Ventspils dome 5. maijā pieņēma lēmumu iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā, lai panāktu “ostu reformas” atcelšanu.
2022. gada 10. februārī Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Likumā par ostām”, kas izsludināts 2022. gada 26. aprīlī un stājies spēkā 2022. gada 27. aprīlī.
Ventspils valstspilsētas pašvaldība jau vairākkārt ir formulējusi savus iebildumus par šo grozījumu saturu, aicinot atbildīgās amatpersonas neatbalstīt to tālāku virzību. Ir rakstītas vēstules gan grozījumu tapšanas laikā, gan pēc to pieņemšanas, lūdzot Valsts prezidentu neizsludināt ostu likumu un nodot to otrreizējai caurlūkošanai. Taču Egils Levits ir likumu izsludinājis un tagad tas jau ir spēkā.
Ventspils valstspilsētas pašvaldība ir centusies vērst lēmumu pieņēmēju uzmanību uz grozījumu neatbilstību Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un tiesību principiem, taču tas ir palicis bez rezultāta. Grozījumos ietvertais regulējums būtiski pārkāpj pašvaldības tiesības un intereses.
Saskaņā ar jaunajiem grozījumiem Ventspils (un arī Rīgas) brīvostas pārvalde tiek pārveidota par kapitālsabiedrību, kurā pašvaldībai vairs nav teikšanas un visa pārvalde nonāk valsts (Satiksmes ministrijas) rokās. Grozījumi neparedz pašvaldībai iespēju izņemt savu īpašumu no kapitālsabiedrības valdījuma vai pašai lemt par tā izmantošanu bez kapitālsabiedrības piekrišanas.
Grozījumi neparedz pašvaldībai vai tās iedzīvotājiem nekādu atlīdzību par to, ka ar tās īpašumu brīvi rīkojas kapitālsabiedrība.
Iepriekš ostas pārvaldes tiesības izmantot tās finanšu līdzekļus ārpus ostas teritorijas bija ierobežotas. Taču tagad Ostas pārvaldei (kapitālsabiedrībai) ir tiesības līdzekļus, kas iegūti no pašvaldības īpašuma izmantošanas, izlietot brīvi un jebkurā vietā pēc saviem ieskatiem, tostarp arī ārpus ostas teritorijas un Ventspils valstspilsētas pašvaldības teritorijas.
Grozījumi neprecizē nepieciešamo Ventspils valstspilsētas pašvaldības ieguldījuma apmēru iespējamās līdzdalības iegūšanai kapitālsabiedrībā. Grozījumos paredzētais ieguldījuma izdarīšanas termiņš nepieļauj kvalitatīvu normatīvajos aktos noteikto procedūru izpildi šāda veida ieguldījumiem, un grozījumi arī nenodrošina pašvaldībai līdzvērtīgas iespējas ietekmēt kapitālsabiedrības lēmumu pieņemšanu.
Grozījumi pieņemti, pārkāpjot normatīvajos aktos paredzētās procedūras. Kapitālsabiedrības izveidei un tās pamatkapitāla palielināšanai nav veikts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta otrajā daļā pieprasītais izvērtējums. Tāpat nav saņemts Konkurences padomes viedoklis, Pārresoru koordinācijas centra viedoklis un komersantus pārstāvošo organizāciju viedoklis. Nav izdoti Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta trešajā daļā paredzētie Ministru kabineta noteikumi, “kuros nosaka valsts attīstībai vai drošībai stratēģiski svarīgus īpašumus vai tirgus nepilnību, vai tādas preces un pakalpojumus, kas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radīti un ir stratēģiski svarīgi valsts attīstībai vai drošībai”. Nav saņemts Eiropas Komisijas saskaņojums pašvaldības atbalstam gan šobrīd, veicot ieguldījumus kapitālsabiedrības pamatkapitālā, gan nākotnē, piešķirot kapitālsabiedrībai iespēju lietot valsts un pašvaldības īpašumu ostas teritorijā, gūstot no tā labumu. Grozījumu pieņemšanas rezultātā tiek būtiski, prettiesiski un nesamērīgi aizskarta Ventspils valstspilsētas pašvaldības finansiālā autonomija un iespēja gūt ieņēmumus no sava īpašuma, kā arī tiesības pārvaldīt savu īpašumu un rīkoties ar to savu iedzīvotāju interesēs. Rezultātā tiek nesamērīgi apdraudētas Ventspils valstspilsētas pašvaldības tiesības un spēja izpildīt tās autonomās funkcijas līdzšinējā apjomā un kvalitātē. Šāda situācija pārkāpj no Latvijas Republikas Satversmes 1. panta un 101. panta izrietošo pašvaldības principu un Eiropas vietējo pašvaldību hartas 3., 4. un 9. pantā ietvertos principus. Ventspils valstspilsētas pašvaldības un tās iedzīvotāju zaudējums nav samērīgs ar valsts iespējamo ieguvumu, turklāt šāds ieguvums grozījumu pieņemšanas procesā vispār nav vērtēts.
Pamatojoties uz šiem faktiem un argumentiem, Ventspils dome nolēma sagatavot un iesniegt pieteikumu Latvijas Republikas Satversmes tiesā par Ostu likuma 4. panta trešās daļas 1. un 3. punkta, 4. panta piektās un devītās daļas, Pārejas noteikumu 16. punkta 2. apakšpunkta un 2022. gada 10. februāra likuma “Grozījumi Likumā par ostām” 11. panta otrās daļas atzīšanu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartai.
