Lai arī valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) padomes demisijā iesaistītās personas – paši padomes locekļi un zemkopības ministrs Didzis Šmits (“Apvienotais saraksts”) – notikušā iemeslus nekomentē, tie, visticamāk, slēpjas ministra vēlmē pārņemt pilnīgu politisko kontroli pār uzņēmumu.
Ļoti iespējams, politiskā kontrole nepieciešama aizgājušās padomes uzņemtā kursa dēļ uz LVM noslēgto ilgtermiņa mežizstrādes līgumu ekonomiskā izdevīguma izvērtēšanu. Līdz ar to arī pašreizējai LVM valdei var draudēt atlaišana. Šādus secinājumus “Neatkarīgajai” ļauj izdarīt gan amatpersonu līdzšinējie publiskie izteikumi, gan arī kuluāru sarunas kokrūpnieku aprindās.
Sākot no aizpagājušās nedēļas, cits pēc cita no amatiem LVM padomē atkāpās tās locekļi, ieskaitot priekšsēdētāju. Vispirms atlūgumu iesniedza padomes loceklis Kaspars Ozoliņš. Viņam sekoja Aivars Tauriņš un Rinalds Muciņš. Visbeidzot 2. martā atlūgumu iesniedzis arī padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis. Vēl pagājušajā trešdienā, skaidrojot iespējamos padomes locekļu lēmumus uzņēmumu atstāt, viņš pats bija pārliecības pilns darbu turpināt.
“Vistiešāko skaidrojumu varētu saņemt no attiecīgajiem padomes locekļiem. Bet manu nojautu līmenī ir tas, ka attiecīgie padomes locekļi grib koncentrēties uz darbu savos tiešajos uzņēmumos, kur viņi ir tiešajā operatīvajā pārvaldē,” skaidroja Beļskis. Taču nedēļas beigās viņš savu lēmumu bija mainījis un arī pats pievienojies aizgājēju pulkam. “Ņemot vērā, ka esmu pats iesniedzis atlūgumu un plānoju fokusēties uz operatīvo darbību, papildu komentāru medijiem šobrīd nav,” “Neatkarīgajai” īsziņā atbildēja Beļskis.
Necik sakarīgu skaidrojumu par notiekošo neizdevās iegūt arī no citiem uzņēmuma padomes locekļiem. Jūtams, ka uzņēmuma padomē ir mulsums - skaļi paust savu viedokli neviens nevēlas.
D. Šmits pauda pārsteigumu par LVM padomes locekļu rīcību un apgalvoja, ka nekādu, ne mazāko politisko spiedienu uz padomes locekļiem nav veicis. “Man pašlaik visvairāk darba ir ar piena nozari,” sacīja D. Šmits.
Formāla un grāmatvediska iemesla mukt no LVM padomes tās locekļiem nebija.
Vēl 1. martā LVM izplatīja paziņojumu par augstajiem uzņēmuma finanšu rādītājiem: “2022. gada operatīvie darbības rezultāti liecina, ka aizvadīto gadu uzņēmums noslēdzis ar 258,5 miljonus eiro lielu peļņu pirms uzņēmuma nodokļu nomaksas. Uzņēmuma ieņēmumi 2022. gadā bija 568,6 miljoni eiro, kas ir par 159,2 miljoniem vairāk nekā 2021. gadā. Pērn tirgum piegādātajā lietkoksnē akumulētā oglekļa apjoms, izteikts CO2 ekvivalentā, veido 5,9 miljonus tonnu. Plānots, ka šogad LVM ienākumi sasniegs 545,1 miljonu eiro, bet peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa - 170 miljonus eiro.”
LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis uzsver: “2022. gadā uzņēmums ir sasniedzis rekordaugstus darbības rādītājus, ko nodrošināja gan tirgus situācija meža nozarē, gan uzņēmuma darbinieku ieguldījums, līdz ar to plānots, ka valsts saņems lielākās dividendes uzņēmuma vēsturē.”
Šķiet, kur nu pēc šādiem rādītājiem padomei atkāpties? Teciņus vien pie akcionāra, akciju turētāja Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Raivja Kronberga pēc prēmijām un algu paaugstinājumiem sev, padomei un arī LVM valdei.
