Kopš piektdienas Latvijā iznāk “Novaja gazeta” Eiropas izdevums, kas tiek izdots sadarbībā ar izdevniecību “Rīgas viļņi”. “Novaja gazeta”, kuras redaktors ir Nobela prēmijas laureāts Dmitrijs Muratovs, bija spiesta apturēt darbu Krievijā, jo pēc šīs valsts sāktā kara pret Ukrainu objektīvam masu mediju darbam tika noteikti neizpildāmi nosacījumi. Tie izpaudās cenzoru prasībā nesaukt lietas īstajos vārdos – nesaukt karu Ukrainā par karu, bet par “speciālo militāro operāciju”. Laikraksta žurnālistiem uzturēties Krievijā ir kļuvis pazemojoši, neciešami un bīstami.
“Novaja gazeta” bija pēdējais lielais laikraksts Krievijā, kas vēl pauda kritisku attieksmi pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un viņa politiku. Arī citi pretputina plašsaziņas līdzekļi - “Eho Moskvi”, televīzijas kanāls “Doždj” - krita vēl pirms “Novaja gazeta”.
Marta beigās “Novaja gazeta” paziņoja, ka aptur darbību un neiznāks ne drukātā, ne digitālā formātā līdz Krievijas uzsāktā kara Ukrainā beigām. Paziņojums sekoja kārtējam Krievijas federālā sakaru, informācijas tehnoloģiju un masu komunikāciju uzraudzības dienesta “Roskomnadzor” brīdinājumam, kas draudēja ar medija licences anulēšanu.
“Novaja gazeta” vēsturē ir milzīgas traģēdijas - seši nogalināti žurnālisti, viņi visi gāja bojā pirmajos Putina prezidentūras termiņos. Vislabāk zināmā ir Anna Poļitkovska, kuru nogalināja 2006. gadā. Viņas pamattēma bija Čečenija. Kad bija pirmie divi Čečenijas kari, “Novaja gazeta” neatbalstīja oficiālo Krievijas varas pozīciju un aicināja uz mieru, karus uzskatīja par traģēdiju, nevis varenības atjaunošanu vai ko līdzīgu.
Tagad “Novaja gazeta” ir atradusi jaunas mājas Rīgā un savu iespēju robežās turpinās vēstīt pasaulei un Krievijai par reālajiem notikumiem Ukrainā un analizēt, ko tie nozīmē. “Novaja gazeta” izdevuma galvenais redaktors Kirils Martinovs nedomā, ka Krievijas cenzūra varēs tā mierīgi “noklāt” visu informācijas telpu. Kāda daļa patiesības izlauzīsies. Ir digitālas iespējas tiem, kas Krievijā vēlas uzzināt ko vairāk nekā tikai kara propagandu. Izdevumam “Novaja gazeta” joprojām ir plaša auditorija. Interneta platformā “DialogTV” viņš arī izteicās, ka vajadzēs stipri pacīnīties, lai Latvijas krievi “netiktu atdoti Putinam”. “Novaja gazeta” iznāks arī latviešu valodā.
Latvijā jau ilgi pirms kara Ukrainā sāka darboties Rīgā bāzēts interneta medijs “Meduza”. “Meduza” 2014. gadā izveidoja bijusī ziņu portāla “Lenta.ru” galvenā redaktore Gaļina Timčenko, pēc tam kad viņa kopā ar vairumu žurnālistu pameta “Lenta.ru”, jo tas nonāca Kremlim tuvu personu kontrolē. “Meduza” to vien dara kā kritizē Putina režīmu. Gaļina Timčenko ir “smagais pasažieris”, kura nelabprāt kontaktē ar Latvijas vietējo, īpaši jau krievu, presi, turpretī “Novaja gazeta” ir atvērta visu veidu sadarbībai.
Spožam kinorežisoram Vitālijam Manskim Latvija jau kļuvusi par tādām kā otrajām mājām.
Ir arī tādas parādības kā TV dīva Ksenija Sobčaka, kura nupat izteica komplimentus garšīgajam sieriņam “Kārums” un pie viena norēja Latvijas žurnālisti Henrietu Verhoustinsku, ka viņa pārāk piekasīgi intervējusi par Jaunā Rīgas teātra trupas dalībnieci kļuvušo Krievijas aktrisi Čulpanu Hamatovu. Sobčaka atskrēja un aizskrēja. Tā gadās.
Latvija ir uzveidojusies kā vieta, kur vienkop pulcējas disidenti, kuriem Krievijā pašlaik nav iespēju dzīvot un strādāt.
Visaugstākās klases žurnālistu ienākšana Latvijas mediju vidē ir neapšaubāmi pozitīva parādība. Tas pacels arī Latvijas krievu mediju un arī latviski rakstošo un raidošo žurnālistu darba radošo kvalitātes latiņu. “Novaja gazeta” ir izcili faktos un skaitļos precīzs un analīzē dziļš medijs. Tas būs kā paraugs.
Cerams, Latvijas medijiem būs kauns vēstīt propagandisku iekšpolitikas tukšumu un nepatiesas ziņas tajā laikā, kad tepat blakus “Novaja gazeta” ar ko tādu nenodarbojas.
Latvijas politiskajai varai un no tās izrietošajai birokrātijai vajadzētu visiem spēkiem atbalstīt Krievijas antiputinistu darbību Latvijā - gan politisku, gan morālisku apsvērumu dēļ. Diemžēl Latvijas politiskā elite uz Krievijas disidentiem skatās ar skābu ģīmi un necik neatbalsta ne kaimiņvalsts medijus, ne uzņēmējus, kuriem dzīve Krievijā ir kļuvusi neciešama.
