Pagājušajā nedēļā portāls “nra.lv” piedāvāja lasītājiem atbildēt uz jautājumu: “Vai atbalstāt Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa projekta realizēšanu un esat gatavi par gāzi un elektrību maksāt dārgāk nekā mūsu kaimiņi Igaunijā un Lietuvā?” “Nē” ir atbildējuši 83% jeb 7802 lasītāji, bet “jā” – 17% jeb 1549 lasītāji (dati - 12.februāris, pl. 22:00).
Paldies visiem par atsaucību, jo ir interesanti un ir svarīgi uzzināt, kādā proporcijā pašlaik sadalās sabiedrības attieksme pret šo konkrēto lietu!
Pašlaik ir redzams, ka vairākums nevēlas maksāt par šķidro gāzi vairāk nekā kaimiņvalstīs. Saprotami ir arī “jā” balsojušo motīvi - 17 procentiem lasītāju ir bažas par Latvijas enerģētikas neatkarību, tāpēc viņi ir gatavi maksāt pat vairāk nekā kaimiņvalstu iedzīvotāji, ja jau tas nepieciešams Latvijas drošībai. Nebūtu jau arī ne vainas, ja Latvijai būtu savs sašķidrinātās gāzes terminālis. Būtu labi, ja būtu...
Šāds terminālis varēja būt uzbūvēts jau pirms desmit gadiem Ventspilī, ja nebūtu iekšpolitiskas nenovīdības, jo projektu piedāvāja Aivars Lembergs. Šāds terminālis varēja būt uzbūvēts arī vēlāk, ja nebūtu Skultes projekta attīstītāju alkatības un vēlmes stumt to cauri ar politiska lobija (Jāņa Bordāna “Konservatīvie”) palīdzību un izplēst no valsts finansējumu un valstiski garantētu peļņu.
Runāt par Skultes termināļa ekonomisko izdevīgumu diemžēl joprojām ir mazliet kā “ar dakšām ūdenī”. Šis tas ir zināms, bet ir vairāki nezināmie X. Milzīgs noslēpums ir, kas īsti ir tie stratēģiskie investori, kurus ir atraduši projekta attīstītāji. Pagājušajā ceturtdienā Saeima izskatīja parlamenta lēmuma projektu “Par atklātu un sabiedrībai saprotamu Skultes LNG termināļa projekta virzību”. Saeimas opozīcija piedāvāja uzdot Ministru kabinetam noņemt ierobežotas pieejamības informācijas statusu un publiskot sašķidrinātās gāzes termināļa stratēģiskā investora iesniegtos priekšlikumus un citus dokumentus, kas saistīti ar šo jautājumu. Taču saskaņā ar senu tradīciju valdošā koalīcija šo iniciatīvu ielidināja papīrgrozā. Jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija, kuras izpaušana var kaitēt iestāžu darbam. Komercnoslēpums!
Komercnoslēpums tas varētu būt tikai attiecībā uz komersantiem, taču, ja jautājums skar budžeta naudu un visus nodokļu maksātājus, tad slepenība diezin vai iztur kritiku.
Par Skultes projektu ir arī diezgan daudz zināms. Piemēram, projekta attīstītāji “Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektora Renāra Miķelsona personā ir vaidējuši, ka ar 120 miljoniem eiro tā realizācijai būs par maz. Būvniecības izmaksas sadārdzinājušās, un vajadzīgi vēl 28 miljoni eiro. Šis izmisīgais kliedziens jau pats par sevi liecina, ka šis nav “tīrs” biznesa projekts, kurā uzņēmēji pilnībā grasās segt projekta izdevumus, bet ir iecere kādu ievērojamu summu dabūt no valsts naudas.
Projekta attīstītāji ir izpļāpājušies arī par to, ka cer uz valstiskām garantijām. Taču te mēs varam tikai minēt, kādas garantijas grib attīstītāji un nezināmais stratēģiskais investors. Pārsteidzošā kārtā pats premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) 8. februāra LSM LTV “Rīta Panorāmā” pavēra noslēpumainības plīvuru, nespējot noslēpt dusmas par Skultes termināļa potenciālā investora sniegto informāciju par ieceri, kas esot “bez cipariem”. “Tā ir tā interesantā lieta, ka kāds kaut ko piedāvā darīt un nevar uzrakstīt melns uz balta, ko grib,” pauda premjers.
