Ventspils un Rīgas brīvostu pārvalžu tā saucamā reforma ir mazliet iestrēgusi juridisku papīru kārtošanā, jo nav vienkārši atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas pārveidot par kapitālsabiedrībām. Bet, kā sacījis satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība), “reforma” tiks turpināta. Ir skaidrs, ka nākamībā ostu akcijas tiks kotētas biržā. Šā mērķa labad Latvijas “politikums” sagrāva labi strādājošu brīvostu pārvaldes sistēmu, izstūma no ostām pašvaldības un tagad paklusām virza ostas uz privatizāciju.
Šā gada 2. janvārī Klaipēdas osta kļuva par valstij piederošu kapitālsabiedrību.
Virkne Lietuvas politiķu un ekspertu uzskata, ka ir sperts plats solis ceļā uz ostas privatizāciju.
Lietuvas laikrakstā “Respublika” 23. janvārī publicēta apaļā galda diskusija “Valsts īpašuma pārdošana. Uz letes - jūras osta” ar žurnālistu Ģediminu Jakavoni. Rakstu var lasīt šeit.
“Jebkura demokrātiska valsts, kuru vada valstiski noskaņoti politiķi, pilnībā aizsargā un vairo savas valsts iedzīvotājiem piederošo bagātību. Lietuva, kas atdeva "Mažeiķu naftu" amerikāņiem, atļāva Somijas valsts uzņēmumam pārdot "Lietuvos Telekom", bet pēc tam apturēja Ignalinas AES, gāja citu ceļu. Esam kļuvuši par valsti, kas tirgo vistas, kas dēj "zelta olas",” saka Jakavonis. Tāpat arī iestāžu reforma, “Lietuvas dzelzceļa” restrukturizācija, “Ignitis” akciju pārdošana, pēc Jakavoņa domām, ir valsts izpārdošana, kas nav lietuviešu tautas interesēs.
Tagad “uz letes” ir arī Klaipēdas neaizsalstošā jūras osta. Jakavonis vaicā viedokli Seima deputātam Artūram Skradžim, bijušajiem Seima deputātiem - žurnālistam Valdam Vasiļauskim, rakstniekam Vītautam Čepam un Lietuvas Nacionālās pārvadātāju asociācijas "Linava" ģenerālsekretāram Zenonam Buividam. Izrādās, ka satraukums par šo tēmu ir arī Lietuvā.
Seima deputāts Skradžus atzīmēja, ka Lietuvas Republikas transporta un komunikāciju ministrs Marjus Sodis atklāti paziņojis, ka Klaipēdas osta varēs kļūt par citu ostu akcionāru, ja tā tiks pārveidota par akciju sabiedrību. “Varbūt šīs idejas mērķis nav ostai kļūt par citas ostas akcionāru, bet gan mērķis ir iegūt mūsu Klaipēdas ostu, kura jau sen ir aizmirsta. Atlika tikai gaidīt īsto brīdi un īsto valdību?” vaicā Skradžus. “Klaipēdas osta ar 36,3 milj. tonnu kravu 2022. gadā Baltijas jūras austrumu piekrastē joprojām ir ceturtajā vietā, bet tas ir par 20% mazāk nekā 2021. gadā, kad tika pārkrauts 45,6 milj. tonnu. Tobrīd kaimiņos Latvijas ostās pārkrauts ievērojami vairāk kravu nekā pirms gada. Rīgas ostā kravu plūsma pieauga par 10 procentiem, Ventspilī - par 32 procentiem, bet Liepājā - par 10 procentiem. Kravu apjoms palielinājās arī Krievijas ostās Ustjlugā un Primorskā. Kravu samazinājums Klaipēdas ostā turpinās jau trešo gadu pēc kārtas,” satraukts par vājiem rādītājiem ir Skradžus. “Redzams, ka Klaipēdas ostas kravas pamazām pārņem kaimiņu ostas. Acīmredzot šeit vainojams ne tikai karš Ukrainā. Tam lielu ieguldījumu deva arī šīs valdības īstenotā ārpolitika. Par laimi, Klaipēdas ostai no budžeta pagaidām nav nepieciešamas dotācijas, kā tas notika ar "Lietuvas dzelzceļu". Pat ar samazinātām kravām Klaipēdas osta joprojām ir pievilcīgs kumoss daudziem "investoriem”,” uzskata Seima deputāts.
