Satīriķis Mihails Žvaņeckis esot sacījis, ka labāk lai ar nepatikšanām ir tā, ka tās sagaidīsim to uzrašanās secībā. Taču Ukrainas karš, bēgļi, gaidāmā pārtikas krīze, degvielas un kurināmā cenu kāpums pārklāj cits citu... It kā jau pietiekami daudz ķibeļu, taču ar tām vēl ir par maz. Lai Latvijas iedzīvotājiem nešķistu, ka dzīve ir avene, aktuālo nelaimju topā pamazām atkal sāk atgriezties kovids, kas iepriekš jau divus gadus bija bendējis dzīvi un grāvis valsts ekonomiku.
“Mēs tiešām redzam, ka pēdējās nedēļas laikā praksēs palielinās to pacientu skaits, kuri ir saslimuši ar Covid-19. Pamatā saslimst tie, kas atbrauc no ārvalstīm. Viņi inficē visu ģimeni, un bažas ir par to, ka saslimst vecāki, vecvecāki,” intervijā LSM vērš uzmanību Latvijas ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.
Aktīvs brīdinātājs, bažu paudējs, biedētājs un situācijas skaidrotājs televīzijā atkal ir Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. Dikti slikti esot tas, ka Portugālē bijis liels slimības uzliesmojums. Latvijas ģimenes ārsti redz drūmu ainu. Pēc pīķa Eiropā kovidu uz šejieni atvedot ceļotāji, kas uz ārzemēm devušies atpūsies vai komandējumos. Un vīruss esot viltīgs - atrodot ceļu uz cilvēkiem, kuru imūnsistēma ir novājināta. Pagājušajā nedēļā trīs dienas pēc kārtas jaunu inficēto skaits bija vairāk nekā 1000. Tas nav maz.
Ja Perevoščikovs šādi runā, tad droši vien par kovidu izteiksies arī citi vīrusa eksperti ar Ugu Dumpi priekšgalā. Varbūt arī veselības ministrs? Taču veselības ministram pašlaik situācija ir neērta. Liela daļa sabiedrības, kas tagad ir mazliet jau piemirsusi kovidlaika nejēdzīgos ierobežojumus un naudas šķaidīšanu, ieraugot Danielu Pavļutu, kļūs īgna. Bet īgna tauta ir kūtrs elektorāts.
Varbūt Pavļutam gribētos jau šodien slēgt robežu un lidostu, noteikt mājsēdi un komandantstundu, taču šis nu galīgi nav tas pareizais brīdis.
Tagad tikai pa īstam sākas priekšvēlēšanu kampaņa, bet kampaņas laikā jādara pozitīvas, populāras lietas, nevis represijas un aizliegumi. 2. oktobrī, tad jā - tad varēs atmest cimperlēšanos ar ļaudīm, aizliegt pulcēties lielākās grupās par trim un atļaut veikalā iet vienam pircējam uz 100 kvadrātmetriem. Un noteikt, ka visos transporta līdzekļos jābrauc ar gāzmaskām un gumijas kombinezonos.
Švaki ir arī ar kovidnaudu. Tā ir iztērēta. Paprāvs skaits vakcīnu 16,6 miljonu eiro vērtībā nezin kāpēc ir ziedots Nikaragvai. Bet, ja nav naudas, ko dalīt un tērēt, tad politiķiem uzprasīties uz pērienu un pārmērīgi pievērst uzmanību kovidam nav interesanti.
Jādomā, ka nopietni pasākumi pret sērgu tiks atlikti līdz rudenim, tad piepeši nāks atziņa, ka ir lielas problēmas.
Viena no problēmām, kas tagad nepavisam nav skaidra - ko darīt ar vakcinēšanos? Tie, kas jau ir rūdīti vakcinēšanās pretinieki, par to galvu nelauzīs. Bet kā rīkoties tiem, kas ir likumpaklausīgi un zinātnei ticoši? Ir daudzi, kas ir vakcinējušies vienreiz, otrreiz un trešo reizi, taču tik un tā saķēruši kovidu. Tas gan varbūt ir izslimots vieglākā formā, nekā ja cilvēks nebūtu vakcinējies, bet fakts, ka vakcinācija nav garantēts glābiņš. Vai tagad vakcinēties vēl ceturto reizi? Kam ceturtās vakcīnas pienākas, ir ieteicamas? Vai būs tā, ka, ja cilvēkam ir 60 gadu, tad vakcīnu viņš uzreiz dabūs, bet, ja 59 gadi, tad būs jāgaida nezin cik ilgi? Kā var noprast, notiek vīrusa mutācijas, un vecās vakcīnas pret jaunajiem tā paveidiem neder. Kad tiks izdomātas tādas vakcīnas, kas derēs?
Kā var redzēt no Portugāles piemēra, gadalaiks nav noteicošais apstāklis vīrusa izplatībai - tas var uzklupt arī tad, kad ir silts vai pat ļoti karsts. Tomēr Latvijai lielāks risks būs tieši rudenī - beigsies brīvdienas, sāksies skola, kļūs vēsāks, cilvēki vairāk uzturēsies telpās. Tātad, kur gadījies, kur ne, kovids atkal būs klāt.
