Latvijai lemjot nojaukt tā dēvēto uzvaras pieminekli Pārdaugavā, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) saskata vairākus riskus no Krievijas puses, tostarp iespējamas provokācijas un kiberuzbrukumus.
Vēstures jautājumus oficiālā Krievija izmanto gan kā iekšpolitisku, gan ārpolitisku instrumentu, un, balstoties uz pieredzi ar līdzšinējo Krievijas reakciju dažādās situācijās vēstures tematikas kontekstā, lemjot pieminekli nojaukt, SAB vērtējumā var būt jārēķinās ar Krievijas atbildes pasākumiem.
Iespējamie būtiskākie riski var būt Krievijas kiberuzbrukumi kritiskai infrastruktūrai un citiem valstiski nozīmīgiem sektoriem, intensīvas propagandas vēršana pret Latviju, fizisku provokāciju riska pieaugums, ņemot vērā prokremliski noskaņotās sabiedrības daļas noskaņojumu.
Starp riskiem arī saskatāma Krievijas ietekmes organizāciju aktivizēšana Latvijas diskreditācijai un provokācijas pret Latvijas diplomātisko personālu un objektiem Krievijā.
SAB gan tieši to neteica, bet tāpat viegli secināms, ka šā gada 9. maija “svētki” ir viena no Latvijai bīstamākajām dienām gada kalendārā, kad prokremliski noskaņotā sabiedrības daļa ir tendēta ne tikai uz rātnu ziedu nolikšanu pie pieminekļa vai 200 metru atstatu no tā. Vēl pirms 9. maija bija skaidrs, ka būs centieni provocēt, demonstrēt Krievijas agresiju slavinošu simboliku, bliezt gaisā pirotehniku un sazin ko vēl.
Kā tas gadījās, kā ne, tieši 9. maijā no nesenā četru dienu atvaļinājuma atgriezies premjers Krišjānis Kariņš (JV) kravāja somas, lai dotos uz Kanādu. 10. maijā viņš jau bija aizlidojis uz Kanādu, lai tiktos ar tās premjerministru Džastinu Trudo un Kanādas parlamenta priekšsēdētāju Entoniju Rotu. Neapšaubāmi, šādas tikšanās ir vajadzīgas, taču vai tepat Latvijā Kariņam tomēr nebija prioritārākas darīšanas? 9. maijā sākās, bet 10. maijā turpinājās ziedu nolikšana okupācijas monumenta tuvumā, jo 10. maija rītā ziedu klājums tika ar buldozeru aizvākts. Kremļa atbalstītājiem tas radīja iespēju aktivizēties vēlreiz un ziedu nolikšanas pasākumu organizēt divas reizes.
Ko šajā laikā darīja iekšlietu ministre Marija Golubeva? Viņai bija svarīgākas lietas, ko darīt. Viņa bīstamākajās riska dienās uzturējās Spānijā, lai piedalītos ANO konferencē par cilvēktiesībām, pilsonisko sabiedrību un pretterorismu. ANO konference ir augsts līmenis, taču vai ministrei tiešām bija jābrauc uz saulaino Spāniju, ja tajā laikā Latvijā var izcelties terorisms, kas reāli, ne tikai teorētiski apdraud pilsonisko sabiedrību un cilvēktiesības?
Kam vajadzīgs SAB, ja biroja brīdinājumi netiek ņemti vērā?
Vai tad nebija secināms, ka ne tikai pieminekļa nojaukšana rada riskus, bet arī Rīgas domes un Saeimas pēdējā laika lēmumi, kas nosaka visādus jaunus ierobežojumus prokremlisko spēku iespējām slavināt Putina agresiju?
Kariņš prasīšot paskaidrojumus no Golubevas par radušos situāciju pie pieminekļa Uzvaras parkā, kur tika pieļauta vairāku simtu cilvēku pulcēšanās un padomju armijas, kā arī Krievijas slavināšana. Augsto amatpersonu saziņa notiek mikroblogošanas vietnē “twitter”, nevis aci pret aci, kur visas problēmas varētu izrunāt un vienoties par rīcību. Tikmēr viena no valdību veidojošajām partijām, Nacionālā apvienība, ir aizgājusi jau tik tālu, ka jāsāk šaubīties, vai tas jau nav pārāk tālu. Tas ir tuvu iekšpolitiskai krīzei. Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcija un valde ir nolēmusi pieprasīt Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam atbrīvot no amata iekšlietu ministri Mariju Golubevu saistībā ar situāciju 9. un 10. maijā pie padomju pieminekļa Pārdaugavā.
