Savulaik AS “Latvijas gāze” (LG) uzvedās kā saimnieki, spēra ar kāju vaļā durvis un diktēja valstij noteikumus, bet tagad šie laiki ir beigušies, 25. augustā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Premjers atgādināja, ka līdz 2017. gadam Krievijai faktiski bija monopols Latvijas dabasgāzes tirgū, tostarp tās īpašumā bija Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK). Valdība krātuvi izpirka, un tagad to pārvalda vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”). Arī gāzes piegādes no Krievijas no 1. janvāra būs aizliegtas.
“Ir tikai vēl palicis uzņēmums ar maldinošo nosaukumu “Latvijas gāze”, kas patiesībā būtu jāsauc par “Krievijas gāze” vai “Gazprom gāze”,” norādīja Kariņš, uzsverot, ka šis uzņēmums vairs nevar diktēt valstij savus noteikumus.
Tātad publika tagad var aplaudēt, kāds malacis ir Kariņš, kurš “milžu cīņā” ir izlauzis rokas “šrēderizētajam” “Latvijas gāzes” Aigaram Kalvītim, atmaskojis viņu un nolicis uz lāpstiņām!
Pēc šādas izrādes publika var mierīgi iet gulēt, taču, kad pateikta visa patiesība, mēdz būt tā, ka rodas papildjautājumi.
9. augustā Kariņš paziņoja, ka valdība ir izlēmusi nodrošināt Latvijas mājsaimniecības ar gāzi, pieņemot lēmumu rezervēt LG piederošo gāzi Inčukalnā vairāk nekā 1 Twh apmērā.
Savukārt LG 10. augustā informēja, ka LG piederošais gāzes apjoms, kuru var rezervēt Latvijas mājsaimniecībām, ir vien apmēram 0,65 Twh gāzes. Tātad nepietiek.
LG apgalvo, ka iepriekš vairākkārt informējusi gan Kariņu, gan Ekonomikas ministriju, ka pēc Enerģētikas likumā veiktajiem grozījumiem nebūs iespējams nodrošināt paredzētos gāzes uzkrājumus un pildīt publiska tirgotāja pienākumus.
Saskaņā ar likumā veiktajiem grozījumiem par publisko tirgotāju jākļūst VAS “Latvenergo”.
Ja jau premjers zināja, kādi ir lietas apstākļi, dīvaini, ka viņš tik un tā pieņēma lēmumu, kas nav izpildāms.
LG taču never tagad “durvis vaļā ar kāju”, bet informē - brīdina, kāda ir situācija.
Šajā sakarā virkne Saeimas opozīcijas deputātu ir uzdevuši premjeram jautājumus - lai viņš pamato, kāpēc pieņēmis Latvijas enerģētiskai drošībai būtisku lēmumu, par kuru zina, ka tas nebūs izpildāms? Ja nu gadījumā LG sniegtā informācija neatbilst patiesībai, deputāti lūdz norādīt, kādas sanāksmes, ar kādu pušu piedalīšanos ir bijušas sasauktas, kādi bija aprēķini, uz kuriem balstījās valsts iestādes, virzot pieņemšanai Enerģētikas likuma grozījumus, kas pieņemti 14. jūlijā.
Deputāti vaicā: “Kāda būs praktiskā jēga, ja LG pienākumus pārņems “Latvenergo”? Vai, pieņemot savu lēmumu “rezervēt mājsaimniecībām gāzi, kas atrodas Inčukalna PGK”, bet ir paredzēta citiem lietotājiem, Kariņš ir veicis šī lēmuma tiesisko un faktisko risku un iespējamo seku (tiesvedību un zaudējumu apmēru) izvērtēšanu? Vai šādi lēmumi var tikt pieņemti arī attiecībā uz citiem lietotājiem paredzēto gāzi?
Vai un kā ar gāzi tiks nodrošināti pārējie Latvijas gāzes patērētāji?”
