4. decembrī notika Nacionālās apvienības (NA) kongress ar vadmotīvu “Uz stipriem pamatiem!”.
Tas jauki.
Taču pirmskongresa nedēļā bija iegadījies tā, ka daudz ļaužu Latvijā stipri samulsa. Mulsums, lai neteiktu neizpratne, ir radies ģimenes pabalsta reformas dēļ, par kuras autoru uzskata Demogrāfisko lietu centru ar premjerministra padomnieku demogrāfijas jautājumos Imantu Parādnieku priekšgalā.
Parādnieks ir pazīstams kā aktīvs ģimeņu lobijs parlamentā, taču tagad tā vien izskatās, ka viņam kaut kas ir nogājis šķērsām.
Daļa ģimeņu pēc 1. janvāra atskārtīs, ka pabalsts par bērniem ir mazāks. Tās būs tādas daudzbērnu ģimenes, kurās viens vai divi bērni jau ir kļuvuši pilngadīgi. Šādu ģimeņu skaits ir vairāk nekā 15 000. Piemēram, ģimene ar vienu mazu bērnu un diviem jau izaugušiem bērniem pašlaik pabalstā saņem 34,20 eiro, bet līdz ar reformu saņems 25 eiro, jo vienīgais ģimenes bērns vairs “neskaitīsies” kā trešais ģimenē.
Ģimene ar vienu mazu bērnu un trim jau pieaugušiem bērniem pašlaik saņem 50 eiro pabalstu, bet līdz ar reformu saņems 25 eiro.
Droši vien šādai reformai būs sekas. Jo tāda ir cilvēku psiholoģija. 50 eiro ar cerībām, ka nākamībā varbūt būs vairāk, ir stimulējoši. 50 eiro nav milzīga nauda, bet tā ir nauda. 25 eiro ir gandrīz nekas - par to neko daudz nevar nopirkt. Turklāt ģimene redz, ka nauda maciņā sarūk, kas nu nekādi nav optimistiski. Turklāt tas ir laikā, kad plosās kovidšausmas, inflācija un elektrības hipercenas.
Jā, ir arī tādi, kam reforma atnesīs vairāk naudiņas - ieguvējas būs ģimenes ar trim vai četriem bērniem, kur neviens vēl nav pilngadīgs, tad pabalsts pieaugs par apmēram simt eiro. Rakstu lasiet šeit. Reforma, ja to pārtulko no juridiskās un skaitļu valodas, ir izdevīga ģimenēm, kurās ir ļoti daudz bērnu, un taisnīgumu no tās gūst ģimenes, kur vecāki šķīrušies. Izskatās, ka reformas autori ir sākuši Nacionālo apvienību reformēt par “šķirteņu partiju”.
Skaidrojot Saeimas deputātiem reformas būtību, Parādnieks stāstīja, ka būs taisnīgāka sistēma ģimenes valsts pabalsta piešķiršanā ģimenēm, kuru apgādībā un aprūpē pašlaik atrodas bērni. Taisnīguma princips esot ietverts pieejā, ka pabalsta apmērs būs atkarīgs no audzināmo bērnu skaita, nevis no tā, cik vispār ģimenē ir dzimuši bērni. Bija deputāti, kas vaicāja, vai tiešām būs ģimenes, kurām pabalsts samazināsies. “Jā,” apstiprināja Parādnieks. Deputāti interesējās, vai nevar noteikt kādu pārejas periodu, kurā tās ģimenes, kuras saņem 50 vai 34 eiro un 20 eirocentus, varētu saņemt tikpat arī pēc 1. janvāra. “Nē, pārejas periods nav vajadzīgs,” skaidroja Parādnieks, jo nedrīkstot ieviest divas sistēmas vienlaikus, no kā varot celties vēl lielākas netaisnības.
Lai nu tā būtu, bet tagad būs ģimenes, kurām nāksies sadzīvot ar to netaisnību, ko tām atnesusi šī reforma. Reformas autori atrunājas, ka šo ģimeņu bērniem būs tiesības saņemt sociālo stipendiju, ja studēs. Tad ieguvums būšot ar lielu uzviju.
Taču sociālā stipendija ir stipri vien cita tēma. Kas to zina, kurš pilngadīgais kur studēs un vai vispār studēs.
Parādnieks ar spēcīgu cirvja vēzienu ir sev politiski iecirtis kājā. Sev un Nacionālajai apvienībai.
Ir jauki, ka liela daļa ģimeņu saņems vairāk, bet ir apmēram 15 tūkstoši ģimeņu, kuras saņems mazāk. 15 tūkstoši ģimeņu ir apmēram 30 tūkstoši vēlētāju. Vēl ir arī pilngadību sasniegušie un balsstiesības ieguvušie brāļi un māsas, kas nāk no šīm ģimenēm. Kopā tas nav mazs skaits ļaužu.
Protams, ne visi šie cilvēki ir NA elektorāts, un NA ir savs stabilais “kodolelektorāts”, kas nav tendēts balsot par kādu citu listi, tomēr vilšanās par bērnu pabalstu var Nacionālajai apvienībai kaut ko maksāt - vienu, divus, varbūt trīs mandātus mazāk 14. Saeimā. Lai vai kā, tādas ģimenes, kas 25 eiro pazaudē, ir drīzāk NA vēlētājas nekā ģimenes, kurās ir ļoti, ļoti daudz bērnu, bet tētis dzer un mamma nemaz nezina, ka 1. oktobrī notiks kaut kādas vēlēšanas.
Droši vien viss ir pareizi un reforma ir par “taisnīgumu”, taču nemaz ne tik senā vēsturē Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera Māra Kučinska laikā arī bija reforma, kas bija par “taisnīgumu”... Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kas tolaik vēl bija ZZS rindās, virzīja nodokļu reformu, kuras mērķi bija cēli, bet jo daudzi šo reformu nesaprata un vēl arī konstatēja, ka tās rezultātā rodas neērtības un zaudējumi. Tas ļoti smagi atsaucās uz ZZS rezultātiem 13. Saeimas vēlēšanās. Reforma negatīvi trāpīja tieši pa ZZS elektorātu. ZZS daudz ko neizkalkulēja un neparedzēja, bet reformas nepilnības tai vairs nebija laika labot, jo pie varas atnāca jaunā “tiesiskuma koalīcija”.
NA no šīm kļūdām nemācās, jo uzskata, ka pietiek sludināt “Krievi nāk!”, palaikam izrotājot tautisko sagšu arī ar kādu homofobijas, bēgļufobijas vai antisemītisma izšuvumu. Taču ar demogrāfiju tagad būs kā būs. Būs arī tie, kas atcerēsies, kā valdošā koalīcija, izdabājot Imantam Parādniekam un Nacionālajai apvienībai, atņēma 25 eiro no bērna pabalsta.