Zīmīgi, 2. martā LVM mājaslapā padome bija ievietojusi vēl vienu paziņojumu. Tobrīd jau laikam tikai paši padomes locekļi zināja, ka tas būs pēdējais viņu paziņojums: “LVM padome atzinīgi novērtē uzņēmuma valdes operatīvi uzsākto ilgtermiņa mežizstrādes līgumu (IML) un 2013. gadā izveidotā IML pārveides procesa likumības un ekonomiskā izdevīguma auditu un aicina pēc iespējas ātrāk novērst iespējamās nepilnības. AS “Latvijas valsts meži” noslēgtajiem IML ir jāatbilst labas pārvaldības principiem un jābūt ekonomiski pamatotiem. LVM izvērtēs visus spēkā esošos IML, pārbaudot, vai nepastāv pamats šo līgumu izbeigšanai. Tiks vērtēts arī tas, kā IML pārveides procesā tikušas piemērotas normatīvajos aktos noteiktās procedūras IML pārveides procesā. LVM padome uzdeva valdei sagatavot ziņojumu akcionāru sapulcei saistībā ar prokurora brīdinājumu par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pārveidošanas procedūras pārkāpumu nepieļaujamību.”
Jau nākamajā dienā, 3. martā, uzzinājām, ka LVM ir jauna pagaidu padome. Ar lielu iespējamību pieļaujams, ka kādam nepatika tā brīža padomes apņēmība izmeklēt IML.
Lai arī, kā jau tika minēts, padomes demisijā un jaunās pagaidu padomes apstiprināšanā iesaistītie komentārus nesniedz, neliela atbilde rodama pagaidu padomes sastāvā. LVM mājaslapā lasāms: “3. martā ārkārtas akcionāru sanāksmē apstiprināja uzņēmuma pagaidu padomi piecu dalībnieku sastāvā ar pilnvaru termiņu līdz vienam gadam. LVM padomes priekšsēdētāja būs biznesa augstskolas “Turība” profesore, Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe. LVM pagaidu padomē iecelti: Mārtiņš Līdums, Mārtiņš Gaigals, Sintija Ķikste un Edvīns Zakovics. Zane Driņķe ir biznesa augstskolas “Turība” profesore ar kompetencēm budžeta plānošanā, personālvadībā, stratēģisko plānu izstrādē un vadībā, kvalitātes vadības sistēmas pilnveidē un kontrolē. Mārtiņš Līdums ir atzīts meža nozares eksperts ar pieredzi iestāžu vadības jautājumos, meža nozares normatīvajā regulējumā un kompetencēm meža nozares zinātnisko un izglītības jautājumu integrēšanā uzņēmuma darbībā. Edvīns Zakovics ir meža nozares profesionālis ar ilggadēju pieredzi gan mežsaimniecības ražošanas procesu pārvaldībā, gan korporatīvajā vadībā. Mārtiņš Gaigals ir pieredzējis eksperts meža nozares stratēģiskajā un investīciju plānošanā, pārzina uzņēmumu attīstības procesu virzību, inovatīvu ideju ieviešanu un datu apstrādi. Sintijai Ķikstei ir kompetences starptautiskajā sadarbībā, publiskā iepirkuma procesa plānošanas, vadīšanas un uzraudzības jautājumos.”
Šajā paziņojumā nav minēts, ka jaunieceltajiem padomes locekļiem E. Zakovicam un M. Gaigalam turpmāk, strādājot padomē, būs jāvērtē pašu iepriekš paveiktais darbs, strādājot LVM.
Kā “Neatkarīgajai” skaidroja mežu nozares pārstāvji, D. Šmits savas ministra karjeras laikā ne reizi neesot ticies ar visu LVM padomi, bet tikai ar atsevišķiem tās locekļiem. Savukārt Latvijas mežrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss jau gada sākumā sanāksmēs esot minējis, ka LVM padome tikšot atlaista.
Parasti pirmais darbs, pie kā ķeras jaunapstiprinātā padome, ir uzņēmuma valdes darbības izvērtēšana. Tas nozīmē, ka, ja LVM valde nemainīs plānus, tostarp uzņemto kursu uz IML izvērtēšanu, padome var pielemt, ka valdei steidzami “pašjāatlaižas”.
