Lietuvas amatpersonas atklājušas, ka Lietuvā no Eiropas daudzu gadu garumā ievesti un tirgoti veci pārtikas produkti – pat ar astoņus gadus iepriekš notecējušu derīguma termiņu. Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki par notikušo pauž satraukumu – notiekot informācijas vākšana par to, vai savecējušais ēdamais nav tirgots arī Latvijā, noskaidroja “Neatkarīgā”.
Kā Lietuvas ziņu aģentūrai ELTA pastāstījis Lietuvas Kriminālpolicijas biroja priekšnieka vietnieks Sauļus Brigins, starptautiskā operācijā atklāta labi organizēta privātpersonu un biznesa uzņēmumu grupa, kas organizēja un veica pārtikas preču, kurām beidzies derīguma termiņš, ievešanu Lietuvā un to tirdzniecību. “Minētās personas un uzņēmumi rīkojās nekaunīgi - viltoja pārtikas preču derīguma termiņus un derīguma termiņus gan dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, gan nedzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem. Mainīt derīguma termiņus ir iespējams tikai tādiem pārtikas produktiem kā saldēti gaļas izstrādājumi, putnu gaļa, zivju produkti, konservi, pusfabrikāti un bezalkoholiskie dzērieni," preses konferencē pirmdien sacījis S. Brigins.
Pēc amatpersonu teiktā, operācijas veikšanā piedalījušies Vācijas, Francijas, Itālijas, Igaunijas, kā arī divu starptautisko tiesībsargājošo iestāžu - Eiropola un “Eurojust” - darbinieki.
“Operācijā Lietuvā piedalījās vairāk nekā 300 izmeklētāju. Lietuvā tika veiktas vairāk nekā 60 kratīšanas, kuru laikā tika atrasti iespaidīgi pārtikas preču daudzumi, kuru derīguma termiņi bija viltoti vai sagatavoti viltošanai. Es varētu teikt, ka vienā no noliktavām varēja būt ap 1000 kravām,” sacījis S. Brigins.
Viltoti pārtikas produkti piegādāti vairāk nekā 70 pārtikas aprites punktiem visā Lietuvā. “Produkcija netika piegādāta lielāko mazumtirdzniecības tīklu punktiem. Šāda produkcija tika izplatīta arī šim nolūkam izveidotajos mazumtirdzniecības punktos. Viens no tīkliem, ko var nosaukt, ir "Sale" tirdzniecības tīkls," atzīmējis policijas pārstāvis.
“Pēc mūsu datiem, saimnieciskās vienības darbojas kopš 2020. gada. Tika viltotas preces, kuru derīguma termiņš atsevišķos gadījumos beidzās 2020., 2021. gadā. Attiecīgi derīguma termiņš tika pagarināts par gadu vai diviem. Ir bijuši arī gadījumi, kad derīguma termiņš bija beidzies pirms 7-8 gadiem,” piebildis policijas pārstāvis.
Pēc viņa teiktā, ir arī gadījumi, kad patērētāji sūdzējušies par šādu produktu lietošanas ietekmi uz veselību, taču uz šiem jautājumiem, pēc S. Brigina teiktā, atbildes tiks sniegtas izmeklēšanas laikā. Kā informējis Lietuvas Ģenerālprokuratūras Kriminālprocesa departamenta prokurors Zenons Buroks, pirmstiesas izmeklēšana sākta, pamatojoties uz Lietuvas Krimināllikuma 182. pantu (krāpšana lielā apmērā). “Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka produkcija ar viltotiem noteikumiem pārdota par vairāk nekā miljonu eiro. Izmeklēšana tiek veikta arī par citām noziedzīgām darbībām, piemēram, krāpniecisku grāmatvedības kārtošanu, dokumentu viltošanu un uzņēmuma pretlikumīgām darbībām,” žurnālistiem sacījis Z. Buroks.
“Ir aizdomas, ka šajā organizētajā grupā piedalījās 29 aizdomās turamās personas, ir trīs galvenie organizatori, no tiem divi šobrīd ir apcietinājumā, pārējiem piemēroti citi preventīvie pasākumi. Noziegumā piedalījušās arī piecas Lietuvā reģistrētas juridiskas personas,” viņš piebildis. Pēc viņa teiktā, līdz šim zināms, ka viltoti pārtikas produkti uz Lietuvu vesti no Vācijas un Francijas. “Policijas izmeklēšana tika sākta jau pērn, veiktas slēgtās procesuālās darbības, fiksēti pierādījumi un veikti sagatavošanās darbi kopā ar citām valstīm, no kurām preces tika vestas uz Lietuvu, proti, no Vācijas un Francijas.
