Pēc Krievijas agresijas Ukrainā nekas vairs nebūs kā agrāk un Latvijas robeža ar Krieviju un Baltkrieviju būs, tēlaini izsakoties, kā okeāna krasts. Tikai šajā okeānā nevarēs ne kuģot, pat ne peldēties vai pabradāt, jo tas būs toksisks – tāds kā gudrona dīķis. Un tā visticamāk būs ilgi. Un tas vēl ir viens no labākajiem scenārijiem. Par sliktākiem scenārijiem negribas pat domāt.
ASV, Eiropas Savienības un citu valstu noteiktās sankcijas Krievijai un Baltkrievijai nozīmē, ka šīs valstis būs starptautiskā izolācijā un ekonomiskie sakari ar tām aprausies uz ilgu laiku.
Latvijai tagad ir jādomā, kā tālāk dzīvot. Cik tagad ir aktuāls “zaļais kurss”, skaidras naudas izskaušana norēķinos, skarbais Valsts ieņēmumu dienesta presings pret uzņēmējiem?
Visticamāk, ka gāzes padevi uz Inčukalna pazemes krātuvi krievi apturēs. Tāpat arī visu citu veidu eksportu un tranzītu.
Ir pēdējais laiks veikt pasākumus, lai meklētu, ar ko to aizstāt. Skaidrs, ka sašķidrinātās gāzes imports Latvijai maksās daudz dārgāk. Skaidrs, ka tagad vajadzētu taupīt katru eirocentu un attīstīt savas šķeldas, granulu un kūdras izmantošanu. Vajadzētu ražot vairāk savas elektrības, bet bez laupošās OIK sistēmas.
Ekonomika ir novājināta divos kovida pandēmijas gados, kovida krīzes pārvarēšanai paredzētā Eiropas papildu nauda ir izlietota un “apgūta”, bet veselības aprūpes sistēma necik stiprāka nav kļuvusi.
Tā kā austrumu virzienā ostām, dzelzceļam un aviācijai vairs nebūs ko darīt, no Latvijas veikalu plauktiem pazudīs Krievijas un Baltkrievijas preces. Ķīnas un Centrālāzijas precēm būs sarežģītāka loģistika, jo piegādes ceļi būs garāki.
Metāls, dažādas pārtikas preces, būvmateriāli ir iepērkami arī citur, taču ne vairs par tik zemām cenām kā no Krievijas.
Gāzes cena jau tagad ir spēji pieaugusi, degvielas cena kāps, dažādas preces kļūs nevis par procentiem, bet divas un trīs reizes dārgākas. Bet ekonomika samazinās - nepieaugs ieņēmumi. Valsts ārējais parāds aug augumā.
Grūti prognozēt, cik vēl var augt degvielas cena, kura jau tagad ir milzīga. Vai būs 2,5 eiro par benzīna litru vai pat vairāk?
Zemnieki tagad pavasari sāks ar trīs līdz piecas reizes dārgākiem minerālmēsliem, 50% dārgāku degvielu un vēl citiem izdevumiem. Attiecīgi rudenī tāpēc graudi, milti, maize, makaroni var būt uz pusi dārgāki.
Nākamā ziema Latvijā atnāks spalgi. Nebūs nomaksāti parādi par šo sezonu, vasarā cilvēki cīnīsies ar preču un pārtikas cenām, bet nākamziem apkure var būt divkārt dārgāka vai pat vēl vairāk. Jau tagad apkures cena uzkāpa pat līdz 180 eiro par divistabu dzīvokli, bet nākamziem var gadīties, ka apkure izmaksās 300 eiro. Degviela būs € 3/l, toties ārkārtīgi kvalitatīva!
Premjeram, ekonomikas ministram, finanšu ministram tagad vajadzētu sparīgi darboties - braukt uz Vašingtonu un Briseli, lai risinātu šīs problēmas - lai ASV subsidē gāzi, lai dod atbalstu. Jāmeklē Eiropas Savienības fondi, lai Latvija var attīstīt infrastruktūru.
Latvijai būs jāuzņem arī Ukrainas bēgļi. Atšķirībā no Sīrijas, Irākas un Āfrikas bēgļiem, kas bija problēma Eiropas dienvidiem, bet ne Latvijai, var gadīties, ka Ukrainas bēgļu Latvijā būs daudz vairāk nekā iepriekšējās bēgļu krīzēs. Pārsvarā tie būs cilvēki, kam ar Latviju ir kādas radu, draugu, biznesa vai šeit jau strādāta darba saites. Jau pašlaik Ukrainu ir pametuši aptuveni pusotra miljona cilvēku, bet jādomā, ka būs vēl daudz vairāk - sevišķi tad, ja karš ieilgs.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) ir apsolījis ikvienam Ukrainas bēglim tādu pašu valsts apmaksāto veselības aprūpi kā Latvijas iedzīvotājiem. Bet vai būs iespējams to nodrošināt, ja Latvijā uzturēsies desmit, divdesmit, piecdesmit tūkstoši ukraiņu?
Viņiem kaut kur būs jādzīvo, jāiet bērnudārzos un skolās, jāstrādā, jālieto sabiedriskais transports. Tāpat svarīgi būs viņus informēt radio un televīzijā. Taču pašlaik vēl nav nekā. Ir tikai Latvijas cilvēku privāts entuziasms palīdzēt un politiķu solījumi.