Viņš brīdina, ka diemžēl pēc tam, kad valsts pārveido savus uzņēmumus par akciju sabiedrībām, to vadību pārņem "neatkarīgas valdes", kuru mērķi ne vienmēr sakrīt ar valsts mērķiem. Labākais piemērs tam esot akciju sabiedrība "Klaipēdas nafta" kas, neuzrādot augstu veiktspēju, savas investīcijas novirza uz Brazīliju. “Klaipēdas valsts jūras osta nav vienīgā transporta un komunikāciju ministra Jaungada "dāvana" Lietuvai. Kopš janvāra transporta nozarē apvienoti vēl divi valsts uzņēmumi - "Oro navigacija" un Lietuvas Autoceļu direkcija. Arī Lietuvas lidostas šī gada beigās kļūs par akciju sabiedrībām. Ministrs varēs lepoties, ka darbs padarīts un transporta nozarē valsts uzņēmumu vairs nav,” ironizē Skradžus.
Bijušais Seima deputāts Čeps norāda: “Visās reorganizācijās man visvairāk pietrūkst loģikas. Veselais saprāts saka, ka ir nepieciešams reorganizēt slikti pārvaldītus, zaudējumus nesošus uzņēmumus, kuri ir zaudējuši perspektīvu. Lietuvā viss ir otrādi - ja valsts uzņēmums strādā ar peļņu, darbības efektivitāte aug gadu no gada, vadītājs aktīvi ievieš modernās tehnoloģijas, modernu vadību, tad ziniet - uzņēmums drīz tiks reorganizēts!”
Tāpat notiek arī Latvijā - ja brīvostas pārvalde labi strādā, tad tiek izdomāti neesoši argumenti par it kā korupciju Rīgā un Ventspilī. Caurspīdīgā struktūra ostās tika iznīcināta un tās vietā ieviesta nejēdzība.
“Sakiet, vai tā nav noticis ar daudziem bijušajiem valsts uzņēmumiem? Gandrīz visi valstij piederošie uzņēmumi pēc tā dēvētās reorganizācijas kļuva nerentabli un nonāca kompāniju īpašumos ar ārvalstu kapitālu. Skaidrs, ka reformas novedīs arī pie mežiem, nākamajām paaudzēm atstājot tikai izcirtumus. Pēc dzelzceļa reorganizācijas panācām to, ko gribēja reformatori - bijušais pelnošais uzņēmums tagad tiek dotēts no budžeta,” norādīja Čeps.
“Beigsim katru darbību, katru nesagatavotu lēmumu skaļi saukt par reformu!” aicina Lietuvas Nacionālās pārvadātāju asociācijas "Linava" ģenerālsekretārs Buivids. “Bez vīzijas, bez sasniedzamajiem mērķiem - tā ir tikai tukša forma, mēģinot nodalīt saturu no būtības... Rezultāts ir izvērtēšanas vērts. Peļņas vietā - dotācijas no budžeta. Šeit ir gala rezultāts. Reformu devalvācija.”
Diskusijas vadītājs Jakavonis pastāstīja, ka profesors Povils Gilis ir sarakstījis grāmatu “Lietuvieši - tauta, kurai nav vajadzīga valsts?”. Bijušais diplomāts, politiķis, sociālo zinātņu doktors stāsta, ka, “ja marsieši novērotu un analizētu Lietuvu, viņi secinātu, ka te dzīvo idioti”. “Vai, jūsuprāt, ir iespējams apturēt procesu, kad pēc Klaipēdas ostas pārtapšanas par akciju sabiedrību un tās pārvaldīšanas nodošanas neatkarīgu novērotāju rokās mēs, Lietuvas valsts, joprojām būsim tās īpašnieki?” jautā Jakavonis.
Diemžēl, iespējams, ja marsieši novērotu un analizētu Latviju, viņiem rastos tāds pats secinājums, uz kādu norāda profesors Gilis.
Ir redzams, ka Lietuvai un Latvijai ir ļoti līdzīgas problēmas. Tikai Lietuvā ostu “prihvatizēšanas” process ir aizgājis tālāk, un tur vairs valdības locekļi neslēpj, ko iecerējuši darīt ar Klaipēdas ostu. Pie mums vēl “politikuma” valoda nav tik nepārprotama un daudz kas vēl tiek noklusēts.
