Pēc nepilnām trim nedēļām (5. martā) Igaunijā tiks ievēlēts jauns parlaments (Riigikogu). Pašlaik ir pats karstākais priekšvēlēšanu laiks, kurā politiķi pār visu vari asi diskutē, iznesas televīzijas pārraidēs, sociālajos tīklos un tiekas ar vēlētājiem.
Partijas, kas kandidē uz parlamenta deputātu vietām, izsaka dāsnus solījumus un saukļus par galvenajiem jautājumiem - izglītība un sociālā politika, ārpolitika, ekonomika un valsts drošība. Kopumā par vēlētāju balsīm cīnās 968 kandidāti no dažādām partijām. Riigikogu atšķirībā no Latvijas Saeimas ir par vienu deputātu vairāk - nevis 100, bet 101. Riigikogu, tieši tāpat kā Saeima, ieceļ augstas amatpersonas, tajā skaitā premjerministru un Augstākās tiesas priekšsēdētāju, ievēlē Valsts prezidentu, uzrauga izpildvaru, pieņem likumus, apstiprina valdības izstrādāto budžetu.
Kas gan piesaistīs vēlētāju izglītības un skolu jautājumos? Pārlapojot dažādās vēlēšanu programmas, uzmanību piesaista skaisti skaitļi: celt skolotāja algu līdz 120%, vai pat līdz 125% no vidējā atalgojuma valstī, vai pat tikai līdz 3000 eiro. Dažas partijas piedāvā pāreju uz pilnīgi jauna veidojuma skolu: ar individuālu pieeju katram bērnam un vērtējumu pēc Ziemeļvalstu parauga. Citas partijas aicina cīnīties pret vardarbību un iebiedēšanu skolā. Aktuālas ir runas par nepieciešamību ātri pabeigt pāreju uz izglītību igauņu valodā un beidzot pielikt punktu šim jautājumam. Tiek izskatīti dažādi varianti, kā pielāgoties raitai pārejai uz igauņu valodu. Būtisku valsts budžeta daļu veido pabalsti ģimenēm un pensionāriem. Kā ar šo naudu rosinās rīkoties parlamenta topošā sastāva kandidāti? Tiek solīts nekavējoties palielināt pabalstus par pirmo un otro bērnu līdz 100 eiro mēnesī, bet vidējo pensiju četrus gadus paaugstināt līdz 1000 eiro mēnesī vai pat līdz 1200 eiro mēnesī. Tiesa, šādu budžeta izdevumu segšanas avoti joprojām ir neskaidri. Gandrīz visās vēlēšanu programmās tiek runāts arī par garīgās veselības stiprināšanu un īpaši bērniem. Pat ierosināts izveidot holistisku garīgās veselības piramīdu valsts līmenī, no profilakses un izpratnes veidošanas līdz progresīvai ārstēšanai, kad tas ir nepieciešams. Īpaša uzmanība tiek pievērsta jaunajiem vecākiem. Plašsaziņas līdzekļos tiek apspriests, kurš solījums vēlētājiem patiks vairāk - visā Igaunijā uzbūvēt 5000 īres dzīvokļu jaunajām ģimenēm vai arī veikt nodokļu reformu un noteikt ar nodokli neapliekamo minimumu 5000 eiro gadā par katru nepilngadīgo bērnu?
15. februārī igauņu televīzijas “ETV+” vēlēšanu studijā kandidāti apsprieda izglītības un sociālās politikas jautājumus dažādu partiju vēlēšanu platformās. Programmas dalībnieki bija: Kristīna Kallasa (partija “Eesti 200”), Mihails Kēlvarts (Centra partija), Jevgens Krištafovičs (Reformu partija), Jevgēnijs Osinovskis (Sociāldemokrātiskā partija), Fēlikss Undusks (Partija “Isamaa” (Tēvzeme)) un Reins Murula (Labējā partija). Studijas viesi cita starpā pārrunāja pāreju uz izglītības sistēmu igauņu valodā. “Lai piespiestu skolas vai bērnus pāriet uz citu mācību valodu, tam vispirms ir jārada resursi. Un jāņem vērā, ka ne visi bērni var mācīties svešvalodā. Skolotājiem ir jābūt apmācītiem. Mums nav pietiekami daudz skolotāju. Un runa nav tikai par valodu. Vajag apgūt metodiku mācīšanai svešvalodā. Un tas vispār nav minēts. Jebkura skola ir efektīva izglītības sistēmā, kad tā var sniegt daudzšķautņainas iespējas, tostarp mācību valodā,” sacīja Kēlvarts. “Domāju, ka šī ir smaga, bet ļoti svarīga reforma. Esmu pārliecināts, ka tā ir jāpārdomā un jāīsteno pēc vienotas skolas principa un modeļa. Tas, kā tā darbosies, būs atkarīgs no vietas, reģiona un konkrētās skolas. Piemēram, Tallinā ir humanitāro zinātņu ģimnāzija, kur māca igauņu valodā, bet bērnus ar dzimto igauņu valodu tur neņem. Tur varētu pielikt paralēli arī bērniem no igauņu ģimenēm,” atzīmēja Osinovskis. “Nevajag piedzimt par igauni, bet par igauni var kļūt. Vajag tikai runāt igauņu valodā. Ja reformā būs kādi trūkumi, pa ceļam tos labosim. Galvenais ir sākt pāreju,” uzsvēra Undusks. “Krievu skolas jautājums nav tik būtisks. Mums ir jāreformē šīs sistēmas ietvaros sociālajā sfērā, un tajā ir iekļautas izglītības iestādes. Mēs nevaram no kaut kurienes iegūt papildu līdzekļus vai atrast papildu cilvēkus. Viņu vienkārši nav,” sacīja Murula. “Partija “Eesti 200” uzskata, ka izglītība ir vissvarīgākā joma. Nākamajai valdībai tai vajadzētu pievērst visu savu uzmanību. Pāreja uz izglītību igauņu valodā būs ļoti grūta. Darba ir daudz, un tas ir ļoti svarīgi, jo tas ir nepieciešams, lai mācībspēki būtu ļoti labi. Plus ir nepieciešami resursi. Un ir ļoti svarīgi sagatavot jaunus skolotājus nākotnes skolām,” sacīja Kallasa.
