Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” kongresā sestdien pirmā intriga bija tāda, vai vispār kongresam būs kvorums. Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs kopā ar saviem atbalstītājiem kongresa priekšvakarā aicināja boikotēt šo pasākumu, taču, kad tika saskaitītas delegātu balsis, noskaidrojās, ka kvorums ir un kongress būs leģitīms. Rēzekniešu centieni noraut kvorumu nav izdevušies.
Tomēr šādas atsevišķu iekšēju grupējumu ierosmes parāda, ka “Saskaņa” joprojām ir dziļā krīzē.
Bet Bartaševiča gājiens parāda šā politiķa vājumu. Ar aicinājumu boikotēt kongresu viņš demonstrēja, ka viņam nav iespējas to “vinnēt”. Lai saglabātu kaut kādu savu “seju”, viņš nolēma vispār nepiedalīties. Bartaševičs pauž, ka Latvijai jābūt neitrālai valstij - tātad nebūt vairs NATO sastāvā. Tāpat viņam ir diezgan dīvaina ideja, ka Latvijai jāprasa savas drošības garantijas no kaimiņvalstīm - tātad no agresorvalstīm Krievijas un Baltkrievijas. Šī esot tā “fiška”, kas viņa vēlētājiem patīk.
Kongresa balsojuma rezultātā ir uzvarējis “triumvirāts” - par partijas līdzpriekšsēdētājiem ievēlēja Eiropas Parlamenta deputātu Nilu Ušakovu, bijušo Saeimas deputāti Regīnu Ločmeli un Rīgas domnieku Andri Morozovu. Līdzšinējais partijas līderis Jānis Urbanovičs ir pagājis malā, un viņš vairs nav nekādā partijas vadošā amatā. “Es neeju projām no partijas, bet es zinu, ka simboliem ir liela nozīme. Es zinu, ka kļūdām ir vārds un uzvārds. Veiksmēm nē, bet neveiksmēm vienmēr. Es esmu jūsu neveiksme. Nemeklējiet citu!” atklājot kongresu, sacīja Urbanovičs. Viņš atgādināja, ka 24. februāra rītā nepārprotami nosodījis Krievijas agresiju Ukrainā, bet nav varējis rīkoties citādi. “Es labi zināju, ka mūs partijas valdes sastāvā nav konsensusa - ir arī citi viedokļi. Viedokļi, ka vajadzēja paklusēt, viedokļi, ka nevar zināt, nevajadzēja vai vajadzēja padomāt, vajadzēja pasapulcēties... Tieši tāpēc, ka es zināju, ka mums ir atšķirīgi viedokļi, es izdarīju to, ko es nedrīkstēju neizdarīt. Bez partijas moderatora funkcijas man ir vēl arī cilvēciskā funkcija. Un es nevarētu sev to piedot, ja es to iekavētu vēl ilgi un tad parādītos kāds mūsu komunikē - nekāds. Es atvainojos! Tas, protams, aizbiedēja projām lielu daļu
vēlētāju - tādu vēlētāju, kas uzskata, ka par Krieviju un tās varu, neatkarīgi no tā, ko tā dara un kāda tā ir, var runāt tikai labu vai neko,” sacīja tagad jau bijušais partijas līderis.
Izmaiņas, kas nupat ir pieņemtas kongresā, būs spēkā vismaz līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām nākamgad. Pēc tam partija atkal domās, ko darīt tālāk - atkal mainīt vadību, apvienoties ar kādu citu politisku spēku vai vēl veikt kādus manevrus. Bet skaidrs, ka līdz nākamā gada pavasarim partija negrasās izjukt un vēl spirināsies. Nekur tālu no partijas nav aizgājis arī Urbanovičs. Šo laiku līdz nākamā gada pavasarim partija veltīs centieniem pārvarēt krīzi.
Jaunā “Saskaņas” līdzpriekšsēdētāju trijotne atspoguļo trīs strāvas, kādas partijas iekšpusē pašlaik ir. Viens grupējums ir pārsvarā Rīgas domes deputāti, kas ir lojāli Nilam Ušakovam un labprāt ar viņu visādos veidos sadarbojas. Otrs grupējums ir “Ločmeles cilvēki”, kas bija saistīti ar biedrību “Zolitūde 21.11.” un atbalstīja Ločmeli kā aktīvu Saeimas deputāti. Trešais grupējums ir daļa Latgales “Saskaņas” biedru, arī daļa Rīgas sportisku aktīvistu, kuri ir lojāli Morozovam.
Šie strāvojumi ir panākuši kompromisu un sadalījuši ietekmi partijā, lai nesašķeltu partiju pavisam.
Notiks partijas biedru pārreģistrācija, lai saprastu, cik vispār vēl “Saskaņā” ir cilvēku. Agrākos laikos bija vairāk nekā 2000 biedru, bet tagad nevar zināt - 300, 400, varbūt 500?
Neilgi pirms kongresa no “Saskaņas” izstājās Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš. Tāpat arī Bartaševičam, kā var noprast, “Saskaņas” rindās nākotnes nav. Nav zināms, ko šie pilsētu mēri turpmāk darīs - vai dibinās kādas savas partijas un to apvienības, vai kā. Tās idejas, ko viņi ir pauduši, sakrīt ar Latvijai nelojālās Latvijas Krievu savienības (LKS) naratīviem, taču šie kungi ir lepni un diezin vai tā vienkārši metīsies palīst zem LKS “jumta”.
“Saskaņa” turpmāk mēģinās pārvarēt iekšējo krīzi. Daudzi kongresa delegāti runāja par vērtībām. Taču redzams, ka partijai pašlaik ir lielas grūtības noformulēt tās vērtības, par kurām tā iestājas, un lai tās būtu tādas, kas atbilst partijas biedru un tās vēlētāju domām. “Saskaņa” ir aizgājusi pa ceļu, kurā tā paliek ar Latvijas valsti, aģentūrai LETA sacīja politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis. Viņš norādīja, ka “Saskaņa” respektē pamatvērtības, kas ir Latvijas valstij, kā arī eiropeiskās vērtības, tostarp arī attiecībā pret to, kas notiek Ukrainā, attieksmi pret karu un pret Krieviju. Tāpat arī “Saskaņa” ir paudusi attieksmi par Latvijas vietu šajā kara situācijā.
“Saskaņas” kongresā vinnējušie trīs līdzpriekšsēdētāji un viņu atbalstītāji nepārprotami vēlas turpināt darbību Latvijas iekšpolitikā un nebūt par “nepieskaramo pāriju”, ar kuru citām partijām nevar būt nekādas sadarbības. Kas būtu gadījumā, ja pārsvaru partijā būtu guvuši tie politiķi, kas murgo par Latvijas izstāšanos no NATO, vāji slēpj atbalstu Krievijas agresijai, skaļi raudāja par padomju okupācijas pieminekļiem un sabotēja to demontāžu?
