Šodien Saeimas darba kārtībā ir opozīcijas deputātu iesniegto likumprojektu noraidīšana, nenododot tos atbildīgajai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Priekšlikumi tiks noraidīti tāpēc, ka tāds ir senais Latvijas parlamenta rituāls – ja autors ir opozīcija, tad, pat neizlasot, kas priekšlikumā rakstīts, dokuments tiek ielidināts papīrgrozā. Tā parasti notiek gandrīz ar visiem priekšlikumiem, kas nav tapuši valdībā vai valdošajā koalīcijā.
Viens priekšlikums ir Karinas Sprūdes, Alda Gobzema, Māra Možvillo, Jūlijas Stepaņenko un Kaspara Ģirģena piedāvātie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kur ieteikts noteikt samazinātu PVN likmi 12 procentu apmērā naftas produktu piegādei, kā arī noteikt PVN piecu procentu apmērā dažādiem piena produktiem, maizes izstrādājumiem, gaļai, vistu un paipalu olām.
Likumprojekta mērķis ir sniegt atbalstu iedzīvotājiem krīzes laikā, lai aizsargātu vistrūcīgākos, kad strauji ceļas degvielas un pārtikas cenas.
Līdzīgu likumprojektu ir iesnieguši arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti Uldis Augulis, Edgars Tavars, Armands Krauze, Raimonds Bergmanis, Gundars Daudze, Viktors Valainis, Janīna Jalinska un Jānis Vucāns, kuri iesaka PVN no 1. jūnija nepiemērot vispār (noteikt nulle procentu apmērā) virknei pārtikas produktu - pienam un piena produktiem, maizei, gaļai, zivīm, olām.
Protams, valdošās partijas nenobalsos ne par nulli, ne par pieciem, ne par 12 procentiem, nosauks opozīcijas piedāvātos grozījumus par populismu un aizies gulēt. Iepriekš tāpat notika ar opozīcijas partiju piedāvājumiem samazināt akcīzes nodokli degvielai, par ko valdošie politiķi negribēja pat neko dzirdēt.
Latvijas valdība uzskata, ka nodokļu samazināšana radīs lielu caurumu valsts budžetā un tas būs ļoti slikti. Tad mazāk naudas varēs atvēlēt ierēdņiem, Valsts prezidentam, pašiem sev. Un secen ies visādas izpriecas.
Tikmēr virknē Eiropas Savienības valstu jau sen ir sagatavotas atbalsta pasākumu paketes, ir samazināti nodokļi vai dažās valstīs pat noteiktas fiksētas cenas benzīnam un dīzelim. Piemēram, Polijas valdība ir izstrādājusi pretinflācijas programmu, terminēti atceļot PVN pārtikai, kā arī samazinot PVN likmi energoresursiem un degvielai. Zviedrijā līdztekus plašiem pretinflācijas un atbalsta pasākumiem katram auto īpašniekam izsniegs 1000 kronu kā kompensāciju par degvielas cenu kāpumu, bet tiem braucējiem, kas dzīvo laukos, pat 1500 kronu. Zviedrijā neuzskata, ka braukt ar auto ir liela greznība, bet subsidē braukšanu, lai notiek rosība, kustība.
Bet nu labi - bagātā Zviedrija nav Latvija.
Tāpat Latvija nav Ungārija un Slovēnija, kur uz laiku noteikti benzīna un dīzeļa cenas griesti mazumtirdzniecībā. Uz tik skarbu iejaukšanos degvielas biznesā mūsu valdība neparakstīsies.
Taču pagaidām mūsu valdība nedara neko. “Politiķu sarunas par visdažādiem jautājumiem, tai skaitā par atbalstu iedzīvotājiem energokrīzes pārvarēšanā, nedaudz apgrūtina vēlēšanu tuvošanās,” intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Jautājums gan bija cits: “Vai ir noteikts konkrēts termiņš, kad valdībai būs gatavs plāns par atbalsta pasākumiem energokrīzes pārvarēšanai?”
Kad viņam “Rīta panorāma” vaicāja to pašu vēlreiz, premjers atbildēja, ka pagaidām konkrēts termiņš nav nosprausts, jo “situācija attīstās ļoti dinamiski”.
Plāns nav izstrādāts, jo Kariņam traucē vēlēšanas un dinamiskā situācija, par kuras dinamiskumu, lai neteiktu - dramatismu, ir zināms katram kaut cik informētam Latvijas iedzīvotājam. Tāpat ir skaidrs, ka vasara kā nebūt tiks pārdzīvota, bet skarbs var izrādīties rudens. Ir gan biržā par ļoti dārgu naudu iepirkta gāze (230 miljoni eiro vai vairāk), un kaut kādi krājumi arī vēl ir, taču šā vai tā pārtikas cenu kāpums nav novēršams - tās celsies mežonīgi. Pat ja šodien beigtos karš Ukrainā, ļaunums šīs valsts graudu, eļļas u.c. eksportam jau ir nodarīts tik liels, ka daža Āfrikas valsts var piedzīvot badu, bet citur kāps pārtikas cenas. Ukraina un Krievija līdz šīm noklāja 30% pasaules kviešu eksporta. Ukraina bija lielākā saulespuķu eļļas eksportētāja uz ES. Ukraina bija piektā lielākā graudu eksportētāja pasaulē. Un vēl viss kas Ukraina bija, bet pašlaik nav. Krievijas armija bloķē Ukrainas ostas un bombardē dzelzceļus, lai tā neko daudz nevarētu paeksportēt.
Taču panikā laisties nav jēgas. Vienkārši ir jārēķinās ar to, ka rudenī un ziemā nāksies taupīgāk ēst. Panikā nebūtu jākrīt arī Kariņa valdībai, bet mierīgi un racionāli jāparēķina, ko dos, ko nedos PVN vai akcīzes nodokļa samazināšana, uz cik ilgu laiku to samazināt. Ja jau nepatīk atbalstīt opozīcijas priekšlikumus, var tos nokopēt, pārrakstīt mazliet citādiem vārdiem, ierakstīt citus ciparus un iesniegt jau kā savus. Bet tas ir tad, ja valdībai vispār ir politiska griba kaut kā palīdzēt iedzīvotājiem. Varbūt tādas gribas nemaz nav?