Tā saucamā ostu reforma ir ar priekšvēsturi. Līdzīgu pieteikumu Satversmes tiesā ir iesnieguši arī Saeimas opozīcijas partijas ZZS deputāti.
Vēl šajā sakarā pēc 36 opozīcijas deputātu iniciatīvas tika rīkota parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai. Taču šajā laikā “meinstrīma” plašsaziņas līdzekļi pat tā īsti nepieminēja, ka šāda parakstu vākšana notiek, vai arī devalvēja tās nozīmi, stāstot, ka tā noris kusli un nepieciešamais parakstu daudzums noteikti netiks savākts. Toties pēc parakstu vākšanas skanēja pērkondimdošas ziņas, ka parakstu vākšanai Centrālā vēlēšanu komisija iztērējusi 800 tūkstošus eiro. Te gribot negribot rodas salīdzinājums ar karu Ukrainā. Līdzīgā veidā Krievijas propaganda visu atbildību par postu, cilvēku un infrastruktūras zaudējumiem krauj virsū Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim.
Ventspils domei un ZZS “ostu reforma” ir principa lieta, kur atkāpties nevar. Tā savā ziņā ir agresija, ko piekopj valdošās koalīcijas spēki. Ventspils pašvaldība pēc būtības vairs nekontrolē 42% savas teritorijas, ko tagad ir “okupējusi” valdība (Satiksmes ministrija).
Nav šaubu, ka šādā veidā tiks sabremzēta Ventspils ekonomiskā attīstība un iedzīvotāji cietīs.
Līdzīga situācija ir arī Rīgā, kur iedzīvotāji “ostu reformas” negatīvās sekas izjutīs pat daudz agrāk nekā Ventspilī, taču Rīgas domes pašreizējo koalīciju veido gandrīz tās pašas partijas, kas veido valdību. Tāpēc diezin vai Rīgas dome pēc Ventspils parauga vērsīsies Satversmes tiesā. Nesenā Latvijas Bankas pētījumā tika konstatēts, ka Rīga attīstībā atpaliek no Tallinas un Viļņas un, pastāvot tādiem attīstības tempiem kā pašlaik, kaimiņu galvaspilsētas nevarēs panākt. Ja tuvākajā desmitgadē paliks spēkā “ostu reforma”, tik tiešām var būt tā, ka Rīga ne tikai nepanāks Viļņu un Tallinu, bet atpaliks aizvien vairāk un vairāk un bezcerīgi nepanāks tās nekad.
Ventspilī un Rīgā brīvostas pārvaldēs bija izcila pārvaldes kārtība, kurā bija sabalansētas pašvaldības un valsts intereses. Tajās bija viens brīvostas pārvaldes valdes vadītājs, bet valdes locekļi vienādās daļās bija pašvaldības un valsts (ministriju) pārstāvji. Līdzīga sistēma savulaik bija megaostā Roterdamā, kur gan vēlāk ir notikušas izmaiņas - ostu pārvalda pašvaldība, bet valsts piedalās ar investīcijām. Tikmēr Latvijā tiek iets pretējā virzienā - uz purvu. Iepriekšējā sistēma tika sagrauta, un brīvostās valda tikai valdības ielikteņi. Pats dīvainākais, ka, aizstāvot “ostu reformu”, valdošie politiķi nemitīgi skandina, ka tagad ostu pārvaldība būs caurspīdīgāka un tiks mazināti korupcijas riski.
Te absolūti nav loģikas. Iepriekš valdības un pašvaldības pārstāvji skatījās cits citam uz pirkstiem, lēmumi tapa kompromisu ceļā. Tagad brīvostās ir tikai viena politiskā spārna pārstāvji - drauģeļu kompānijas, kas var izlemt visu ko, par to nemaz nepavēstot atklātībā.
Iepriekš brīvostās visas norises bija redzamas kā zivtiņas akvārijā, taču tagad akvārijam ir voluntāri uzklāts pāri biezs deķis - nav zināms, kas tur iekšā kust vai nekust.
Par korupcijas riskiem labāk vispār nebūtu runājuši. Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldes sistēmā korupcijas bija tikpat daudz, cik Ukrainā nacistu. Proti, viena politisko spēku spārna politiķi un tos atbalstošie mediji nebeidzamās televīzijas naida stundās ir propagandējuši, propagandējuši un sapropagandējuši šaušalīgu ainu Ventspilī un Rīgā. Ja arī šajās pilsētās ir bijusi kāda korupcija (vai nu bez tā), tad tas neattiecas uz brīvostu pārvaldības sistēmu, kas pēc būtības bija vērsta pret korupcijas iespējamību. Tagad, kad iepriekšējā sistēma ir sagrauta, korupcija būs klāt kā saukta. Tai ir sagatavota augsne. Nevar nemaz būt tā, ka nebūs korupcijas. To pati “ostu reforma” veicina.
Nav zināms, kāds būs spriedums Satversmes tiesā, bet ir skaidrs, ka, ja pēc nākamajām vai aiznākamajām vēlēšanām pie varas nāks saprātīgi politiskie spēki, to pirmais darbs būs “ostu reformas” pārskatīšana un absurdo grozījumu izmešana papīrgrozā.
