Veselības ministrija iesaka no 6. decembra ieviest visu klātienē strādājošo testēšanu divas reizes nedēļā. Ap 6. decembri Latvijā varētu būt masveidā pieejami antigēnu paštesti, kas tiks nodrošināti publiskajam sektoram, tostarp skolām un interešu izglītības vajadzībām.
Līdz ar to valsts un pašvaldības iestādēs izmaksas varētu tikt segtas no valsts budžeta, savukārt par to, vai un kā to kompensēs privātajam sektoram, pagaidām lēmuma nav.
Paldies ministrijai un valdībai, ka testi nebūs jāveic katru dienu vai divreiz dienā! Paldies, ka testēties nevajadzēs tiem, kas strādā vienatnē noslēgtā vidē un ar citiem netiekas! Paldies, ka nevajadzēs testēties tiem, kas sēž mājās pie datora un darba uzdevumus veic attālināti! Lai gan varēja jau. Nav jau zināms, vai kovids neizplatās arī caur internetu.
Būtībā valdība var apsveikt savu tautu ar jaunu nodokli - tas būs “kovidtestu nodoklis”, kas būs uzlikts ikvienam strādājošajam. Valsts un pašvaldību darbā strādājošajiem pašiem tiešā veidā tas nebūs jāmaksā - valsts budžets to segs. Par privātajiem uzņēmumiem vēl nav zināms. Lai vai kā, valsts budžets tā pati nodokļu maksātāju nauda vien ir - šī nauda pārceļos no kabatas uz kabatu, pats strādājošais vai viņa darba devējs varbūt nemaksās, taču uz visas sabiedrības kakla šis nodoklis būs. Ieguvēji būs farmācijas uzņēmumi, aptiekas. Cik šie ieguvēji ir labticīgi, tas ir interesants jautājums.
No vienas puses, ir tā, ka ātrie testi Vācijā, Šveicē, Austrijā tika plaši lietoti jau sen, kad Latvijā par tiem pat vēl dzirdēts nebija. Šāds tests, kaut arī ne simtprocentīgi, bet parāda, vai cilvēks ir slims ar kovidu. Tas palīdz lielajam pandēmijas ierobežošanas karam. Latvijas varas iestādes paredz, ka pēc Ziemassvētkiem būs infekcijas izplatības kāpums. Prognozes var piepildīties, jo cilvēkiem būs nepārvarama vēlme ciemoties, svinēt, kopā sanākot vairākām ģimenēm. Tur tiešām infekcija var izplatīties, taču ne jau Ziemassvētku tirdziņos vai kādos pasākumos svaigā gaisā, kur iespēja aplipināties ar kovidu ir nesalīdzināmi mazāka. Bet nu valdība ir lēmusi, ka nekāda svinēšana un tirdziņi nav pieļaujami, ar to dzenot izmisumā mazos uzņēmumus, mājamatniekus, mājražotājus, jo viņiem ies secen cerētā iespēja Ziemassvētkos ko nopelnīt. Bet nu valdība tā ir lēmusi un ar to jādzīvo.
Nesen vienā tīmekļa sociālajā vietnē kāds šīs tēmas eksperts iesaucās: “Ko tie amatnieki raud? Ir taču plašas iespējas savu preci piedāvāt internetā!” Arī Veselības ministrija un valdība domā tāpat.
Taču kovida izplatības kāpums būs, un jau ir paredzami nākamie valdības soļi - ap 6. decembri būs jātestējas - vakcinētiem un nevakcinētiem. Nākamais solis varbūt būs tāds, ka sāksies sadarbspējīgo sertifikātu anulēšana. Jādomā, ka pirmie kritīs tie sertifikāti, kam būs pagājis kāds lielāks laiks kopš vakcinēšanās ar “Jensenu”. Bet arī citu vakcīnu iedarbība nav mūžīga, un kritīs arī citi.
Nevienā valstī nav simtprocentīgas uzticības savai valdībai - arī Šveicē, Austrijā vai Vācijā. Taču šī uzticība ir nesalīdzināmi augstāka nekā Latvijā. Austrijā, Vācijā vai Šveicē sabiedrība pat iedomāties nevar, ka kāds ierēdnis pasildīs rociņas uz testu iepirkumiem. Ja kas tāds nonāks gaismā, tas būs šaušalīgs skandāls Šveicē, Austrijā vai Vācijā. Austrieši, šveicieši vai vācieši netic, ka iepirkumi viņu valstīs var būt sarunāti pa kaktiem pirtīs, ka kāds var uz lielās nelaimes rēķina marodierēt un “uzvārīties”.
Masveida testēšana ir milzīgs korupcijas risks jebkurā valstī - tā ir labi meliorēta, mēslota, trekna un melna korupcijas augsne, kura tvīkdama gaidīt gaida sēklas.
Kas ar ko un ko ir sarunājis? Cik procenti būs “otkats” iepirkumu lēmumu pieņēmējiem? Cik valsts un līdz ar to visa tauta pārmaksās? Tie ir visnotaļ loģiski jautājumi šajā situācijā un šajā valstī.
Ar testu masveidīgās piegādes jautājumu vajadzētu nodarboties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un varbūt ne tikai šim birojam vienam pašam.
Taču ar ko nodarbojas KNAB? Peldina Daugavā urīna krāsas aisbergu.
Ak, jā, vēl KNAB ir uzsācis kriminālprocesu par koalīcijas veidošanas sarunām Dobelē. Varētu padomāt, ka Rīgā koalīcija tika izveidota bez sarunām un valdības koalīcijas sarunas notika bez sarunām un amatu dalīšanas.
Ar testiem ir viena ekstrēmi aizdomīga būšana. To iepirkumam vajadzētu būt kristālcaurspīdīgam. Taču Latvijas tradīcija ir šādas lietas noslepenot aiz septiņiem zieģeļiem. Vai KNAB pie testu lietas strādā, vai uzmana to? Ticēsim uz to labāko un cerēsim, ka uzmana.
