Kamēr valdība un veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) nocīnās tajā frontē, kur jāpalielina “vakcinācijas aptvere” un vēl esot jāsavakcinē 100 000 senioru ar pirmo poti, pastāv vēl otra fronte – likumpaklausīgie un apzinīgie pilsoņi, kas vakcinējās pie pirmās iespējas jau gada sākumā, pavasarī un vasarā.
Kam tika “Astra Zeneca”, kam “Moderna”, bet kam arī “Johnson&Johnson”, kas, kā vispārzināms, ir tāda vakcīna, kurai pietiek ar vienu potēšanās reizi un otra nav nepieciešama. Nekādu lielo iespēju izvēlēties, kādu vakcīnu gribas, vismaz vakcinācijas kampaņas pirmajā laikā nebija - kāda bija, tādu dabūja. Tie, kas dabūja “Johnson&Johnson” jeb vienkāršrunā “Jensen”, bija priecīgi - nav jātipina vēl vienu reizi uz vakcinācijas punktu un sadarbspējīgais sertifikāts ar visu kūerkodu ir rokā.
Apzinīgākie pilsoņi, kas vakcīnu saņēma gada sākumā, zina, ka vakcīnas aizsardzība pret vīrusu ar laiku vājinās, un ir sākuši saņemt trešo poti. Tas labi un pareizi.
Taču, lai dzīve nešķistu salda avene, arī likumpaklausīgajiem un apzinīgajiem pilsoņiem ir jāsāk bažīties. Jo tādā kā nežēlastībā ir sākusi krist vai pat jau ir kritusi brīnišķīgā “Jensen” pote, par kuru cilvēki priecājās, ka nav jāiet vakcinēties divreiz. Tas pats “Jensens”, par kuru Pavļuts aprīlī gavilēja, ka uz Latviju ir atnākušas pirmās 4800 devas, tagad varēs savakcinēt gulošus slimniekus un otrreiz viņus vakcinēt nevajadzēs.
Taču viss plūst un viss mainās. Tagad ir tāds mazliet rēgains Pavļuta komunikācijas ar sabiedrību laika posms - ministrs izsaka pusvārdus, nepabeigtus teikumus un nojausmas par “Jensen” poti dabūjušo turpmāko likteni. LSM LTV raidījumā “Dienas jautājums” 22. novembrī žurnāliste Aneta Bērtule intervēja Imunizācijas valsts padomes locekli, Latvijas lauku ārstu asociācijas valdes locekli Aini Dzalbi un Paula Stradiņa slimnīcas Plaušu ķirurģijas centra vadītāju Daci Žentiņu. Raidījums bija veltīts problēmai, ka saslimst un mirst arī vakcinēti cilvēki, un vai nav pienācis laiks uzstājīgāk prasīt, lai cilvēki iet pēc trešās potes. Tika iestarpināts arī žurnālistes Lienes Barisas-Sermules sižets, kurā viņa intervēja Danielu Pavļutu. Tad, lūk, Pavļuts sacīja, ka “Jensen” ir reģistrēta kā vienas devas vakcīna. Tas nav mainījies. Atkārtota vakcinācija nav obligāta, bet tas ir ļoti, ļoti vēlami.
Žurnālisti secina, ka “Jensen” vakcinācijas sertifikāts joprojām būs derīgs, pat ja iespējami labāko aizsardzību pret vīrusu tas īsti vairs neapliecina. “Veselības ministrs norāda, ka šobrīd netiek lemts par pretējo, bet tāds brīdis varot pienākt, jo situācija ir mainīga,” sacīts televīzijas sižetā.
Ja teātra izrādē pirmajā cēlienā pie sienas ir šautene, tad trešajā cēlienā tā noteikti izšaus;
ja Pavļuts ir sācis runāt tā, ka var noprast, ka pienāks brīdis, kad brīnišķīgos, sadarbspējīgos sertifikātus sāks anulēt, tad tāds brīdis pienāks.
Tas ir līdzīgi kā ar premjeru Krišjāni Kariņu (JV), kurš pavasarī vēl pauda, ka vakcinācija būs tikai brīvprātīga, bet vēlāk kļuva par galveno obligātās vakcinācijas bruņukuģi.
Un, kā var noprast, pirmie, kam sertifikāts vairs nebūs derīgs bez trešās potes, būs ar “Johnson&Johnson” vakcinētie.
Nav pat jautājuma, vai tiks sākta vakcinācijas sertifikātu anulēšana, jautājums ir, kad tā tiks sākta. “Jo situācija ir mainīga”. Kā Pavļuts, valdība un Vakcinācijas projekta birojs to izskaidros sabiedrībai? Droši vien tik svarīgam jautājumam kā trešajai potei jeb balstvakcinācijai, jeb, smalkā kārkluangļu valodā izsakoties, “būsterim”, tiks veltīta sabiedrisko attiecību kampaņa. Tiks tērēta nauda.
Bet tā jau nav problēma, jo naudas tagad ir tik daudz, kā nekad agrāk nav bijis.
