Edgars Tavars un Viktors Valainis no ZZS, Aldis Gobzems un Ramona Petrāviča no neatkarīgajiem, Vjačeslavs Dombrovskis (R) un Sergejs Dolgopolovs (S), Ļubova Švecova (LPV) un Māris Možvillo (neatkarīgais) un Regīna Ločmele (S), un citi Saeimas opozīcijas pārstāvji šajās dienās, kad tika izskatīts valsts 2022. gada budžeta likumprojekts, izteica savus priekšlikumus, debatēja par valdošās koalīcijas piedāvāto likumprojektu. No rīta, pēcpusdienā un vakarā viņi attālināti sekoja līdzi budžeta pieņemšanas gaitai.
Protams, valdošā koalīcija neatbalsta priekšlikumus, kas aicina uz kādu budžeta tēriņu samazināšanu. Par to valdošie ir vienojušies jau iepriekš, un neies jau klausīt opozīciju. Bet ne jau visi opozīcijas priekšlikumi bija uz iemaisīšanos valdības politikā. Bija arī visnotaļ racionāli priekšlikumi, kas varbūt netraucētu valdības kursam, bet palīdzētu, uzlabotu, precizētu. Ak, nē, jebkurš opozīcijas priekšlikums ielido papīrgrozā.
Saeimas debatēs pirmdien, 15. novembrī, no koalīcijas deputātiem aktīvi piedalījās vien Krišjānis Feldmans (JKP). 17. novembrī debatēs, aizstāvot “Triju jūru samita” izdevumus, iesaistījās Rihards Kols (NA). Aizstāvot izdevumus autoceļiem, uzstājās Jānis Butāns (JKP). Bet tie tādi reti aktivitātes uzplaiksnījumi - kā lēkmes. Lielākoties ir skanējuši opozīcijas monologi, bet pozīcija klusē.
Klusēšana ir zelts. Ko valdošie politiķi dara? Kas to lai zina? Varbūt snauž, varbūt sēž pirtī, guļ vannā un laiskojas. Viss ir šokolādē - nauda ripo, un naudas tagad ir vairāk nekā jebkad ir bijis.
Simti tūkstošu klāt Ārlietu ministrijas polittūrismam, atalgojuma pieaugums valsts pārvaldē strādājošajiem, papildu nauda dažādu institūciju kapacitātes stiprināšanai, kur
“kapacitātes stiprināšana” nozīmē lielāku atalgojumu. Miljons turp, miljons šurp, un kopā daudzi miljoni.
Debatējot jautājumā par algu palielināšanu valsts pārvaldei, Ļubova Švecova uzsvēra, ka šādas izmaiņas var tikt veiktas tikai tad, ja paaugstinās iedzīvotāju dzīves līmenis. Deputāte vērsa uzmanību, ka, lai gan pastāvīgi samazinās Latvijas iedzīvotāju skaits, tomēr valsts pārvaldē strādājošo skaits jau vairāk nekā desmit gadu laikā ir palicis gandrīz nemainīgs.
Viktors Valainis (ZZS) uzsvēra, ka valdības priekšlikumi par atalgojuma pieaugumu ir sagatavoti lielā steigā, piedāvājot atšķirīgām amatpersonām pieaugumu no 9% līdz 53%. Tik lielām atšķirībām nav sniegts pamatojums, sacīja politiķis.
Valdošās partijas joprojām ir palikušas pie tāda naudas sadalījuma starp valdību un pašvaldībām, kur 75% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa paliek pašvaldībai, bet 25% valsts pamatbudžetam. Bet pašvaldību budžeta ienākumi veidojas tikai no iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas un nekustamā īpašuma nodokļa. Pašvaldības ir dažādas - ir tādas, kuras nevar iekasēt nekustamā īpašuma nodokli pilnā apmērā, jo to teritorijā ir milzīgas īpašumu kadastrālās vērtības. Lai pašvaldība nepaliktu bez iedzīvotājiem, kuriem nodoklis kļūst nepanesams, nākas piešķirt atlaides. Līdz ar to ienākuma nodoklis paliek kā būtisks ienākums. Būtu taisnīgi sadalīt 80% un 20%. Uz pašvaldību kakla ir skolas, ceļu infrastruktūra un vēl neskaitāmas vajadzības. Ar sadalījumu 80% un 20% pašvaldību rīcībā būtu par kādiem 90 miljoniem eiro vairāk. Taču valdošās partijas uzskata, ka šī nauda labāk lai paliek valdībai, lai tā varētu rīkot dzīres kovida laikā.
Vai opozīcija uzvedas tāpat kā pozīcija un neko no budžeta likumprojekta neatbalsta? Tā gluži nav. Opozīcija ir dažāda. Piemēram, neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems kritizēja Zemkopības ministriju un zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (NA), aicinot nepiešķirt finansējumu meliorācijas sistēmu uzlabošanai. Turpretī Viktors Valainis (ZZS) uzskata, ka šis finansējums ir vajadzīgs, jo valstij jāpalīdz, lai zemkopji varētu radīt pievienoto vērtību, kas vajadzīga attīstībai.
Lai vai kā, ar nožēlu jāvēro, ka ar katru Saeimas sasaukumu un ar katru gadu politiskā kultūra un savstarpējā opozīcijas un pozīcijas cieņa iet mazumā. Agrākos laikos valdošie politiķi ar lielu entuziasmu aizstāvēja savas idejas, it īpaši budžeta pieņemšanas laikā. Bija arī negaidīti pavērsieni, kad prāvas naudas summas tika pārvirzītas no vienas vajadzības uz citu.
Tagad nav nekādas romantikas. Balsošanas mašīna strādā fatāli nolemtīgā režīmā. Jābrīnās, ka valdošajiem deputātiem ir tik daudz spēka, ka viņus zirnekļi neievelk aiz tapetēm un viņi vēl spēj trāpīt pa balsojuma pogām.