Iespējams, uz Latviju tiks atvesti ukraiņu bāreņi. Bet tad būtu pēdējais laiks sakārtot tās mājas, kas viņus pieņems. Latvijā regulāri uzpeld ziņas, ka tajā vai citā bāreņu namā iemītniekus sit un pazemo. Kur liks ukraiņu bērnus? Arī sitīs un pazemos? Kur būs telpas, audzinātājas, aukles? No kurienes tam būs finansējums?
Jau pašlaik bērnudārzos trūkst darbinieku, jo ir ļoti augstas, lai neteiktu, ka pārmērīgas prasības viņu izglītībai un maza alga.
Kas notiks ar jau esošajām rindām uz bērnudārziem? Latvieši var paciesties, jo ukraiņu bērni ir bēdīgāki, taču tāds stāvoklis ar bērnudārziem nevar būt norma.
Izglītības un zinātnes ministrija pēdējā desmitgadē ir uzņēmusi kursu uz skolu tīkla “optimizāciju” jeb likvidāciju. Kur ņems skolas un skolotājus simtiem vai pat tūkstošiem skolēnu, kuri nerunā latviski? Skolas būs vajadzīgas dažādos līmeņos, dažādās klasēs. Vai ukraiņu bērniem pasniegs Latvijas vēsturi un bioloģiju latviešu valodā?
Latvija ir paziņojusi, ka ir gatava uzņemt 10 000 bēgļu. Tas ir liels skaits, un starp viņiem būs slimie, invalīdi, zīdaiņi, bērni. Vajadzēs dzīvojamās telpas. Pirmajā brīdī viņi var dzīvot kaut vai teltīs. Taču tā dzīvot varēs nu mēnesi, nu vasaru. Kas tālāk? Kā valdība risinās finanšu pusi, lai nodrošinātu viņus ar normāliem dzīves apstākļiem? 10 000 cilvēku uzņemšana maksās miljonus, bet nav nekāda fonda, no kurienes šo naudu pasmelties.
Iedzīvotāji ziedos, iedzīvotāji palīdzēs, bet drīz arī pašiem Latvijas iedzīvotājiem sāksies pamatīgas naudas ķibeles un nebūs ko ziedot. Tie, kas dzīvoja vidēji turīgi, nonāks uz trūkuma robežas, bet tiem, kas dzīvoja uz trūkuma robežas, būs vāks - badā varbūt nemirs, bet būs pagalam skumji, un būs jāpalīdz arī viņiem.
Ekonomiskie sakari ar Krieviju spēji saruka jau pēc 2014. gada, tāpēc Latvija jau ir pamazām apradusi ar dzīvošanu Rietumu sankciju un Krievijas pretsankciju apstākļos. Krievija līdz šim bija ceturtajā vietā Latvijas preču tirdzniecības partneru starpā (7,2% no kopējā tirdzniecības īpatsvara), bet tagad Krievija pazūd pavisam no Latvijas ekonomisko sakaru kartes. 7,2% vairs nav tik sāpīgi, kā būtu bijis, ja sakari pārtrūktu pirms 10-20 gadiem, tomēr “caurums” tas ir, un vēl jau ir arī Baltkrievija, ar kuru arī bija tirdzniecība, bet turpmāk vairs nebūs.
Diemžēl pat arī tagad,
kad karš notiek tik netālu un divas no četrām kaimiņvalstīm karo, Krišjāņa Kariņa (JV) valdībai nav neviena taupības pasākuma, ko piedāvāt. Tādu nav arī Saeimas opozīcijai un arī ārpussaeimas niknajai opozīcijai.
Grūti iedomāties, kāds būs nākamā gada budžets. Skaidrs, ka visi agrākie aprēķini ir sajukuši. Kādu prognozi var izteikt Latvijas Banka un Finanšu ministrija? Vai kaut ko iespējams rēķināt, un vai kāds vispār ko rēķina?
Varētu vismaz rēķināt, kāda būs ekonomika scenārija A, scenārija B un C gadījumā. Taču laikam nav drosmes pavēstīt tautai sliktas ziņas, jo sliktu ziņu vēstnešiem nocērt galvu. Rudenī būs vēlēšanas, un neviens varas koalīcijas politiķis pašlaik nav gatavs runāt par realitāti. Pagaidām var braukt cauri ar kvēlām Ukrainas atbalsta runām, pārsaukt Antonijas ielas daļu par Ukrainas neatkarības ielu un likt pie partijas logo internetā dzeltenzilus karodziņus.
Tā vietā, lai domātu, kā veicināt biznesa rosību, politiskā vide mierīgi māj ar galvām un “norij” ģenerālprokurora ierosmi ieviest totālu iedzīvotāju ienākumu kontroli. Ģenerālprokurors Juris Stukāns varbūt ir savā darbā ieracies un nav pamanījis, ka Ukrainā ir karš un Latvijai draud ja ne kolapss, tad diža ķibele. Bet politiķiem tā kā vajadzēja būt to pamanījušiem un šāda pagalam nelaikā nākusi iniciatīva droši vien būtu jānoraida.
Tas bija pirms kara, kad Ēnu ekonomikas apkarošanas sēdē premjers skubināja ģenerālprokuroru iesniegt priekšlikumus par personas neuzrādītu naudas līdzekļu piedziņu bez kriminālprocesa uzsākšanas. Ģenerālprokurors ir paklausījis, un šādi priekšlikumi ir sagatavoti. Taču tas bija pirms kara. Tagad ir karš un ir cita situācija - ekonomika ir jāglābj un jāļauj tai elpot, lai tā var izdzīvot.