“Reformu partija izglītības tēmu uzskata par vienu no svarīgākajām līdzās drošībai un medicīnai. Mēs uzskatām par absolūti skandalozu situāciju, kad vienā no labākajām izglītības sistēmām Eiropā un pat pasaulē krievu skola atpaliek no igauņu pēc rezultātiem vidēji par vienu klasi. Esam iecerējuši ar to cīnīties. Tam faktiski ir atvēlēti 346 miljoni eiro. Ceram, ka līdz 2030. gadam ar šo situāciju noteikti tiksim galā,” solīja Krištafovičs.
Igauņu priekšvēlēšanu diskusijas valsts valodas lietošanas jautājumā vedina domāt, ka vismaz šajā jomā Latvija ir aizsteigusies Igaunijai priekšā. Jau 2022. gada 16. jūnijā Saeima 1. lasījumā apstiprināja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā. Likuma grozījumi paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā pirmsskolā un pamatizglītībā līdz 2025. gadam. Tie stājās spēkā pagājušā gada 25. oktobrī. Latvijā valodas jautājums bija gana svarīgs, taču tas nebija tik ļoti aktuāls kā pašlaik Igaunijā. Latvijā valodas jautājums ir it kā izlemts un it kā sakārtots. Tiesa gan, vēl nevar zināt, vai likumu normas varēs raiti īstenot dzīvē finansējuma un kadru trūkuma dēļ dažos attālākos provinces reģionos.
Tomēr Latvijai jau ilgu laiku Igaunija ir kā paraugs un stimuls censties, lai arī pie mums būtu “tāpat kā Igaunijā”. Tallina un diemžēl arī Viļņa attīstības ziņā apsteidz Rīgu. Rodas bažas, vai vispār kādreiz izdosies kaimiņus panākt. Tallinā prāmji uz Helsinkiem un Stokholmu pienāk un atiet kā tramvaji Rīgā. Igaunijā minimālā alga ir noteikta 725 eiro, bet Latvijā 620 eiro. Igaunijā ir augstāka arī vidējā alga. Augstākas algas ir skolotājiem, mediķiem un citiem valsts sektorā strādājošajiem. Latvija skumīgi atpaliek kreditēšanas jomā: Igaunijā komercbanku aktīvi ir 30 miljardi eiro, bet Latvijā tikai 25.
Jāņem vērā, ka Igaunija ir mazāka nekā Latvija gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā.
Kamēr Latvijā strīdas, kur un kā būvēt sašķidrinātās gāzes termināli, tikmēr Igaunijā Paldisku terminālis jau ir gatavs. Mūsu pieņēmumam par igauņu lēnīgumu nav pamata. Viņi kustas, domā, izglītojas un attīstās daudz straujāk nekā Latvijas iedzīvotāji. Arī politiskās cīņas kaislības Igaunijā sit augstu vilni.
Pašreizējo valdošo koalīciju veido Reformu partija (34 mandāti) un Centra partija (25 mandāti. Opozīcijā ir Konservatīvā tautas partija (19 mandāti), “Par Tēvzemi” un “Res Publika” apvienība (12 mandāti) un Sociāldemokrātiskā partija (11 mandāti). Igaunijā jau labu laiku nav “Saskaņas”, Latvijas Krievu savienības vai “Stabilitātei!” analoga, kas balsis smeltu no krievu etniskās grupas vēlētājiem. Igaunijas krievu politiķi atbilstoši saviem uzskatiem ekonomikā un politikā ir izšķīduši pa dažādām partijām.
2019. gadā Riigikogu vairākumu ieguva partijas, kuras nosacīti var dēvēt par liberālām pretēji tām, kas ir konservatīvas vai kreisas. Igauniju, tāpat kā Latviju, skāra plaušu sērgas pandēmija, taču varas alkatības līmenis šajā skarbajā laikā bija vērojams zemāks nekā pie mums.
Protams, vēl nav zināms kā vēlētāji izlems 5. martā, taču tendences ir nojaušamas. Tirgus izpētes uzņēmums “Kantar Emor” ir aptaujājis trīs tūkstošus respondentu 12 vēlēšanu apgabalos un apkopojis reitingus pa rajoniem pirms 5. martā gaidāmajām Riigikogu vēlēšanām. Izskatās, ka lielas cerības palikt pie varas ir tām pašām partijām, kas valda pašlaik. Piemēram, vēlēšanu apgabalā Nr. 1 (Tallinas Hābersti, Ziemeļu Tallinas un Kristīnes rajoni) Reformu partija aptaujā ieguva 29% atbalstu, kam sekoja 23% Centra partijai. Tā seko “Eesti 200”, sociāldemokrāti un citas partijas. Vēlēšanu apgabalā Nr. 2 (Tallinas Kesklinn, Lasnamē un Piritas rajons) Centra partija ir pirmajā vietā ar 33 procentiem rajonā, kurā kandidē pašreizējais Tallinas mērs Mihails Kēlvarts. Otrajā vietā ierindojās Reformu partija ar 27 procentiem.
Arī citos apgabalos Reformu partija un Centra partija ir visnotaļ labās pozīcijās.
