Aivars Lembergs Centrālcietumā ir inficējies ar Covid-19 un ir pārvests uz Cietumu slimnīcu Olainē. Lai gan viņš ir jau vairākus mēnešus regulāri lūdzis nodrošināt viņam balstvakcīnu, kā arī viņa aizstāvji ir attiecīgu lūgumu iesnieguši Rīgas Centrālcietumam, šie iesniegumi ir tikuši vienkārši ignorēti.
Aivars Lembergs sava vecuma un nopietnu slimību dēļ ietilpst riska grupā, kurai trešā pote bija jānodrošina prioritāri, taču Tieslietu ministrijas iestādēs laikam netiek uzskatīts, ka kopējā valsts politika kovida izplatības ierobežošanā kaut kā attiektos arī uz ieslodzījuma vietām. Kovids ir ievazāts Latvijas penitenciārajās iestādēs, un tikai Centrālcietumā vien konstatēti 27 saslimušie ieslodzītie. Ieslodzītie nekur apkārt nestaigā, un kovidu viņiem ir atnesuši apsargi. Jādomā, ka cietumos ir atbaidoša koviddrošības pasākumu neievērošana, ja jau sasirgušo tik daudz.
Aivara Lemberga stāvoklis esot smags, bet stabils. Kovids nav vienīgā kaite, kas viņam ir - ir arī citas, un kopš septembra ir arī bruka, kas netiek ārstēta. Bruku mūsdienu medicīna novērš ar operāciju, taču Aivars Lembergs nesaņem palīdzību, un jādomā, ka ir spiests nepārtraukti ciest sāpes. Tā ir spīdzināšana, kuru nepieļauj ne Latvijas likumi, ne starptautiskās tiesību normas, taču tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) likumi nav rakstīti - izskatās, ka viņš pats ir likums, prokuratūra un tiesa. Un tagad sāk izskatīties, ka viņš grib būt arī bende.
Kāpēc Aivars Lembergs vispār atrodas cietumā? Vai viņš ir notiesāts? Par kādiem noziegumiem viņš ir notiesāts?
Nē, Aivars Lembergs nav notiesāts, jo krimināllieta ir izskatīta tikai pirmajā instancē. Tātad pastāv iespēja, ka augstākā instancē viņš var tikt pilnībā attaisnots. Tā tas varētu notikt, ja Latvijā būtu tiesiska valsts. Lembergs atrodas cietumā nevis tāpēc, ka ir pierādīti kādi viņa noziegumi, bet tāpēc, ka tiesa ir noteikusi tādu drošības līdzekli - apcietinājumu.
Tas ir visnotaļ unikāls gadījums - persona, kas tiek turēta aizdomās par saimnieciskiem noziegumiem, parasti netiek turēta cietumā, līdz spriedums nav stājies likumīgā spēkā. Taču Aivars Lembergs tiek turēts. Turklāt tiesai nebija nekādu pazīmju, ka viņš varētu bēgt un izvairīties no soda, ja tāds augstākā instancē viņam tiktu piespriests. Viņam arī nebūtu pat teorētiski šādu iespēju, jo specdienesti viņam jau vairāk nekā divas dekādes staigā pa pēdām. Kamēr risinājās tiesu darbi, Aivars Lembergs vairākkārt pabija ārzemēs. Bet tad tagad viņš būtu piepeši nodomājis sakravāt ceļasomu un nakts aizsegā peldēt pāri upei uz kādu citu valsti? Absurds!
Tiesa, nosakot šādu drošības līdzekli, ir spriedusi tieši tā, kā vajadzīgs Aivara Lemberga politiskajiem pretiniekiem - viņš ir “noņemts no trases”, lai nevarētu aktīvi piedalīties vēlēšanās. Aivars Lembergs ir politieslodzītais, atbilstot šādam apzīmējumam visklasiskākajā veidā. Nevis kādi juridiski argumenti ir tiesu pārliecinājuši spriest tā, kā tā ir spriedusi, bet skarbs politisks spiediens. Tiesa gan jau redzēja, ar kādiem vārdiem Jānis Bordāns gānīja Limbažu tiesnesi, kurš, pēc ministra domām, bija pieņēmis nepareizu spriedumu citā lietā. Tas radīja stindzinošu efektu - pirmās instances tiesa nav uzdrošinājusies Aivaru Lembergu pilnībā attaisnot.
Laika gaitā ir bijis ļoti daudz pret Aivaru Lembergu un Ventspili vērstas propagandas - dažbrīd tie ir bijuši gluži komiski šausmu stāsti un pasakas. Tomēr, ja kādu tēmu virpina un atkārto vēl un vēl, kādā daļā sabiedrības tas atstāj iespaidu. Aivars Lembergs - zaglis, oligarhs un kas tikai vēl ne.
Taču pat zem visbaigākā politiskā spiediena tiesai nav cēlusies roka rakstīt spriedumā kaut vienā vietā tādu frāzi, ka Aivars Lembergs būtu kaut eirocentu nozadzis valstij vai pašvaldībai. Nekur nevienā vietā tā nav! Visos šāda veida prokuratūras apsūdzībā minētajos pantos Aivars Lembergs ir attaisnots. Jo nevar notiesājoši spriest, ja skaidri redzams, ka nav bijis nekāda nozieguma.
Vienīgais Aivara Lemberga it kā veiktais noziegums spriedumā ir epizode, kur viņš tika apsūdzēts par kukuļa izspiešanu.
Kā tā tur atgadījās?
Virkne uzņēmēju, par kuriem zināms, ka viņi ir konfliktā ar Ventspils mēru, 2008. gadā piepeši vienlaikus atcerējās, ka 1993. gadā Aivars Lembergs no viņiem izspiedis kukuli. Kādi nabadziņi! Briesmīgais Aivars Lembergs viņiem visādi draudējis un piespiedis nodot sev viena tranzītuzņēmuma akcijas.
Lieki teikt, ka šāds stāsts izklausās vairāk nekā apšaubāmi. Demokrātiskā un tiesiskā valstī parasti jebkuras šaubas mēdz tulkot par labu apsūdzētajam. Taču Latvijā tiesa ir ne tikai to iztulkojusi par labu apsūdzībai, bet burtiski ar “copy paste” metodi pārrakstījusi visu prokuratūras apsūdzību savā spriedumā.
Ja Latvija vēl ir demokrātiska un tiesiska valsts, augstākā tiesu instancē Aivaram Lembergam varētu būt lieliskas cerības panākt sev attaisnojošu spriedumu visos apsūdzības punktos. Taču vai Latvija ir demokrātiska un tiesiska valsts? Par to sāk rasties šaubas.
