Viļņā uzpeldējis nesamērīgi dārgs iepirkums, piesedzoties ar NATO samita vajadzībām

© Neatkarīgā

Lietuvā vēršas plašumā pamatīgs iepirkuma skandāls saistībā ar gatavošanos NATO samitam Viļņā, ziņo Lietuvas mediji.

“11.-12. jūlijā Viļņā gaidāmais NATO samits biedē ne tikai ar savām drošības prasībām (tiks atcelti atsevišķi aviācijas reisi, pat ierobežota gājēju pārvietošanās utt.), bet arī ar izmaksām. Taču nevis tās, kas tiks atvēlētas drošības nodrošināšanai, bet gan par "Litexpo" izstāžu zāles iepirkuma cenām, kur notiks galvenie pasākumi. Izmaksas jau rada nopietnas aizdomas par to caurspīdīgumu, jo tās ir neticami lielas,” raksta Lietuvas laikraksts “Respublika”. Kopumā iztērēs 38 miljonus eiro Pērn jūnijā valdība pieņēma lēmumu, kas apstiprināja Lietuvas Ārlietu ministrijas priekšlikumu šā gada 11.-12. jūlijā sarīkot NATO samitu Viļņā. Sakarā ar milzīgo viesu skaitu (gaidāmi vairāk nekā 3000 cilvēku no ārvalstīm) un nepieciešamību rūpēties par viņu drošību pasākumi tiks organizēti "Litexpo" pilī.

“Litexpo” jeb Lietuvas izstāžu un kongresu centrs atrodas Viļņā. Tas ir lielākais izstāžu centrs Baltijas valstīs. Tajā atrodas deviņas izstāžu zāles ar kopējo platību 17 600 kvadrātmetru un āra platība 15 100 kvadrātmetru.

99% “Litexpo” akciju pieder Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrijai. NATO samitam kopumā plānots iztērēt aptuveni 38 miljonus eiro. No tiem aptuveni 17 miljoni eiro būs pirkumi, kas saistīti ar “Litexpo” infrastruktūras pielāgošanu pasākumam. Plānots uzņemt aptuveni 50 delegāciju un delegāciju vadītāju. NATO samits ir ārkārtīgi svarīgs notikums, kurā paredzēts liels delegāciju skaits. Starp tām liels skaits īpaši aizsargājamo personu un vairākas aizsargājamās personas, kurām tiks piemērotas visaugstākās drošības prasības. Izmaksas, kas paredzētas drošībai, Lietuvas plašsaziņas līdzekļus nepārsteidz. Taču skarbai kritikai tiek pakļauta otra iepirkumu daļa, ko “apgūs” “Litexpo”.

Konkursu vietā sarunas

Portāls “tv3.lt” publicējis sarakstu ar 12 "Litexpo" noslēgtajiem darījumiem, no kuriem 10 ir pirkumi nepieteiktu sarunu ceļā - kad var izvēlēties preces piegādi no viena piegādātāja, pat nebrīdinot citus. Latvijā šādu iepirkuma veidu biežāk apzīmē ar terminu “cenu aptaujas”. Amatpersonas skaidro, ka iepirkumi jāsagatavo steidzami un publisko iepirkumu organizēšanai nav laika. Tāpēc cenas ir pārsteidzošas: par apgaismes iekārtām tika panākta vienošanās par 1,5 miljoniem eiro nepieteiktu sarunu ceļā, video un konferenču tehnika tika nomāta par 1,6 miljoniem eiro utt. Liela daļa iepirkumu notika šogad, lai gan, kā rakstīja "Vakaro žinios", jau pagājušā gada jūnijā bija skaidrs, ka NATO pasākums notiks Lietuvā.

Savukārt “Litexpo” pagaidu ģenerāldirektors Justīns Bortkevičs apgalvo, ka, organizējot iepirkumus nepieteiktu sarunu ceļā, “Litexpo” vienmēr veicis tirgus izpēti, kuras laikā izvērtējis potenciālos piegādātājus un, galvenais, spēju piegādāt un sniegt pakalpojumus un preces laikā. Līdzīgi, aizstāvot "Litexpo", izsakās arī Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis, kurš norāda, ka bija jāpieņem lēmums par sarunu procedūru, nevis iepirkuma konkursu, jo novēloti apstiprinājies, ka alianses līderi tiksies Viļņā. "Litexpo" jau agrāk iepriekš nepieteiktu sarunu, nevis konkursa ceļā iegādājās telekomunikāciju pakalpojumus no "Telia Lietuva" par 2,7 miljoniem eiro. Tomēr “Bitė Lietuva” šo lēmumu pārsūdzēja Publisko iepirkumu dienestā. Uzņēmums paziņoja, ka “Bitė Lietuva” tādus pašus pakalpojumus varētu piedāvāt par 0,94 miljoniem eiro lētāk.

Briesmās Lietuvas valsts prestižs

NATO Parlamentārās asamblejas Seima delegācijas priekšsēdētāja vietnieks, Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Daiņus Gaižausks uzsver, ka NATO samits ir viens no svarīgākajiem notikumiem visā aliansē. “To, ka tas notiks Lietuvā, zinājām jau pagājušajā vasarā un Seimā runājām par to, cik svarīgi ir ne tikai saglabāt visas augstākās drošības prasības, bet arī padarīt organizāciju īpaši caurskatāmu,” laikrakstam “Vakaro žinios” sacīja D. Gaižausks. “Taču pasākuma apgaismojuma vai apskaņošanas tehnikai nav nekāda sakara ar drošību, tāpēc šādu lietu "klasificēšanu" nevar attaisnot ar drošību. Kad apgaismojums sadārdzinās vairākas reizes it kā tāpēc, ka pirkums jāveic ļoti ātri... Galu galā jau sen varēja nopirkt, nebūtu bijusi nepieciešamība pēc steigas un augstākām cenām. Un tagad dažas institūcijas uzspiež šo problēmu citām. Pateicoties medijiem, atkal atklātībā nākuši skandalozi fakti, kas rada aizdomas par krāpniecību ar naudas līdzekļiem. Vēlos norādīt, ka NATO samits ir notikums, kas tiks atspoguļots visā pasaulē, tāpēc ir nepieciešama īpaša caurskatāmība. Šajā gadījumā, tiklīdz sākās naudas sadale, caurspīdīgums uzreiz pazuda. Ja izrādīsies, ka aizdomas ir pamatotas, vai varat iedomāties, kāds kaitējums tiks nodarīts Lietuvas reputācijai? Īpaša uzmanība tiek pievērsta šobrīd, kad kļuva skaidrs, ka pasākuma laikā tiks ierobežotas plānotās medicīniskās operācijas, tiks atcelti reisi, kas aktuāli arī ārzemniekiem. Un pat NATO partneri sāks mums neuzticēties. Izrādās, ka "Bitė Lietuva" būtu piedāvājusi pakalpojumus gandrīz par miljonu eiro lētāk, taču neviens no tās nepirka... Pēc šādiem vēstījumiem Eiropas Komisija katru reizi padomās, pirms Lietuvai piešķirt vienu vai otru finansējumu,” sacīja D. Gaižausks.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.