Viņš sacīja - ja investors prasīs neiespējamo, tad tas netiks atbalstīts. Kā piemēru premjers minēja privātas garantijas: “Valsts negarantē jebkuram uzņēmējam peļņu; mēs negarantējam nevienā nozarē. Un kāpēc pēkšņi šajā gadījumā?”
Proti, iznāk, ka attīstītāji un stratēģiskais investors ir vazājuši valdību un premjeru aiz deguna. “Es nepieļaušu, ka kāds no malas raustīs valsti un nodokļu maksātājus aiz deguna,” sacīja premjers.
Viņš pieļāva, ka Skultes termināļa būvēšanu varētu uzņemties valsts pati.
Tas ir principiāli jauns pavērsiens, jo agrāk Kariņam šāds variants nešķita iespējams.
Tātad pastāv iespēja, ka valdība lieliski blefojušos projekta attīstītājus un viņu stratēģisko investoru pasūtīs divas mājas tālāk. Varbūt? Varbūt Kariņš nevēlas būt jauna OIK akceptētājs?
Lai vai kā, arī valsts uzņemšanās pašai būvēt termināli būs saistīta ar vairākiem nepatīkamiem jautājumiem.
Tā kā daudzas Baltijas jūras valstis ir sasparojušās būvēt visu ko enerģijai un izskatās, ka sašķidrinātās gāzes segmentā var sanākt pat vairāk piedāvājuma nekā pieprasījuma, rodas bažas, vai Skultes terminālis būs rentabls. Varbūt Latvija var mierīgi paļauties uz Klaipēdas, Somijas un topošo Paldisku termināli, lai pašiem savu Skultē nemaz nevajadzētu būvēt? Varbūt 148 miljoni eiro, kas it kā nepieciešami Skultei, ir izmantojami kaut kā citādi - attīstot saules paneļus vai mazas, gaumīgas atomelektrostacijas?
Skultes projekts ir diezgan apšaubāms arī no vides aspekta. Ne velti piecas vides aizsardzības nevalstiskās organizācijas piketēja pie
Ministru kabineta ēkas ar saukļiem, ka fosilajai enerģētikai nav nākotnes.
Skultes projekts ir diezgan bezgaumīgs vietējo iedzīvotāju redzējumā. Limbažu un Saulkrastu pašvaldības ir īgnas par to, ka tiks būvēta piestātne Rīgas līcī un terminālis, kas var būtiski izbojāt ainavu un dzīves ritmu, pārvēršot piejūras mierīgo kūrortmiegu par drudžaini industriālu zonu.
Tā kā par Skulti Saeima jau ir pieņēmusi attiecīgu likumu, ka tas noteikti jābūvē, un projektam piešķirts nacionālas nozīmes statuss, pašvaldību pīkstēšana varētu pastāvēt pie ratiem. Pēdējo gadu “trends” ir neņemt galvā pašvaldības, taču tad tik un tā jāatgriežas pie jautājuma, kādu enerģētisko drošību šis projekts garantēs. Iegrūst milzīgu valsts (nodokļu maksātāju) naudu projektā, cerot, ka tas kaut kad atmaksāsies?
Varbūt tas neatmaksāsies nekad, ja globālais “zaļais kurss” paģērēs atteikšanos no fosilās enerģijas un par gāzes izmantošanu būs jāpērk milzīgas emisijas kvotas?
Lai gan pasaules akciju kursu svārstības gada nogalē parādīja, ka enerģētikā vairs nav krīzes, bet tā ir citās jomās - transportā, loģistikā, pakalpojumos. Taču Latvijā panikas apstākļos un pēc tam pēc inerces tika izveidota Klimata un enerģētikas ministrija. Varbūt tas nav slikti un šāda ministrija var noderēt?
Būtu ļoti skaisti, ja šajā ministrijā strādātu viedi eksperti, kas sastādītu tabulu ar divām ailēm, kur vienā pusē tiktu rakstīti Skultes termināļa ieguvumi un priekšrocības, bet otrā pusē - zaudējumi un ķibeles. Un ja šie eksperti prastu aprēķināt... Un ja viņi prastu prognozēt... Cik gan tas būtu lieliski!
Premjers Kariņš gaida no Klimata un enerģētikas ministrijas analīzi par variantiem un ieteikumu, kā rīkoties. Jau šomēnes - februārī.
Gaida ne tikai Kariņš - gaida visa sabiedrība.