Pašlaik ir priekšvēlēšanu laiks, un Kariņam, tāpat kā citiem politiķiem, ir svarīgi laiku pa laikam startēt televizorā ar apņēmīgu seju un pozicionēties kā “labajam” iepretī “sliktajiem”. Kur gan ņemt vēl izdevīgāku “boksa maisu” par bijušo premjeru, tagad LG valdes priekšsēdētāju Kalvīti, kurš savu politisko ietekmi ir sen izzaudējis, bet visnotaļ aktīvi darbojas valsts akciju sabiedrības vadībā? Tāpēc tāda “fronte tēva pagalmā” - Kalvīti var zīmēt kā monstru, kuram reiz vienā forumā Putins spieda roku. Kariņš un Kalvītis pašlaik ir dažādās svara kategorijās - Kariņš ir valsts vadītājs, viņa valdošā koalīcija pieņem likteņlēmumus, bet Kalvītis ir “melns un maziņš”, un viņa uzņēmumam jādarbojas politisku lēmumu un likumu ietvaros.
LG ir lielās sprukās. Nekāds sašķidrinātās gāzes terminālis joprojām nav uzbūvēts, gāze no Krievijas vienbrīd netika vairs pumpēta nemaz. Pēc tam jūlijā LG atsāka pirkt gāzi no Krievijas - ne vairs no uzņēmuma “Gazprom”, bet no kāda cita, kura nosaukums publiski netiek izpausts.
Tomēr Kalvītis ziņo, ka priekš mājsaimniecībām gāzes nepietiks. Tātad velk uz to, ka LG biznesu piegādāt gāzi mājsaimniecībām pārņems “Latvenergo”. Taču no tā gāzes Latvijā nekļūs ne par kubikmetru vairāk - tā būs tā pati gāze, kas glabājas Inčukalna pazemes krātuvē.
Var gadīties, ka, lai nodrošinātu mājsaimniecības pilnā apjomā, var tikt pieņemts lēmums Inčukalnā esošo gāzi rekvizēt.
Lai gāzi rekvizētu, Eiropas Savienībā pastāv cieta, noteikta kārtība, īpaša regula. Vispirms tad ir jāpasludina, ka Latvijā ir enerģētiskā krīze. Tā nav vienkārša procedūra.
Ja līdz tam nonāks, tad tā būs cita situācija, taču pašlaik Kariņš tirgojas ar gāzi, kas viņa valdībai nepieder.
Nav īsti saprotams, kur Kariņa valdība bija agrāk? Bija bravūrīgi apgalvojumi, ka “ar Krievijas gāzi nerēķināmies”. Kamēr ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) ziņoja, ka Latvija nerēķinās ar Krievijas gāzi un esot jau savlaicīgi veikti priekšdarbi - prioretizētas gāzes plūsmas no Klaipēdas termināļa, Klaipēdas terminālis jau visas jaudas bija pārdevis, neviena Latvijas kompānija nebija pieteikusies. Bet LG tobrīd intensīvi pumpēja gāzi no Krievijas. Esot iepumpēta jau teravatstunda gāzes. Taču, vai nav tā, ka labi ja tikai puse šā apjoma pieder LG? Var gadīties, ka otra puse pieder Krievijai.
Valdība ir tiesīga ķerties klāt kādai svešai gāzei un rekvizēt to tikai tad, ja izsludināta enerģētikas krīze. Taču nav dzirdēts, ka ir kaut kāda krīze. Nav dzirdēts arī, ka Latvija būtu izsludinājusi agrīno krīzes brīdinājumu, kā to prasa Eiropas regula.
Ja Kariņa valdība nebija rēķinājuses ar Krievijas gāzi, tad kas tā ir par gāzi, ko valdība ir rezervējusi?
Apkures sezona tuvojas. Tas tagad ir karsts laiks, bet nav teikts, ka nebūs drēgns rudens un skarba ziema. Bet valdība tikmēr veic dīvainas manipulācijas, un nevar vēl zināt, ko izmanipulēs. Sliktākajā scenārijā Latvija var iedzīvoties tiesvedībās un arī gāzi nedabūt. Latvju elektorātam atliek cerēt, ka tik slikti tomēr nebūs.
