“Prieks par “Kustība “Par!”” biedru lēmumu! Sadarbībā ir spēks – kopā mēs varam vairāk!” moži pavēsta partiju apvienības “Attīstībai/Par!” interneta mājaslapa. “Biedri ar balsu vairākumu apstiprināja rezolūciju, kura paredz startēt 14. Saeimas vēlēšanās “Attīstībai/Par!” sastāvā, izvirzot savu kandidātu Ministru prezidenta darbam, stiprinot “Kustības “Par!”” identitāti.” Prieks, kur tu rodies!
“Kustība “Par!”” atkal ir laimīgi pārdzīvojusi kārtējo mulsuma brīdi, kad daļa biedru grasījās tā kā atšķelties no otras apvienības sastāvdaļas - partijas “Latvijas attīstībai” - un rosināja apvienību “Attīstībai/Par!” likvidēt.
Taču “Kustības “Par!”” kongresā sestdien lielais vairākums biedru nobalsoja par palikšanu apvienībā, bet likvidācijas piekritēju bija maz, pavisam maz.
Plašu atbalstu guva ideja, ka turpmāk partijas dalība apvienībā tiks izvērtēta pēc katrām vēlēšanām Politiķi ir lieli optimisti un domā, ka priekšā vēl daudz vēlēšanu un daudzreiz vēl būs viss kas jāvērtē.
Bija arī pa kādam čīkstētājam. Debatēs Edgars Jēkabsons pauda viedokli, ka nevajadzētu partijas priekšvēlēšanu kampaņu nodot ārpakalpojumā “Latvijas attīstībai”, bet gan stiprināt “Kustības “Par!”” identitāti.
Jūrmalas nodaļas vadītājs Paulis Dālbergs par ļoti sliktu un riskantu nākamību uzskatīja to, ka laika gaitā “Kustība “Par!”” saplūdīs ar “Latvijas attīstībai”. Dažos mēnešos no partijas esot izstājušies 40 biedru, un pēc kongresa no partijas aiziešot vēl arī citi.
Taču šāda īgnu mušu sīkšana noslīka kopējā patosā, puķēs un pacilātās runās.
Zināms, ka jo daudziem “Kustības “Par!”” biedriem ne visai patika Saeimas deputāta Māra Mičerevska paudumi par iespējamiem nelikumīgiem maksājumiem “Latvijas attīstībai”. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir ierosinājis divus administratīvā pārkāpuma procesus par partiju finansēšanas kārtības neievērošanu un 13 administratīvās lietas par pretlikumīgi iegūto finanšu līdzekļu atmaksu valsts budžetā. Taču tas nevar apturēt plūdumu un divu apvienības sastāvdaļu draudzību!
Kongresa delegāti ar aplausiem uzņēma “Kustības “Par!”” valdes priekšsēdētāja, veselības ministra Daniela Pavļuta runu, kurā viņš slavināja savu politisko organizāciju kā veiksmīgu, kā tādu, kas sevi pierādījusi darbos, kuras biedri visām krīzēm par spīti parādījuši sevi kā varošus krīzes vadītājus.
Ņemot vērā, ka kongresu sasaukuši partijas biedri, tas apliecinot, ka partijas iekšējā demokrātija pēc pieciem gadiem kopš partijas dibināšanas ir dzīva, pauda Pavļuts.
Pašlaik neesot pateicīgs darbs aizstāvēt sociāli liberālas vērtības, vienlīdzīgas tiesības, indivīda brīvības un pienākumus, cilvēktiesību aizsardzību, sociālo taisnīgumu, taču pāri visam - to, kas liberālismam ir svēts, - tolerance, iecietība, atvērtība pret dažādību, pret pārmaiņām.
Vēl skarbus vārdus Pavļuts veltīja Krievijai, kura iebrukusi Ukrainā, virzās uz Gulagu, un visiem spēkiem jācīnās pret šo tumsu.
Līdz ar to var konstatēt, ka ar partiju apvienību “Attīstībai/”Par!” nekas nemainās. Atsevišķi dumpinieki ir apklusināti. Kam nepatiks palikt, tie varēs iet.
Ideoloģiski idejiskā, liberāli tolerantā, vispareizākajās vērtībās idealizējošā apvienības sastāvdaļa “Kustība “Par!”” turpinās dzīvot laulībā ar “Latvijas attīstībai”, ar kuru, kā izteicās Paulis Dālbergs, kustībai ir “vardarbīgas attiecības”.
