem iepriekš zināmu un garantētu rezultātu - tā savā “Facebook” kontā un sarunā ar “Neatkarīgo” padomes locekļu ievēlēšanu raksturo satiksmes eksperts, bijušais “Latvijas dzelzceļa” viceprezidents Aivars Strakšas. “Ja mazākos uzņēmumos tas varbūt tā arī varētu būt, tad lielos un valstij "dārgos" (budžeta naudas izteiksmē) uzņēmumos padomēs un valdēs tiek ievēlēti cilvēki, par kuru darbu nevienam nav nekādas atbildības. Ja kas atgadīsies, vainīgs būs konkurss. Uzņēmumā “airBaltic” valsts ir ieguldījusi pusmiljardu eiro, un iespējams, ka vajadzēs vēl. Daudz lietderīgāk būtu, ja padomes un valdes locekļus šādā uzņēmumā apstiprinātu Ministru kabinets. Tad atbildīgais ministrs izvirzītu un valdība apstiprinātu padomes locekļus, uzņemoties vismaz politisku atbildību par izvēles rezultātu. Turklāt arī sabiedrība pagūtu kādu vārdu teikt. Pašlaik tiek vairota bezatbildība, un tauta kā bērni brīnās par sekām. Nav šaubu, ka “airBaltic” padome bija jāmaina, jo tā netika galā ar saviem pienākumiem. Bet vēl ir smags jautājums - vai satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs virzīsies arī tālāk? “airBaltic” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Martins Gauss ir jāmaina nost! Sen bija laiks, taču labāk vēlāk nekā nekad,” uzskata A. Strakšas.
Pēc eksperta domām, ministram M. Gausa nomaiņa būtu izdevīga, jo tas stipri vairotu gan paša, gan partijas popularitāti. “Ejot uz akciju tirdzniecību biržā, ir vajadzīgi argumenti, kāpēc Gauss, kurš ir pazaudējis kādu pusmiljardu eiro, pēkšņi sāks uzņēmumu vadīt sekmīgi un “airBaltic” sāks pelnīt. Tātad arī uzņēmumam tas būtu izdevīgi. Laiks līdz trešā ceturkšņa finanšu rezultātu paziņošanai ir īpaši piemērots. Pirmais ceturksnis bija ar zaudējumiem, Gauss ir sliktais, tāpēc viņu patriecām, taču trešais ceturksnis parasti “airBaltic” ir ar peļņu. Gan jau būs arī šogad. Varēs stāstīt - jaunais vadītājs taisa uzrāvienu un bija pareizs lēmums padzīt Gausu. Pie reizes varētu ieviest virtuālas cerības, ka ar “airBaltic” tagad viss būs labi. It sevišķi, ja nākamgad būs grūtības ar 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanu un vajadzēs valsts palīdzību. Varēs novelt uz Gausu,” intervijā “Neatkarīgajai” analizēja satiksmes eksperts.
Runājot par jauno “airBaltic” padomes sastāvu, A. Strakšas vērš uzmanību uz to, ka grupējums, kas bija ieguvis būtisku ietekmi Satiksmes ministrijā Tāļa Linkaita (“Konservatīvie”) laikā un iedabūja A. Liepiņu (arī ar konkursa palīdzību) “Latvijas dzelzceļā”, ir saglabājis un pat palielinājis savu ietekmi ministrijā arī laikā, kad to pārvalda Nacionālā apvienība.
“Ko viņiem vajag no “airBaltic”? Vai būt pie teikšanas vēl 20 lidmašīnu iepirkšanai, ko sludina Gauss?” vaicā A. Strakšas.
Eksperts spriež, ka, iespējams, šādā veidā Gauss var mēģināt atpirkties. “Kā citādi saprast Gausa vēlmi pirkt vēl papildus 20 lidmašīnas, ja pat “airBaltic” rīcībā esošajām nav darba un lidmašīnas ir jāiznomā citām aviokompānijām? 20 lidmašīnas ir kādi divi miljardi eiro,” lēš A. Strakšas.
