Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja 21. aprīlī atbalstīja lēmumprojektu par vecāku piemaksām bērnu ēdināšanai Rīgas izglītības iestādēs.
Līdzīga situācija var izveidoties arī citās pilsētās un novados, tomēr, piemēram, Jūrmalas pilsētas mērs Gatis Truksnis (ZZS/LZP) sola, ka vecākiem par bērnu ēdināšanu nebūs jāmaksā. Situācijas ir dažādas.
Saprotams, ka pārtikas cenu un citu saistīto izmaksu straujā pieauguma apstākļos kaut kā jānodrošina prasībām atbilstoša ēdināšanas pakalpojuma nepārtrauktība Rīgas izglītības iestādēs.
Rīgā 1. septembrī tiks palielināta maksa par ēdināšanu izglītības iestādēs no 1,42 eiro līdz 2 eiro dienā skolās un no 2,77 eiro līdz 4 eiro dienā bērnudārzos.
1.-4. klasēs daudzbērnu, trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu skolēniem saglabāsies brīvpusdienas. Savukārt 5.-12. klašu skolēnu vecākiem būs jāpiemaksā 50% līdzfinansējums jeb viens eiro. Bērnudārza bērniem par trīsreizēju - brokastis, pusdienas, launags - ēdināšanu pašvaldība un vecāki maksās solidāri pa diviem eiro dienā.
Ja Rīgas pašvaldība turpinātu segt visus ēdināšanas izdevumus bez vecāku līdzfinansējuma, tad no šī gada septembra līdz decembrim pašvaldības budžeta izdevumi par skolēnu ēdināšanu būtu 15,8 miljoni eiro jeb 3,9 miljoni eiro mēnesī. Bet no 2023. gada janvāra līdz decembrim pašvaldības budžeta izdevumi par ēdināšanu pieaugtu par 16,9 miljoniem un būtu gandrīz 48 miljoni eiro.
Gala lēmums par vecāku piemaksām vēl jāpieņem Rīgas domes sēdē, bet maz ticams, ka tas kaut kā mainīsies.
Zināms, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šogad neplāno nodrošināt papildu līdzekļus augošajām skolēnu ēdināšanas izmaksām.
Latvijas Ēdinātāju apvienība un Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija bija nākusi klajā ar ierosinājumu palielināt dotāciju skolēnu ēdināšanai, taču IZM pauž, ka naudas nebūs. Turpmākās atbalsta iespējas tikšot skatītas nākamā gada budžeta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieprasījumiem.
Naudas nav, bet bērnu vecākiem jāturas. Par vienu eiro vēl nekas. Ja bērns ģimenē viens, tad tie ir 20 eiro mēnesī. Ja divi bērni, tad 40, ja trīs bērni, tad 60 eiro. Tiem vecākiem, kuriem atvases iet bērnudārzā, viena bērna ēdināšana maksās 40 eiro mēnesī. Ja bērnudārzā iet divi bērni, tad attiecīgi jau 80 eiro, kas vairs nav nekāda nieka summa.
Rīgā vecāki līdz šim bija pieraduši, ka bērns izmaksā dārgi kancelejas preču, somu, apģērba dēļ, bet par ēdināšanu, kamēr viņš ir skolā, bija maza bēda. Tagad mājsaimniecības budžetā jāierēķina arī tā.
It kā jau nekas liels, taču nauda tieši tā arī dara - zūd un izčib no niekiem, summējoties nelieliem maksājumiem. Droši vien būs skolēnu vecāki, kas nekādu līdzmaksājumu neveiks, neuzskatot, ka skolas ēdiens ir bērnam vajadzīgs. Ir arī vecāki, kuri izturas vieglprātīgi pret bērnu audzināšanu, notrallina visu, ko nopelna. Nereti šādās ģimenēs bērni ir vairāki. 40, 60 un vairāk eiro šādiem vecākiem ir liela summa. Bet tieši nelabvēlīgo ģimeņu bērniem pusdienas skolā ir visvairāk vajadzīgas. Iespējams, tā ir vienīgā iespēja dienā apēst ko siltu vai pat vienīgā iespēja ēst kaut ko nebūt.
Pašvaldība nespēj pavilkt bērnu ēdināšanu, kas likumsakarīgi. Valdībai ir labpaticis pašvaldību maciņus padarīt plānākus, neatvēlot tām pienācīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu. Pašvaldībai vajag naudu jumtu un ielu lāpīšanai, pagalmu sakārtošanai, sabiedriskajam transportam un vēl visam kam.
Te vajadzētu valdības un IZM palīdzīgu roku, taču no turienes atskan salts “nē”. Pašlaik budžetā naudas ēdināšanai nav, varbūt būs nākamgad. Taču nākamgad būs jau pavisam citas cenas un vajadzība pēc dotācijas būs daudz lielāka. Pārtikas produktu cenas vēl tikai uzsāk lidojumu kosmosā. Ukraina iepriekš bija piektā lielākā kviešu eksportētāja pasaulē un lielākā Eiropas Savienības apgādātāja ar kukurūzu. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā būs mazāka raža un dārgāk izmaksās eksports no šīs valsts. Iespējams, vairākās Āfrikas valstīs tādēļ būs bads, bet visur citur, tajā skaitā Latvijā, pārtikas cenas ļoti jūtami pieaugs.
Taču valsts nespēj un arī negrib pildīt tādu nozīmīgu sociālās atbildības funkciju kā skolēnu un bērnudārznieku ēdināšana.
Valdībai atrodas nauda visam kam citam - ir iepirkti miljoni sērgas testu, ir nauda aviosabiedrībai “airBaltic”, ir finanses deputātu algu paaugstināšanai un tamlīdzīgiem “baltajiem flīģeļiem”. 2023. gadā daudzām amatpersonām algas tiks palielinātas par 9 līdz 53 procentiem. Taču valsts budžetā trūkst līdzekļu, ar ko pabarot bērneļus. Vai tagad naudas ir mazāk nekā jebkad?
