Pēdējās nedēļas laikā sašķidrinātās gāzes cena Eiropā ir jūtami kritusi un tai ir tendence krist vēl vairāk. Igaunijas interneta portāls “err.ee” skaidro, ka ASV atsācis darbu milzīgs sašķidrinātās gāzes terminālis “Freeport LNG”, kas kopš pagājušā gada jūnija ugunsgrēka dēļ nedarbojās. Šis terminālis galvenokārt ir paredzēts sašķidrinātās gāzes eksportēšanai uz Eiropas tirgu.
Pirmdien “Freeport LNG” vērsās ASV enerģētikas regulatorā ar lūgumu saņemt atļauju atsākt sašķidrinātās dabasgāzes darbības eksporta līnijās, ziņoja “Reuters”.
Teksasā esošā termināļa jauda ir 20,5 miljardi kubikmetru sašķidrinātās gāzes gadā. Pagājušā gada jūnijā vienā no termināļa ražošanas līnijām izcēlās ugunsgrēks, samazinot kopējo ASV gāzes eksportu par aptuveni vienu sesto daļu.
Ja prognozes par gāzes cenu lejupslīdi arī turpmāk būs nemainīgas, Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa projekta iniciatoriem būs krietni jāpiepūlas uzrādīt, kādā veidā no termināļa darbības pārskatāmā nākotnē varētu atgūt kapitālieguldījumus, nemaz nerunājot par ikvienam investoram tik svarīgo peļņu.
Pēc “Baltic Energy Partners” vadītāja Marko Alliksona teiktā, “Freeport LNG” veido līdz 17% no ASV sašķidrinātās gāzes eksporta, kas nozīmē, ka globālajā tirgū potenciāli ir pieejams vairāk ASV gāzes.
“ASV tas palielinās gāzes cenas pieaugošā pieprasījuma dēļ, bet Eiropai tas nozīmēs piedāvājuma pieaugumu, tāpēc tas, visticamāk, novedīs pie cenu samazināšanās sašķidrinātajai gāzei un dabasgāzei,” sacīja Alliksons.
Alliksons atzīmēja, ka “Freeport LNG” ir tikai viens no daudziem faktoriem, kas ietekmē gāzes cenas. “Ietekme uz tirgu būs tūlītēja, taču tās īpatsvaru cenu dinamikā ir ļoti grūti novērtēt. Kā redzams, gāzes cenu krituma tendence kopumā saglabājas," viņš teica.
Sašķidrinātās gāzes cenas ASV tirgū sākotnēji pieauga, bet pirmdien gāzes fjūčeri kritās par 5% arī ASV tirgū. To galvenokārt noteica siltā laika izraisītais iekšzemes patēriņa kritums.
Eiropas gāzes biržā TTF, kas nosaka cenas arī Igaunijas tirgū, marta dabasgāzes fīčeru cena pirmdien svārstījās ap 52 eiro par MWh. Vēl pagājušā gada augustā TTF dabasgāzes megavatstunda maksāja vairāk nekā 340 eiro.
Lietuvas laikraksts “Respublika” pievērsies gāzes cenas izmaiņām. 14. februāra numurā intervēts Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis, kurš pauž, ka, lai gan elektroenerģijas ražošana Eiropā šobrīd ir atkarīga no gāzes, tas neietekmēs elektroenerģijas cenas. Viņš teica, ka zemāks patēriņš, nekā gaidīts, saglabā zemas gāzes cenas.
“Arī šodien elektrības cenas virzās uz leju. Un ļoti gribas ticēt, ka šis cenu horizonts paliks bez izmaiņām. Varbūt vasaras laikā var būt neliels kāpums. Bet, kā redzam, elektrības cenas diktē gāzes cenas. Un šodien visā Eiropā nav vēja. Un augšējo cenu, kas Lietuvā ir 140 EUR/MWh un Vācijā 160 EUR/MWh, diktē gāze,” otrdien, tiekoties ar Seima Darba partijas frakciju, skaidroja Kreivis. Ministrs apgalvoja, ka Eiropas un Āzijas tirgi atkopjas lēnāk, nekā gaidīts. Tas nozīmē, ka gāzes cenas paliks zemas un, iespējams, pat samazināsies, viņš teica.
“Raugoties uz gāzes horizontu, mēs ļoti skaidri redzam, ka Āzijas tirgos patēriņš šodien joprojām ir vājš. Tajā pašā laikā gāzes krātuve Eiropā ir pilna un prognozētā patēriņa atveseļošanās ir lēnāka, nekā gaidīts. Tātad izskatās, ka gāzes cenu dinamika saglabāsies līdzīga, varbūt pat ar tendenci samazināties,” sacīja Kreivis. “Nav ticams, ka tuvākajā laikā mums būs ievērojami augstākas gāzes un elektrības cenas," viņš piebilda. Vidējā elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus cena Lietuvā pagājušajā nedēļā pieauga par vienu procentu un sasniedza 113,29 Eur/MWh. Tobrīd cena Latvijā saglabājās stabila un sasniedza 111,36 EUR/MWh, savukārt Igaunijā elektroenerģija kļuva lētāka par 3% - līdz 108,77 EUR/Mwh.
Baltijas jūras reģionā jau darbojas vairāki sašķidrinātās gāzes termināļi - tie ir Polijā, Somijā, un Lietuvā ir Klaipēdas terminālis. Arī Igaunijā pērnā gada nogalē darbu sāka sašķidrinātās gāzes terminālis Paldiskos.
Taču arī Latvijā Saeima ir pat pieņēmusi likumu, ka noteikti jābūvē šķidrās gāzes terminālis Skultē. Tam pat piešķirts nacionālas nozīmes objekta statuss. Skultes termināļa projekts tiek stumts uz priekšu, neraugoties ne uz ko. Arī milzīgi kritušās gāzes cenas nebiedē. Skaidrs taču, ka jo zemāka gāzes cena, jo vairāk tas attālina to laiku, kad kapitālieguldījumi Skultes projektā atmaksāsies. Varbūt neatmaksāsies nekad.
Lēmumi pašlaik tiek pieņemti lielā slepenībā - projekta attīstītāji ir zināmi, bet viņu atrastā stratēģiskā investora vārds vai nosaukums tiek slēpts. Spriežot pēc premjera Krišjāņa Kariņa paustā 8. februāra LSM LTV “Rīta panorāmā”, diezin vai šis investors ir ļoti nopietns un, iespējams, tam nav naudas. Bet ir vēlme izspiest no valdības valstiskas garantijas Skultes projektam - tādas garantijas, kas privātuzņēmējam nodrošina peļņu.
Krišjānis Kariņš gaida no Klimata un enerģētikas ministrijas analīzi un ieteikumus, ko darīt. Viņš teica, ka februārī grib dzirdēt ieteikumus. Februāris iet uz beigām.
Premjers pieļāva iespēju, ka varbūt valsts pati par savu naudu var uzņemties projekta realizāciju. Te jāteic, ka lēti tas nebūs - diezin vai nodokļu maksātājiem ir lieki 148 miljoni eiro, kurus iegrūst mazperspektīvā projektā.
