Jau 2020. gadā, kad pa pasauli sāka izplatīties sērga, pasaules plašsaziņas līdzekļu virsraksti ziņoja, ka iestājusies nepieredzēta pārtikas krīze. Taču tagad, kad Krievija iebrukusi Ukrainā, ar pārtiku pasaulē būs vēl nelāgāk.
Ukraina ir bijusi lielākā Eiropas Savienības apgādātāja ar kukurūzu. Ukraina ar 18 miljoniem tonnu gadā līdz šīm ir bijusi piektā lielākā kviešu eksportētāja pasaulē. Saulespuķu eļļa arī ir bijusi ejoša eksportprece. Un vēl daudzas dažādas pārtikas preces ir bijušas pieprasītas citās zemēs.
Taču pašlaik, kad sākusies aktīva lauksaimniecības darbu pavasara sezona, liela daļa Ukrainas zemes paliks atmatā, jo tur noris aktīva karadarbība, daļa teritorijas ir okupantu kontrolē, daļa zemes platību ir bīstamas, jo tās ir mīnētas vai tajās mētājas sprādzienbīstami priekšmeti. Tāpat zemkopjus apdraud krievu karaspēks, kas šauj uz visu, kas kust un nekust. Pat ja notiks viens no iespējamajiem daudzmaz mierīgajiem scenārijiem, kur neatkarīgi no reālajām norisēm 9. maijā Putins pasludinās varenu uzvaru un karš pēc tam pierimsies un iekapsulēsies, Ukrainas pārtikas produktu eksports jau cieš milzīgus zaudējumus. Ražai vēl būs jāaug, pēc tam tā būs jānovāc, pēc tam to vajadzēs vest uz citām zemēm. Maz ticams, ka Ukraina varēs izmantot savas Melnās jūras ostas, jo liela daļa piekrastes ir okupēta vai viegli apšaudāma. Tāpēc loģistika būs sarežģītāka un pa garākiem ceļiem. Jādomā, ka Ukrainas graudi nonāks arī Latvijas ostās, un tām jābūt gatavām tos pieņemt, lai krautu kuģos.
ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) lēš, ka 2022. gadā Ukrainas kviešu produkcija ievērojami samazināsies un vismaz 20% ziemas plantāciju netiks novāktas tiešas iznīcināšanas, ierobežotas piekļuves vai ražas novākšanas līdzekļu trūkuma dēļ. Paredzams, ka arī ekonomikas lejupslīde un lauksaimniecības izejvielu trūkums negatīvi ietekmēs Krievijas eksportu. Krievija un Ukraina kopā pirms kara bija atbildīgas par gandrīz 30% no pasaules kviešu eksporta.
Lai vēl nešķistu par maz, ASV zemkopība pašlaik cieš no sausuma - 67% Kanzasas un 85% Oklahomas fermu pēdējo 30 dienu laikā lietus bija maz vai vispār nebija, tādējādi kavējot ziemas kviešu augšanu. Tas ir vēl viens diezgan graujošs faktors.
Čikāgas kviešu fjūčeru līgumi aprīļa vidū pieauga līdz 11,4 dolāriem par bušeli, kas ir augstākais rādītājs vairāk nekā piecu nedēļu laikā un atkal tuvojas visu laiku augstākajam līmenim 12,43 dolāri, kas tika sasniegts martā, pastāvot bažām par piegādes trūkumu.
No kviešu piegādes trūkuma cietīs Ziemeļāfrikas valstis, kuras līdz šim ir bijušas lielas graudu importētājas - Maroka, Alžīrija, Tunisija, bet visvairāk, iespējams, Ēģipte. Ziemeļāfrika daudz graudu iepērk no Francijas, taču ar to šo valstu pabarošanai ir par maz. Dziļāk Āfrikā var sākties pat skaudrs bads, kas var izraisīt jaunu “tautu staigāšanas” vilni, konfliktus un ļaužu centienus nonākt Eiropā. Tādā veidā Krievijas agresija rada upurus ne tikai Ukrainā, bet vēl arī Āfrikā.
Latvijas zemkopjiem milzīgi augstās graudu cenas pasaules tirgū ir gan laime, gan nelaime vienlaikus. Graudus var dārgi pārdot, kas brīnišķīgi, jo ienākumi aug.
Tiktāl viss būtu jauki, taču ir saredzamas problēmas nākotnē. Jau tagad ir bažas par dīzeļdegvielu, kas ir sadārdzinājusies neticamā ātrumā. Zemkopjiem gan ir iespēja iegādāties degvielu par cenu, no kuras atskaitīta akcīzes nodoklī maksājamā summa, bet ar visu to pati cena kā tāda ir skarba.
