Lielu Neatkarīgās lasītāju ievērību aizvadītajā gadā guva un diskusijas sociālajos tīklos izraisīja raksts “Kad ar “Johnson&Johnson” vakcinētajiem sāks anulēt sertifikātus?” , kas bija publicēts 24.11.2021.
“Ir tāds mazliet rēgains Pavļuta komunikācijas ar sabiedrību laika posms - ministrs izsaka pusvārdus, nepabeigtus teikumus un nojausmas par “Janssen” poti dabūjušo turpmāko likteni. LSM LTV raidījumā “Dienas jautājums” 22. novembrī žurnāliste Aneta Bērtule intervēja Imunizācijas valsts padomes locekli, Latvijas lauku ārstu asociācijas valdes locekli Aini Dzalbu un Paula Stradiņa slimnīcas Plaušu ķirurģijas centra vadītāju Daci Žentiņu. Raidījums bija veltīts problēmai, ka saslimst un mirst arī vakcinēti cilvēki, un vai nav pienācis laiks uzstājīgāk prasīt, lai cilvēki iet pēc trešās potes. Tika iestarpināts arī žurnālistes Lienes Barisas-Sermules sižets, kurā viņa intervēja Danielu Pavļutu. Tad, lūk, Pavļuts sacīja, ka “Janssen” ir reģistrēta kā vienas devas vakcīna. Tas nav mainījies. Atkārtota vakcinācija nav obligāta, bet tas ir ļoti, ļoti vēlami. Rakstu lasiet šeit.
Ja teātra izrādē pirmajā cēlienā pie sienas ir šautene, tad trešajā cēlienā tā noteikti izšaus; ja Pavļuts ir sācis runāt tā, ka var noprast, ka pienāks brīdis, kad brīnišķīgos, sadarbspējīgos sertifikātus sāks anulēt, tad tāds brīdis pienāks,”
24. novembrī paredzēja Neatkarīgā, bet tur jau arī nav jābūt dižam pravietim, lai redzētu, ka neizbēgami notiks tas, kam jānotiek.
Jo vakcinācijas sertifikāti ir sākotnēji iedoti katram pilnībā vakcinētājam kā beztermiņa. Taču zināms, ka vakcīnas iedarbība nav mūžīga - antivielas cilvēka ķermenī iet mazumā, līdz ar to nepieciešama balstvakcīna. Un arī ar trešo vakcīnu būs par maz. Iespējams, pēc laika cilvēkiem sāks nojukt skaits, cik vakcīnu viņi dabūjuši. Jo izskatās, ka kovids nekur nepazudīs. Tāpat ar deltu un omikronu nekas nebeigsies - droši vien pietrūks grieķu alfabēta burtu, lai nosauktu visas jaunās vīrusa mutācijas. Bet ir cerība, ja jaunie paveidi būs cilvēkiem aizvien “draudzīgāki” un kaus viņus nost mazākā skaitā.
Tā kā vakcīnas iedarbība iet mazumā, gluži loģiski, ka arī sadarbspējīgajiem sertifikātiem jābūt ar termiņiem. Eiropas Komisija šomēnes jau ir apstiprinājusi noteikumus, kas paredz noteikt deviņu mēnešu (270 dienu) derīguma termiņu digitālajam Covid-19 vakcinācijas sertifikātam, kas tiek izmantots Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Visām dalībvalstīm vajadzēs pieskaņoties šim termiņam, lai Covid-19 sertifikāta īpašnieki varētu brīvi ceļot ES teritorijā. Starplaikā Daniels Pavļuts ir rosinājis arī Latvijā lemt par sertifikātu termiņu. Jādomā, ka tuvākajā laikā nākamgad tas notiks. Jādomā, ka Latvija pielāgosies Eiropas priekšrakstiem un piepeši neizlems, ka pie mums sertifikāta derīguma termiņš ir 220 vai 299 dienas.
Veselības ministra runāšana novembrī pie žurnālistes Anetas Bērtules bija visnotaļ kaitinoša un satraucoša, jo viena daļa ļaužu varbūt bija iedomājusies, ka sapotēsies vienreiz ar “Janssen” un ar to lieta darīta. Daniela Pavļuta aizstāvībai jāteic, ka arī viņš nezināja ne novembrī, ne arī tagad, kāda īsti būs jauno kovida paveidu daba un cik lielu aizsardzību dod kurš no vakcīnu paveidiem.
Tomēr šis nebūt nav vienīgais gadījums, kad veselības ministrs ir radījis iespaidu par savu zināšanu vai informācijas trūkumu par tematu. Gan viņam, gan arī Krišjānim Kariņam (JV) kopumā aizvadītajā gadā ir bijis raksturīgi kaut ko nepateikt līdz galam, noklusēt, kaut ko sākt darīt priekšlaicīgi vai gluži otrādi - novēloti. Piemēram, nupat šajās dienās televīzijā tiek uzbāzīgi rullēta sociālā reklāma ar aicinājumu vakcinēties, un tajā kāda seniore stāsta, ka no saslimušajiem 90% ir nevakcinētie. Tā varbūt bija, bet tagad jau sen vairs nav - ir pavisam citi statistikas skaitļi. Turklāt tos var arī loģiski izskaidrot. Taču šāda skaidrojuma nav.
Tad nav arī ko brīnīties, ka Latvijas sabiedrībā ir daudz vakcinācijas apšaubītāju vai pat kovida pastāvēšanas noliedzēju.
Neatkarīgā novēl valdošajiem politiķiem, vakcinācijas organizētājiem un infektologiem nākamajā gadā mazāk pūst pīlītes, bet runāt ar sabiedrību godīgi! Nepārspīlēt ne uz vienu pusi - ne uz šausminošo, ne uz ieaijājošo! Ja ir radusies kāda problēma, tad nav ko to slaucīt zem tepiķa!
