Elektrības cenas pēdējos mēnešos ir sasniegušas gluži kosmisku kāpumu – vēl šā gada maijā elektrība maksāja 48,42 (EUR/Mwh), bet novembra cena jau bija 125,39 (EUR/MWh). Šā gada novembrī elektroenerģijas vidējā cena bija par 24% augstāka nekā pērn novembrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar 2000. gadu, tās cena kāpusi par 386%.
Milzīgs cenas pieaugums ir arī degvielai un kurināmajam. Ja pieaug elektrības cena, tad neizbēgami agrāk vai vēlāk pieaugs arī maksa par siltumapgādi, ūdens apgādi, transportu, pārtiku utt.
Kā pagājušajā nedēļā kļuva zināms, AS “Latvijas gāze” dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2022. gada 1. janvāra pieaugs robežās no 54,2% līdz 93%.
Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, maksa pieaugs par 54,2%, mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 66,9%, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies pat par 93%!
Saeimas opozīcija vēl oktobrī piedāvāja pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikt, ka nodokļa 0% likmi piemēro elektroenerģijai, tās pārvades pakalpojumiem, sadales pakalpojumiem, kā arī obligātā iepirkuma komponentēm laika posmā no šī gada 20. oktobra līdz 2022. gada 1. jūnijam, taču parlamenta vairākums par šādu ideju pat dzirdēt negribēja un priekšlikumu noraidīja.
Taču tagad arī valdošo partiju aprindās ir radusies doma par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu elektrībai. Valdošās partijas nav gatavas tik radikālam nodokļa samazinājumam, ka tas būtu nulle, taču par samazināšanu tiek domāts. Reaģējot uz krasu elektrības cenu pieaugumu, nozares kopā ar Ekonomikas ministriju piedāvā uz laiku ne tikai samazināt PVN elektroenerģijai, bet arī uz pusi samazināt elektroenerģijas sadales tarifu.
Milzīgajam energoresursu cenu kāpumam ir daudzi dažādi iemesli - kovida baiļu izraisīti degvielas loģistikas traucējumi, politiskā kašķa situācija starp Krieviju un ES, virziens uz “zaļo” enerģētiku un vēl daudz kas. Tostarp ir tā, ka pasaules biržās panika var sacelties arī no nekā - teju no kāda valsts amatvīra pārteikšanās preses konferencē (no viena tauriņa spārnu vēziena Brazīlijas džungļos). Kad šī panika beigsies - nav zināms. Varbūt nākamgad februārī vai martā, varbūt augustā. Lai vai kā, ja arī elektrības (degvielas) cenas mazināsies (normalizēsies), tās tuvākajā pārskatāmajā nākotnē vairs nebūs tādas, kādas bija šovasar.
Latvijā ne viena vien mājsaimniecība ir ieberzusies, piekrītot saldiem elektrības piegādātāju solījumiem un “izdevīgāku” tarifu piedāvājumiem. Visbaisāk ir iekrituši tie, kas savus elektrības rēķinus ļāva sasaistīt ar biržas cenām - tiem tagad maksa jau dubultojusies. Gribēja ietaupīt, bet skarbajā kapitālismā ne vienmēr bezmaksas siers peļu lamatās atmaksājas.
Bet neko daudz priecīgākiem nav jābūt arī visiem pārējiem, kam palaimējies neparakstīt neizdevīgus līgumus. Neba nu energouzņēmumi būs tie, kas cietīs zaudējumus. Ja ne tūlīt, tad ilgākā laika posmā enerģijas piegādātāji sevi neapdalīs. Šādos apstākļos lielākā daļa patērētāju nespēs sevi aizsargāt pret elektrības, gāzes un siltuma piegādātāju monopoliem. Brīvais tirgus šajā jomā, izrādās, padara bagātākus spekulantus un energoresursu ieguvējus, bet iedzen vēl lielākā postā sabiedrības visnabadzīgākos slāņus. Vienīgais, kas var pasargāt sabiedrību, jo īpaši pašus neaizsargātākos trūcīgos, daudzbērnu ģimenes, invalīdus, seniorus, ir valsts vara - Saeima un valdība.
Ko valdība darīs? Nupat jau ir redzams, ka bez valdības un valdošās koalīcijas lēmumiem jo liela tautas daļa iekritīs vēl lielākā trūkumā nekā jebkad agrāk.
PVN samazinājums ir jauka lieta un varbūt kaut ko palīdzēs, taču diezin vai ar to būs pietiekami.
Droši vien vajag arī citus pasākumus - maksājumu atlikšanu, pabalstus. Turklāt atbalstu vajag jau ne vairs tikai pašiem trūcīgākajiem, bet plašām sabiedrības grupām. Ziemā elektrības patēriņš aug - ģimenēm vajag mazgāt siltā ūdenī bērnu drēbes, biežāk dzert tēju, ieslēgt elektriskos sildītājus, kad sals kož ar vairāk nekā 15 mīnus grādiem utt.
Diemžēl Krišjāņa Kariņa (JV) valdība pašlaik risina citas problēmas un par draudošo elektrības kolapsu necik daudz nedomā. Valdība ir mazliet tā kā aizkovidējusies vakcinācijas aptveres palielināšanā un senioru dalīšanā “labajos” un “sliktajos”. Labajiem, kas vakcinēti, piešķir 20 eiro mēnesī, bet nevakcinētajiem šāda naudiņa iet secen. Taču 20 eiro nupat jau ir kļuvuši par gandrīz neko - tas ir par maz, lai seniors varētu pārdzīvot šo ziemu. Ir piezagusies vēl viena jauna nelaime - elektrības cena.