NA paziņojumā uzsver - ja premjers un koalīcijas partneri šajā jautājumā neņems vērā NA viedokli, partijas valde neredz iespēju turpināt darbu šajā valdībā un lems par savu ministru atsaukšanu.
“Tas, ko 9. un 10. maijā ikviens Latvijai lojāls cilvēks bija spiests piedzīvot savā valstī, ir nepieņemami. To nevaram uzskatīt par ikdienišķu negadījumu, par ko politiskā atbildība aprobežojas ar simbolisku kritiku un solījumu laboties,” paziņojis NA vadītājs, Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Jāizdara viss iespējamais, lai šāda situācija nekad vairs neatkārtotos, pauž politiķis.
Jau vēstīts, ka, neraugoties uz aicinājumiem 9. maijā pieminēt Krievijas agresijas upurus Ukrainā un nepulcēties pie padomju režīma memoriāliem, Rīgā, pie padomju pieminekļa Pārdaugavā, devās cilvēki, lai arī ievērojami mazākā skaitā nekā citus gadus.
Nākamās dienas rītā ziedi no pieminekļa tika aizvākti, kā rezultātā pie pieminekļa atkal tika pulcēti cilvēki. Vakarpusē pāris simti sanākušo jau uzvedās agresīvi un bravūrīgi, tostarp slavinot Krieviju un attaisnojot tās agresiju Ukrainā. Policijas vadība ir atzinusi, ka norisēm 10. maijā īsti nebija gatava, tomēr uzsverot, ka beigu galā pulcēšanās novērsta un pārkāpēji aizturēti.
Pēc šīs nedēļas sākuma notikumiem policija slēdza pieeju Uzvaras parkā esošajam piemineklim un tā laukumam.
Golubeva, komentējot Uzvaras parkā notikušo, paziņojusi, ka tie, kas slavēja agresiju vai lietoja tās simboliku, ir aizturēti, ieskaitot jaunieti ar Krievijas karogu. “Policija aizstāvēja Latvijas pilsoņu tiesības, arī lietojot spēku, kad nepieciešams,” uzsvēra politiķe. Golubeva 11. maijā tika paziņojusi, ka demisionēšanas iespējas neizskata.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš savukārt ir noteicis vairākus uzdevumus Golubevai, tajā skaitā steidzami sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā atbildīgo institūciju darbības izvērtējumu attiecībā uz drošības pasākumu plāna izstrādāšanu un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu, liecina premjera biroja izplatītais paziņojums presei pēc 9. un 10. maija notikumiem pie pieminekļa Uzvaras parkā.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) tikmēr vienā mierā rīta TV programmā “Panorāma” pauda, ka nekas briesmīgs nav noticis un nekādu drošības apdraudējumu valstij no proputinisko ļaužu ziediem nav bijis. Pabriks bija tas ministrs, kuru Kariņš uz savas prombūtnes laiku ielika savā vietā.
Tas varētu būt brīnišķīgi, taču tik skaisti tomēr nav. Valsts palikšana bez divu 9. maija tēmai svarīgāko amatpersonu klātbūtnes - bez Kariņa un Golubevas - ir radījusi situāciju, kurā valdība ir nopietni sašūpojusies. Tam, protams, ir sakars ar 1. oktobrī gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām. Katra partija cenšas izskatīties pūkaināka, mugurkaulaināka, principiālāka, patriotiskāka. Prombūtnes izmantošana arī ir viena no polittehnoloģijas metodēm, kā izmantot izdevīgu brīdi iekšpolitiskām manipulācijām.
Tagad nevar saprast, kā premjers Kariņš domā ministrus samierināt, lai viņi sēžas atpakaļ pie viena galda. Tas var arī neizdoties. Nevajadzēja laikam braukt uz Kanādu.