Vēl lielākas bažas ir par minerālmēsliem, kas līdz karam tika pirkti Krievijā un Baltkrievijā. Mēslojums ir diezgan būtiska zemkopju izdevumu sastāvdaļa, taču to cena aug augdama, dubultodamās un trīskāršodamās. Jādomā, ka zemkopji sāks minerālmēslus taupīt, bet tas samazinās ražu. Jādomā, ka ikviens lauksaimnieks pašlaik sēž un rēķina, vienā ailītē rakstot gaidāmos ienākumus un otrā izdevumus. Bet neko precīzi nevar aprēķināt, jo absolūti nav iespējams neko skaidri prognozēt - pārāk daudzi un dažādi faktori var ietekmēt viņu uzņēmējdarbību.
Jau pirms kara bija redzams spējš pārtikas cenu kāpums. Centrālā statistikas pārvalde februārī bija izrēķinājusi, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pārtikas cena ir pieaugusi par 9,4%. Kartupeļu cenas, saskaņā ar CSP datiem, kāpa par 60,1%, augu eļļas - par 27,3%, miltu un citu graudaugu - par 32,3%.
Cik ir pašlaik, vēl nav sarēķināts, bet var gadīties, ka jau rudenī cenu kāpums būs dramatisks - 30%, 40%, varbūt pat 50%. Tikmēr lielākajai daļai iedzīvotāju ikmēneša ienākumi labākajā gadījumā saglabāsies līdzšinējā līmenī, ja ne vēl nesamazināsies.
Lai amortizētu degvielas, siltuma, pārtikas cenu triecienus cilvēkiem, Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdība pagaidām ir izdarījusi tieši neko, ja neskaita runāšanu, ka “būtiski sniegt mērķētu atbalstu ģimenēm ar bērniem un sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām”.
Iespējams, vistrūcīgākajiem pensionāriem izmaksās pa 200 eiro. Tā ir grandioza summa - 200 eiro katram trūkumcietējam! Milzīgs caurums valsts budžetā! Un, ja pensionāri ir divi, viņi taču saņems 400 eiro! Vai nesanāks tā, ka, saņēmuši tik brangu naudu, viņi pārēdīsies?
Tām iedzīvotāju grupām, kuras pagaidām vēl kaut ko ēd, Kariņa valdībai nav nekādu piedāvājumu. Nav atbalsta paketes degvielas cenu kāpuma seku mazināšanai kā Francijā vai Zviedrijā. Nav samazināts akcīzes nodoklis degvielai kā vairākās Eiropas Savienības valstīs. Degvielas cenas nav uz laiku iesaldētas kā Ungārijā un Slovēnijā. Nav samazināts PVN pārtikas precēm, kā tas ir šopavasar darīts Polijā un daudzviet Eiropā. ES valstīs vidēji par pārtiku mājsaimniecības tērē mazāk nekā 15% (“Eurostat”), kamēr Latvijas ģimenes - teju ceturto daļu jeb 23,3% visu savu ienākumu (CSB). Kaut vai uz laiku piemērojot samazinātu PVN likmi, tiktu ievērojami mīkstināta graujošā cenu kāpuma ietekme.
It kā nāk vēlēšanas (1. oktobrī). It kā ļaužu vēdera kurkstēšana var sākt kļūt skaļāka tieši rudenī. Taču laikam jau valdību veidojošās partijas nemaz no tā nebīstas un ir pārliecinātas, ka tām viss būs okidoki.
Jo reāla atbalsta vietā var lietot verbu virtenes televizorā - var izmantot savu amatu administratīvos resursus, lai “meinstrīma” medijos savu personu prezentētu kaut vai trīsreiz dienā.
Var bezgalīgi vingrot ap Ukrainas kara tēmu, sacenšoties, kuram patriotiskais mugurkauls grab skaļāk. Ir jau aizmuldēts līdz padomju okupācijas pieminekļa Rīgā referendumam. Ar pieminekli interneta sociālos tīklus, medijus un publiku tramvajos var turēt emocionālā spriedzē jo ilgi - kaut vai līdz vēlēšanām. It kā piemineklis būtu no šokolādes, kuru varēs griezt gabaliņos un izdalīt bērniem un vēlētājiem.
Tuvojas vasara, kad politiķi pavisam izlaidīsies, vaļosies un atslābs. Bet kas viņiem ko neatslābt, ja algas sev pacēluši?
Pēc tam, augustā, septembrī, izvilks savus lozungus ar tradicionālajiem jājamzirdziņiem un atkal solīs, solīs un vēlreiz solīs. Ek, žēl, bet laikam jau nesanāks. Taču derēja gan šos valdošos, augstprātīgos, ciniskos varnešus 1. oktobrī nosūtīt turpat, kur ukraiņu robežsargi nosūtīja krievu karakuģi!
