Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 22. maijā sodīja “TVNET GRUPU” par vārda "deportācija" lietošanu “Tvnet” tiešraidē. Šo vārdu bija izteikusi intervējamā persona – Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs (“Stabilitātei!”), iespējamo Krievijas pilsoņu izraidīšanu no Latvijas pielīdzinot deportācijām.
Tā kā Valsts drošības dienests (VDD) nav saskatījis nozieguma sastāvu Rosļikova izteikumos, vienīgais sodītais iznāk plašsaziņas līdzeklis, kas viņu intervēja. Administratīvais sods ir 8500 eiro. “TVNET GRUPA” gan vēl centīsies šo sodu apstrīdēt tiesā.
NEPLP uzliktais sods varētu būt arī 8,5 miljoni vai tikai 8,5 eiro - jebkurā gadījumā vēršanās šādā veidā pret portālu ir galējs absurds, un gluži dabiski “Tvnet” to uztver kā netaisnību un principa lietu.
Vai tad Latvijā jau ir tik tālu, ka pastāv kādi aizliegtie vārdi, kurus skaļi nedrīkst teikt, un aizliegtie cilvēki, kurus nedrīkst intervēt? Ļoti nelāgā veidā šis notikums atgādina Krieviju, kur plašsaziņas līdzekļi runā tikai par “speciālo militāro operāciju Ukrainā”, bet vārdu “karš” nedrīkst lietot.
Latvija ir demokrātiska valsts, kuras Satversmes 100. pants garantē vārda brīvību, un cenzūra ir aizliegta.
Tiesību uz vārda brīvību saturs ietver arī tādu informāciju, ko sabiedrības vairākums uzskata par nepieņemamu.
Valsts var noteikt vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai, taču VDD nav konstatējis, ka no Rosļikova paudumiem šādi kriminālsodāmi draudi celtos. VDD gan norāda, ka vārda "deportācija" lietošana konkrētajā gadījumā vērtējama kā tendencioza un vērsta uz Latvijā dzīvojošo krievu noskaņošanu pret Latvijas institūcijām un to lēmumiem, tādējādi neveicinot Latvijas sabiedrības saliedētību.
Kā žurnālisti varēja novērst vārda “deportācija” izskanēšanu - kliegt skaļāk par intervējamo, skriet viņam klāt un bāzt ciet muti ar kādu vīkšķi? Var pārraidi izslēgt, taču vārds jau šā vai tā ēterā ir izskanējis.
Vārds “deportācija” nozīmē ne tikai staļiniskās latviešu izsūtīšanas uz Sibīriju vai Krimas tatāru padzīšanu no dzimtās zemes. Tas nozīmē arī piespiedu izraidīšanas procesu no rezidentvalsts uz citu valsti. Arī demokrātiskās valstīs tiek lietots šāds termins. Daudziem Krievijas pilsoņiem ir bažas, ka Latvijas varas iestādes var iedomāties viņus pakļaut šādam procesam.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir informējusi, ka par latviešu valodas eksāmenu nenokārtošanu Krievijas pilsoņiem draud izraidīšana no 2. decembra. Imigrācijas likuma grozījumi paredz, ka cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta. Šie likuma grozījumi karājas virs Krievijas pilsoņu galvām kā Damokla zobens un izraisa satraukumu.
Arī Latvijas pilsoņi, kas ir no krievu etniskās grupas un kas ir Rosļikova elektorāts, iztēlojas, ka Latvijas bargās varas iestādes raus aiz padusēm no gultām ārā deviņdesmitgadīgus, slimus pensionārus un par to, ka viņi nav nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu, melnos autobusos masveidā vedīs uz robežu, lai nodotu Krievijai. Protams, ka Rosļikovs šo tēmu izmanto, lai noturētu savu popularitāti sava elektorāta acīs, un vārds “deportācija” ir lietots krāsu sabiezināšanai.
Taču kāpēc Rosļikova dēļ jācieš plašsaziņas līdzeklim?
Jebkurš plašsaziņas līdzeklis, ja tas nav kādas vienas partijas rupors, publicē dažādu politisko spēku pārstāvju intervijas vai citātus ziņās. Latvijas sabiedrība ir diezgan sašķelta, dzīvo dažādos “informatīvajos burbuļos”, taču, lai gūtu plašāku priekšstatu par norisēm valstī, ir jāzina, ko runā un domā citās sabiedrības grupās.
Tas, ka uz pārraidēm tiek aicināts kāds politiķis, nenozīmē, ka žurnālists vai izdevums ar viņu ir vienisprātis. Korekts intervēšanas stils ir nebāzties ar savu viedokli intervējamās personas viedokļa priekšā un uzdot būtiskus un īsus jautājumus, cik vien lakoniski iespējams. Sava personīgā vai redakcijas viedokļa paušanai ir cits žurnālistikas žanrs - komentārs.
Rodas iespaids, ka NEPLP gribas atgādināt par savu pastāvēšanu un visu laiku demonstrēt kaut kādu rosību un rīcību. Kopš Krievijas opozīcijas televīzijas kanāla “Doždj” padzīšanas no Latvijas par NEPLP nekas skaļš nebija dzirdams. Bet tur vismaz bija daži iegansti un arī iemesli, lai vērstos pret “Doždj”.
Tagad pret “Tvnet” vērstais sods ir nesamērīgs un neadekvāts.
