Rindās pie aptiekām var saķert vairāk slimību nekā kovidu

Ažiotāža, pūlis, bars – nekas nav labāks kovida izplatībai © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Pēdējās dienās laika apstākļi latvju zemi lutina – nav drūma slapjdraņķa. Tas labi. Taču nav teikts, ka līdz 14. novembrim būs tikpat skaists zelta rudens. Staigājot pa Rīgu, var vērot, ka pie aptiekām ļaudis stāv rindās, gaidot, kad varēs ietikt iekšā.

Nav jau vairs arī plus 25. Iznāk drusciņ drebināšanās. Aptiekas tāpat kā citi veikali ir pielīdzinātas stingriem pandēmijas ierobežojumiem - aptiekā drīkst uzturēties noteikts skaits cilvēku. Ierobežojumu dēļ pie aptiekām veidojas rindas, un arī veciem, slimiem cilvēkiem ir jāstāv rindā teju stundu, lai saņemtu nepieciešamos medikamentus.

Cilvēki, kas nav tik slimi un veci, paskatās uz šo rindu un nospļaujas -sak, var iztikt arī bez vitamīniem vai paracetamola. Taču kam zāles tomēr svarīgas, paliek rindā un gaida. Cilvēki salst. Salst un saķer citas slimības.

Farmaceitus un aptiekas pārstāvošās biedrības aicina mainīt stingros noteikumus attiecībā uz aptiekām un ļaut apkalpot vairāk pacientu, jo, kā Neatkarīgajai norāda Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, aptiekām šajā laikā ir jābūt pēc iespējas pieejamākām iedzīvotājiem.

Kovida dēļ ir ierobežojumi, taču cilvēki mēdz slimot ne tikai ar kovidu - ir nepieciešamas zāles arī citām slimībām. Ir arī vēži, ar kovidu nesaistīti plaušu karsoņi, infarkti un insulti. Ir saindēšanās ar pārtiku un citas nelāgas kaites. Visām šīm kaitēm jāpastāv malā kovida dēļ?

Farmaceitu un aptieku pārstāvji vispirms uzsver, ka ikviens farmācijas nozarē izprot un atbalsta izsludināto ārkārtas situāciju un noteikto stingro mājsēdi. Tomēr laikā, kad viena no Latvijas iedzīvotājiem būtiskākajām lietām ir nesaslimt, lai nenoslogotu veselības aprūpes sistēmu, kā arī būt laikus nodrošinātiem ar medikamentiem, aptieku pielīdzināšana tirdzniecības iestādei ir neatbilstoša. Pēc vairākkārtējām sarunām par šo jautājumu un vēstulēm dažādām instancēm farmaceitu un aptieku profesionālās un pacientu organizācijas vēlreiz vēršas pie Ekonomikas ministrijas, Operatīvās vadības grupas, Valsts kancelejas un Ministru kabineta pārstāvjiem ar lūgumu mainīt epidemioloģiskās drošības noteikumus Covid-19 laikā.

Pašlaik tirdzniecības vietā tirdzniecības pakalpojumu sniedzējs (šajā skaitā ir arī aptiekas) vienam apmeklētājam nodrošina ne mazāk kā 25 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības, izņemot aptiekas, kur vienam apmeklētājam nodrošina ne mazāk kā 15 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības, bet tirdzniecības vietā, kur vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 25 kvadrātmetriem, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs. Aptiekā, kur vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 15 kvadrātmetriem, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs. Līdz ar to maz ir aptieku, kurās var ieiet vairāk nekā viens apmeklētājs. Cilvēki stāv rindās, drūzmējas un salst. Diezin vai kovids par to nepriecājas - viņam tas drīzāk ir pa prātam.

Aptiekām pašlaik ir liela slodze, lai apkalpotu visus iedzīvotājus, kuriem nepieciešami medikamenti, turklāt rudens sezonā šo cilvēku skaits, kuriem nepieciešama farmaceita konsultācija, tikai pieaug.

Aptieķnieku biedrības jau izmisīgi lūdz valdību un Pavļutu nākt pie prāta un atcelt bezjēdzīgās prasības aptiekām, pielīdzinot tās veikaliem.

Sen bija arī laiks, kad aptiekām vajadzēja uzticēt iedzīvotāju testēšanu. Taču par to tikai vēl tiek pļāpāts - diskutēts. Kad tas būs?

Komentāri

Termins “dedolarizācija” attiecas uz valstīm, kuras samazina paļaušanos uz ASV dolāru kā rezerves valūtu, maiņas līdzekli vai norēķinu vienību. Laika gaitā ne viena vien valsts dažādos pasaules reģionos ir centusies atsvabināties no dolāra ietekmes savā ekonomikā. Tas ir noticis ar mainīgām sekmēm, taču beigu galā tik un tā ASV dolārs ir saglabājis savu pasaules rezerves valūtas statusu.

Svarīgākais