Bijusi sadarbība ar tiesībsargājošajām iestādēm Igaunijā, Rumānijā, Beļģijā, Itālijā, kas izmeklēja līdzīgas darbības,” atzīmējis Z. Buroks. Kā norāda Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārā dienesta (VPVD) pārstāve, tīša pārtikas produkta derīguma termiņa maiņa ir uzskatāma par pārtikas viltošanu gan saskaņā ar Pārtikas likumu, gan pēc atsevišķiem Civilprocesa kodeksa pantiem. “Ir konstatētas tīšas darbības ekonomiska labuma gūšanai un patērētāju maldināšanai. Pašlaik esam aizturējuši aptuveni 36 tonnas pārtikas preču. Pētījumu akcijas tiek turpinātas, atsevišķi produkti, kuru derīguma termiņš ir pagarināts, tiek atlasīti laboratoriskajiem izmeklējumiem,” medijiem paziņojusi VPVD pārstāve. "Paraugi ir atlasīti, un mēs skatīsimies, kādu ietekmi derīguma termiņš varēja atstāt uz pārtikas produktu nekaitīgumu un kvalitāti," viņa norādīja preses konferencē. Viņasprāt, derīguma termiņu viltošanas akts veikts īpaši profesionāli un ar rafinētiem līdzekļiem. "Līdz ar to ne lietotājam, ne mūsu servisa inspektoriem tiešām nebija viegli no pirmā acu uzmetiena atšķirt, ka tiek pagarināts derīguma termiņš," sacīja VPVD speciāliste.
Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilze Meistere intervijā “Neatkarīgajai” apliecināja, ka notikumi Lietuvā ir pamanīti un satrauc arī Latvijas atbildīgo iestādi PVD. “Pastāv ātrās reaģēšanas sistēma, kurā iegūstam informāciju par šādiem gadījumiem. Ja šāda prece ir nākusi arī uz Latviju, tad mēs to uzzinām un attiecīgi dienesti rīkojas. Pagaidām ir diezgan nekonkrēta Lietuvas kolēģu informācija, ka, iespējams, kāda daļa produktu ar viltotiem derīguma termiņiem varētu būt nonākusi arī Latvijā. Taču tuvākajā laikā tas tiks noskaidrots - esam dialogā ar Lietuvas kolēģiem,” sacīja I. Meistere.
PVD Informācijas un ātrās reaģēšanas daļas vecākais inspektors Andris Veikšs pastāstīja, ka viņa iestādes darbības ir vērstas uz pārtikas krāpšanas gadījumu atklāšanu - pret tādām darbībām, kas ir apzināti nelikumīgas, nederīgas, viltotas, nelegāli iegūtas, nelegāli ražotas pārtikas laišana tirgū. Tāpat arī nelegāla iesaistīšanās pārtikas apritē, pārtikas vai sastāvdaļas aizstāšana ar citu vielu, kas ir līdzīga, bet zemākas kvalitātes.
Pārbaudes tiek veiktas pārtikas produktu izplatīšanas vietās (veikali, tirgus, vairumtirdzniecības uzņēmumi u.c.), tajā skaitā veicot produkcijas anonīmu monitoringu jeb izlūkošanu (marķējuma izlases veida kontroli, lai analizētu, vai nav pārveidošanas, maldinošas informācijas pazīmju).
Lai atklātu pārtikas krāpšanas gadījumus, tiek ņemta vērā arī saņemtā un pašu iegūtā informācija par iespējamām neatbilstībām, nelikumīgām, krāpnieciskām darbībām, tajā skaitā, iespējams, tīšu normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, kas sevī ietver galvenos riska kritērijus (nelegāla darbība, maldinoša informācija par produktu, nelegāla dzīvnieku, produktu (pārtikas, veterināro zāļu u.c.) aprite.
Analīzei tiek pakļauta dažādu veidu informācija - uzraudzības un statistikas datu informācija, citu iestāžu datu bāžu informācija, plašsaziņu līdzekļu publikācijas, tīmekļa vietņu, tajā skaitā arī tiešsaistes sociālās tīmekļu vietņu, sludinājumu portālu, mājaslapu monitoringa rezultātā iegūtā informācija.
“Mēs turam “roku uz pulsa,” sacīja vecākais inspektors Veikšs.
