Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) uzsver, ka IZM “neatbalsta un neatbalstīs pašvaldību patvaļu spēkā esošo noteikumu interpretācijā”. Skolēniem ir jāmācās klātienē, un, tikai objektīvi pamatojot, var būt pieļaujamas kādas izņēmuma atkāpes.
“Laikā, kad skolēni, vecāki un izglītības iestādes jau tā dzīvo paaugstināta stresa apstākļos, ir nepieņemami dažas dienas pirms plānotās atgriešanās klātienes mācībās pieņemt lēmumus par attālināta izglītības procesa īstenošanu,” uzskata ministre.
Ministre uzskata pareizi. Laikā, kad kosmosa kuģi lidinās pa izplatījumu, Latvijas skolēni atpaliek, iekavē un zaudē, jo attālināta mācīšanās ne tuvu nav tik kvalitatīva kā reālā klasē ar dzīviem skolotājiem. Taču ko daudz izšķir pāris dienas turp vai šurp, ja visu pagājušo mācību gadu skolēni tika mocīti ar attālinātām mācībām?
Ņemot vērā augstos saslimstības rādītājus un rūpējoties par sabiedrības veselību, Ventspilī attālinātās mācības pagarinātas līdz 17. novembrim 4.-12. klašu skolēniem, savukārt Liepājā un Rīgā attālināti līdz 17. novembrim mācīsies 7.-12. klašu skolēni.
Jo pašvaldībām ir problēmas. Un viena no tām ir fakts, ka ne visi skolotāji ir vakcinējušies. Ventspils pirmsskolas izglītības iestādēs ir vakcinējušies 87% darbinieku, savukārt vispārizglītojošajās skolās vakcinācijas aptvere ir 97%. Tas ir ļoti labs rādītājs, taču kādi 20 vai 30 darbinieki nebūs sapotējušies, un viņus nāksies atstādināt no darba. Līdzīgas problēmas ir arī Liepājā un Rīgā. Neba aiz kādas ļaunprātības un vēlmes sabotēt izglītības ministri pašvaldības ir piebremzējušas klātienes mācību sākšanu un pagarina attālinātās mācības līdz 17. novembrim.
Nav vēl zināms, kā sekmēsies ar kovida ierobežošanu skolās. Iespējams, būs kādas atsevišķas skolas, bet var gadīties arī daudz skolu, kurās nešķīstā sērga var ielavīties. Tādā brīdī pašvaldība nedrīkst gulēt un tai jāpieņem savlaicīgi lēmumi.
Pašvaldībām nav problēmu saziņā ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu (IKVD), kas izprot pašvaldību ķibeles, tāpēc Ventspils un Liepājas pašvaldības ir vienojušās ar IKVD, ka netiks mainīts lēmums par attālināto mācību pagarināšanu līdz 17. novembrim vecāko klašu skolēniem. IKVD ar pašvaldībām ir vienojies, ka attālināto mācību noteikšana ir un arī turpmāk būs katras atsevišķas skolas atbildība un skola pēc sava lēmuma pieņemšanas to saskaņos ar pašvaldību.
IKVD gan uzsver, ka pašvaldībām nav tiesību pieņemt lēmumus par attālināto mācību noteikšanu tās dibinātajās skolās kopumā.
Nu, bet ko darīt? Ja arī juridiski ir tā, ka normatīvajos aktos nav atrodamas šādas tiesības, ir operatīvā situācija, kad nevar kavēties, un pašvaldībai lēmums ir jāpieņem. Ja jau tāpat redzams, ka vienā, otrā, trešajā, visās vai gandrīz visās skolās nav īsti labi?
Tā tad ir tā patvaļa un briesmīgais pašvaldību noziegums? Jā, normatīvie akti neparedz pašvaldībām tiesības pieņemt lēmumu par attālinātām mācībām visās skolās kopumā, taču nav arī šajos normatīvajos aktos tāda punkta, ka tas būtu uz stingrāko aizliegts.
Ministru kabinets jau var pieņemt visu ko - ka saulei jālec pulksten 14.00 rietumos, un uzdot to izpildīt pašvaldībām. Taču pašvaldības to nevarēs izpildīt. Līdzīga situācija ir ar atlaižu atņemšanu nevakcinētiem pensionāriem, ko ne visas pašvaldības spēj tūlīt izpildīt tīri tehnisku iemeslu dēļ.
Pašvaldībām daudz labāk nekā Ministru kabinetam ir zināms, kādi resursi ir to rīcībā. Mazākās pašvaldībās pazīst ja ne katru skolēnu, tad katru direktoru un lielāko daļu pazīstamo skolotāju. Pagalam garām ir no ministrijas augstumiem tām kaut ko diktēt un regulēt. Patiesībā jau nav arī nekāda asa konflikta - starp pašvaldībām un IKVD nekāda sakasīšanās nav vērojama.
Saskaitusies ir tikai izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, kurai gribas lieku reizi parādīt un arī publiski papaust, kurš šajā valstī ir varenāks - “kaut kādas pašvaldības” vai viņa. Diemžēl tāds ir valdības un jo īpaši JKP kurss - cik vien iespējams, kur vien var samazināt pašvaldību pašnoteikšanos, atņemt tām varu un finanses un nospiest uz ceļiem, lai pašvaldības nāk pie valdības, žņaudzīdamas cepuri rokās, klanīdamās un lūgdamās. Muižniece varēja mierīgi izmantot brīnišķo iespēju paklusēt un nespert zemes pa gaisu.
Lai nu kura politiskā gosniņa būtu māvusi - pašvaldību vai Saeimas un valdības? Ja par patvaļu runāt, tad valdošā koalīcija un valdība ar to vien ir nodarbojusies, nemitīgi mainot savus rīkojumu tekstus un nerēķinoties ar uzņēmējiem un sabiedrību kopumā. Tādi “sīkumi” kā starptautiskie cilvēktiesību normatīvie akti, Satversme, Saeimas kārtības rullis un pat pašu pieņemtie likumi ir nolikti malā. Nu jau ir pat tik tālu, ka ir pacelta roka pret pašiem demokrātijas pamatiem -
nevakcinētajiem deputātiem, kurus ievēlējusi tauta, ir liegts piedalīties Saeimas darbā pat attālināti. Vai tā nav patvaļa?