Nu varbūt tik traki gluži nav. Gan jau “Latvijas attīstībai” dziļi sirdī mīl. Vai tad bagātais saimnieks Akmentiņš Rūdolfa Blaumaņa lugā “Purva bridējs” slikti izturējās pret Kristīni? Kristīne bija maiga būtne, kura mīlēja alkoholiķi Edgaru, taču izšķīrās apprecēties ar Akmentiņu - racionāli, pragmatiski domājošu veci. Tā arī “Kustība “Par!”” savas vieglās dienas ir nolikusi un savu idejiskumu var paturēt savā retorikā, jo tai nav citas izejas, kā turēties kopā ar apvienības “saimniecisko galu” - ar tiem vīriņiem, kas prot šiverēties, piesaistīt sponsorus, izstumt cauri parlamenta un valdības kabinetiem naudasmaisiem vajadzīgus likumus un lēmumus. Atkal jācitē “Kustības “Par!”” biedrs Paulis Dālbergs: ““Latvijas attīstības” faktiskajiem līderiem Jurim Pūcem un Edgaram Jaunupam ir lielākas caursišanas spējas.”
Kas ir, tas ir - uz caursišanu šie kungi nav jāskubina.
Neba tāpat nejaušības pēc atgadījās tā, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Artūrs Toms Plešs un viņa ministrija apturēja Rīgas teritorijas plānojumu, jo tajā nebija iekļautas azartspēļu biznesa intereses. SIA “Alfor” valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns būtu ļoti bēdīgs, ja būtu pieņemts tas plānojums, kuru bija iecerējusi Rīgas dome un kurā vieta azartspēlēm būtu atvēlēta tikai ļoti smalkās viesnīcās. Zuzānam tad varētu rasties pamatots jautājums, par ko viņš dod politiķiem naudu. Ne taču tāpēc, lai viņi tukši muld par liberālajām vērtībām. Rīgas mērs sadusmojās un spēra zilus uguņus Pleša un VARAM virzienā, pat paziņoja, ka aiziet no apvienības “Attīstībai/”Par!””. Bet necik tālu viņš beigās nav aizgājis, ir palicis savā vecajā amatā un bauda Rīgas valdošās koalīcijas mīlīgu uzticību.
Tā arī “Kustības “Par!”” kongresā bija biedri, kas grasījās atsvabināties no pazemojošās kalpības partijai “Latvijas attīstībai”, taču pēc tam iztēlojās, kādā purvā būs jābrien. Tā būs dzīve bez “lokomotīvēm”, jo virkne politiķu ar labiem reitingiem paliks otrā pusē. Tā būs dzīve bez naudas, jo finanses piesaista un partijas propagandai lieto otra puse. Otrā pusē paliks arī “ārpakalpojums” - reklāmas biznesmenis, “McCann - Erickson Baltic” valdes priekšsēdētājs Ainārs Ščipčinskis, kurš nodrošina ar iespējām partijai plaši iznesties plašsaziņas līdzekļos. Politiskā reklāma, ja to grib ievietot televīzijā vai radio tūlīt un tagad, izmaksā mežonīgi dārgi. Cita lieta, ja ar to nodarbojas profesionāļi, kā Ščipčinskis, kuriem kāja mediju vides durvīs ir iebāzta jau sen, reklāmas vietas un laiki ir “aizsisti” daudzus gadus uz priekšu. Vairumā un laikus cena ir pavisam cita.
Kad to visu tā pavērtē, “Kustība “Par!”” sašļūk un paceļ rokas. Lai gan varbūt Blaumaņa naivā Kristīne tomēr nav precīzākais salīdzinājums. Drīzāk “Kustība “Par!”” ir viens cits tēls no brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laikiem”. „Lai iemu kurp iedama, lai daru ko darīdama, bet Dieva vārdu man vajag mutē,” saka Oļiniete, bet darbos dara visādas riebeklības - ar Dieva vārdu mutē viņa padzen Lienu no Irbēniem, priecājas par tās nāvi un rīda ļaudis kapsētā.
Ko vērta ir “Kustības “Par!”” iestāšanās par vērtībām, par cilvēktiesību aizsardzību, sociālo taisnīgumu, par toleranci, pret korupciju, ja pāri visam stāv Zuzāns ar naudas zuteni un aicina rīdziniekus atbrīvoties no naudas “laimētavā”?
