Vispārējās valdības budžeta deficīts 2022. gadā bija 1,7 miljardi eiro jeb 4,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds bija 15,9 miljardi eiro jeb 40,8% no IKP, un gada laikā tas pieaudzis par 1,26 miljardiem eiro.
Tajā pašā laikā, izrādās, nauda mums nemaz nav vajadzīga! Finanšu ministrija nupat ir atzinusi valsts nespēju pieņemt ES piešķirto naudu. Turpinot tagadējā stilā, Latvija varētu neiegūt pāris miljardus eiro naudas izteiksmē. Tā ir nauda, par ko nevajadzētu maksāt procentus un atdot, bet ir palīdzības nauda. Bet nu, ja nevar, tad nevar... Ja nav sakarīgu projektu, kā ieguldīt naudu, lai tai būtu atdeve, tad labāk to neņemt. Nauda, kas paņemta, bet nav pareizi ieguldīta, ir jāatdod.
Skatoties uz pašlaik aktuālo ES plānošanas periodu - 2014.-2020. gada un 2021.-2027. gada -, tajā un piedevām vēl Atveseļošanas (AF) fonda pasākumu veikšanai valsts budžeta izdevumu izpilde 2022. gadā bijusi tikai 52,6% no budžeta likumā plānotajiem 618 miljoniem eiro.
Pirms gada 2022. gada aprīlī notika Latvijas Bankas ekspertu diskusija “Kā Rīgai nezaudēt Baltijas sacensībā un atgūt Eiropas metropoles statusu?”. Apžēliņ, par kādu metropoli murgot, ja ir acīmredzama tendence, ka Rīga zaudē iedzīvotāju labklājības līmeņa ziņā. Par Tallinu tas jau sen bija skaidrs, ka zaudē, bet arī Viļņā iedzīvotāju dzīves līmenis jau vairākus gadus ir augstāks nekā Rīgā.
Viļņa jau ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta. Pēc iedzīvotāju skaita Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Kā tas tā var būt? Viens no faktoriem, kas ir ietekmējis Viļņas izrāvienu, ir tas, ka tur dzīvo vairāk jaunu cilvēku ekonomiski aktīvā vecumā nekā Rīgā. Viņi vairāk strādā, maksā vairāk nodokļu - lūk, arī ekonomika aizvien attīstītāka.
Varētu domāt, ka lietuvieši ir vairāk noskaņoti radīt pēcnācējus. Tā tas tiešām ir. Lietuvā valsts ilgākā laikā ir bijusi atbalstošāka jaunām ģimenēm. Ģimenes ir jutušas rūpi un jutušās stabilāk.
Tikmēr Latvijā visnotaļ attīstās ēnu ekonomika - vairāk vai mazāk, bet kādi 25% būs. Pastāv visādi valstiski pieņemti plāni ēnu ekonomikas mazināšanai, taču šiem plāniem nav jēgas, ja sistēmiski valsts rīkojas tā, lai ēnu ekonomikai būtu augsne.
Nevar teikt, ka Lietuvā un Igaunijā būtu daudz mazāk problēmu - ir tur gan ēnu ekonomika, gan birokrātija, gan vēl daudz kā nelāga, kas velkas līdzi teju kopš padomju laikiem. Taču nepatīkams ir objektīvs fakts - Latvija atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, un, ja šī atpalicības tendence saglabāsies, tad atpaliks uz visiem laikiem vai vismaz uz ļoti daudziem gadiem. 19. gadsimta beigās Latvijā ieradās prāvs skaits lietuviešu viesstrādnieku, lai glābtos no trūkuma. 1868. gada 2. martā tika nodibināta "Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciezdamiem igauņiem". Taču tagad viss apgriezies otrādi - jāskatās, ka kāda lietuviešu vai igauņu avīze nevelta Latvijai šādus vārdus: “Liktenis piesūtījis mūsu kaimiņiem latviešiem lielu nelaimi un
briesmīgu trūkumu, kas arvien tālāk izplešas, ka patiesi katru sirdi drebuļi pārņem klausoties, ka nabagiem, grūti piemeklētiem latviešiem gan cits nekas nav gaidāms, kā mēris un bada nāve, kad tie, kas no tādas nelaimes izsargāti nemestos visā spēkā palīgā steigties.”
Latvija vēl kādu laiku var pasēdēt tādā saulītē, ka jaunās ES valstis Rumānija un Bulgārija rāda vēl sliktākus rezultātus, taču arī tas nav uz ilgu. Katrā ziņā pēcnācēju (jauna darbaspēka) radīšanā rumāņi un bulgāri nav skubināmi arī pie diezgan trūcīgas ekonomikas.
Un ko tad? Latvija izvirzīsies par absolūtu Eiropas čempioni nabadzībā? Par galēju vistālākās ES austrumu nomales bomzi?
Vai nav tā, ka premjers Krišjānis Kariņš (JV) ir mazliet tā kā par daudz valdījis, izvaldījies, pārvaldījies kopš jau 2019. gada?
Varētu viņš, piemēram, skatīties, kā iekasēt kādu naudiņu, lai iznāk ko samaksāt skolotājiem. Viens no variantiem, piemēram, ir uzlikt pagaidu nodokli komercbankām, jo tās pēdējā laikā ir guvušas neadekvātu virspeļņu Eiropas Centrālās bankas politikas dēļ. Taču nekā. Izskatās, ka nekādu virspeļņas nodokli Latvijā neieviesīs, jo lemšana par šo tēmu ir nodota koalīcijas nodokļu politikas darba grupai. Ja kaut ko nodod darba grupai, tad tas nozīmē, ka lieta tiks norakta un aizmirsta.
Varētu vēl visu ko izdomāt un darīt, taču viss, ko Kariņš un viņa valdība spēj, ir pasūtīt kārtējos pētījumus par to, ko vajadzētu darīt ekonomikas modernizācijai. Pētījumi ir, taču darīšana diezin vai būs.
Nekāda naudas ieguve nav paredzama, ja neskaita premjera vēlmi atkal aizņemties. Vai Kariņš ir kāds Eiropas Investīciju bankas vai Eiropas Padomes Attīstības bankas lobijs, kurš menedžē klientu meklēšanu?
Varbūt vajadzētu Kariņa vietā nākt kādiem citiem? Ja arī nebūs labāk, tad būs vismaz citādi. Vismaz kāda cerība.
