“Viens no svarīgākajiem vakcinācijas reklāmas kampaņas ieročiem ir statistika, savukārt tās radoša jeb manipulatīva izmantošana ļauj reklamēt tēzes, kas izdevīgas attiecīgajā brīdī,” raksta Agņeška Golaņska-Baulta Polijas izdevumā “Do Rzeczy”, Nr. 43, 2021.
“Masveida vakcinācija pret Covid-19 kļuvusi Polijā, tāpat kā lielākajā daļā rietumvalstu, par galveno vai pat vienīgo cīņas ar vīrusu stratēģiju. Iespējami lielāka daudzuma iedzīvotāju pārliecināšana vakcinēties ne vienmēr sasniedz gaidītos rezultātus, tādēļ pie varas esošie ķeras pie arvien jaunām metodēm, kuru mērķis ir “iedrošināt” neizlēmīgos vai vienkārši piespiest tos, kuri kategoriski atsakās ļaut sev ievadīt pretkovida preparātu.”
Un vēl šajā pašā rakstā: “Tajā pašā laikā reti kurš pievērš uzmanību faktam, ka viens no svarīgākajiem vakcinācijas propagandas ieročiem ir statistika, bet tās radoša vai manipulatīva izmantošana ļauj propagandēt tēzes, kas izdevīgas katram attiecīgajam brīdim. Pats par sevi saprotams, ka stāsts, ar kuru jau mēnešiem mūs baro Veselības ministrija un tās ierēdņi, ir vakcīnu augstā efektivitāte, kas, mediju izklāstā, sasniedz bezmaz 100 procentus. Tomēr manipulācijas ar datiem tik plats un sarežģīts pavediens, ka šajā rakstā pievērsīšos tikai vienam ministra Ņedzeļska un viņa darbinieku veidotās ikdienas propagandas elementam.
Jau vairākas nedēļas Veselības ministrijas “Facebook” profilā katru piektdienu tiek ievietota informācija par inficēto skaitu, mirušo skaitu un vakcinēto procentu abos šajos datos. Balstoties uz šiem ierakstiem, 20. septembrī veselības ministrs Adams Ņedzeļskis apgalvoja: “Vakcinēto proporcija starp jaunajiem inficētajiem ir 0,9 procenti, citiem vārdiem, 99,1 procents jauno inficēto ir nevakcinētie… Līdzīga sakarība ir attiecībā uz nāves gadījumiem: procentuāli to personu, kuras ir vakcinējušās un mirušas no Covid-19, daļa ir 1,8 jeb 98 procenti nāves gadījumu kopš janvāra ir nevakcinētas personas.”
Šis ministra runas fragments vēlāk tika citēts visos lielākajos medijos, taču interneta sociālo tīklu lietotāji sāka rēķināt un gudrot, vai tiešām ir tik skaisti?
Savos ierakstos Veselības ministrija nosauc visu ar vīrusu inficēto skaitu un visu vakcinēto inficēto skaitu, kā arī visu no Covid-19 mirušo skaitu un visu pilnībā vakcinēto (vakcinēta persona šajā ierakstā ir persona, kas saņēmusi divas vakcīnas devas vai vienu Johnson vakcīnas devu, kurai pagājušas 14 dienas kopš pilna vakcinācijas cikla pabeigšanas) skaitu. Ierakstā tiek saskaitīti visi inficēšanās un nāves gadījumi no brīža, kad Polijā sāka ievadīt otro vakcīnas devu. Viegli noskaidrot, ka tas notika jau šī gada janvāra vidū. Tādējādi, Veselības ministrijas ieskatā, ja laika periodā no janvāra līdz 24. septembrim Covid-19 ir atklāts 1 412 317 personām un 13 958 no tām bija pilnībā vakcinētas, tad vakcinēto un inficēto personu īpatsvars ir 0,98 procenti. Protams, tā skaitot, tas tā ir… tikai pat statistiski vidēji gudra sekotāja acīs šādam salīdzinājumam nav jēgas. Nav jēgas pirmām kārtām tāpēc, ka pavasara viļņa maksimumpunktā, tas ir, martā un aprīlī, kad ik dienu tika fiksēti 12 līdz 35 tūkstoši inficēšanās gadījumu, bet nomira ik dienu vairāki simti personu, pilnībā vakcinēto īpatsvars bija niecīgi mazs - martā 4 procentu, bet aprīlī apm. 8 procentu līmenī. Tajā pašā laikā, no gada sākuma līdz aprīļa beigām, kad vakcinācija rāpuļoja un, dabiski, slimoja praktiski tikai nevakcinētie, Polijā tika fiksēti 1 594 762 inficēšanās gadījumi jeb 93 procenti visu šī gada inficēšanās gadījumu. Līdzīgi ir ar nāves gadījumiem: 82 procenti kovida izraisītu nāves gadījumu (38 545 personas) ir laika posmā no gada sākuma līdz aprīļa beigām.
Taču, kad salīdzina salīdzināmas lietas, vienīgā jēdzīgā kombinācija, kas poļiem kaut ko izsaka par koronavīrusa inficēto skaitu starp vakcinētajiem, ir pēdējo nedēļu skaitļu analīze. Kopš vasaras Polijā ir darīšana ar divām daudzmaz poļu populācijā vienādām grupām pilnībā vakcinēto un nevakcinēto personu, kas atvieglo analīzi. Turklāt kopš jūnija Polijā ir parādījies jauns vīrusa variants, dēvēts par “delta vīrusu”, kurš, kā uzskata zinātnieki, ir lipīgāks un sekmīgi pārvar vakcīnas radīto aizsardzību. Šāda analīze veikta portālā “Najwyžszy czas” rakstā “Lielais manipulators Ņedzeļskis”.
Kāda ir patiesā vakcinēto personu statistika starp inficētajiem un mirušajiem? Balstoties uz Veselības ministrijas ik nedēļu publicētajiem datiem, Seima opozīcijas deputāti aplēsa, ka nedēļā no 10. līdz 16. septembrim Polijā “fiksēti 3957 jauni inficēšanās ar SARS-CoV-2 gadījumi, starp kuriem 1107 bija pilnībā vakcinētas personas. Tas ir 28 procenti. .. Laikā no 10. līdz 16. septembrim fiksēti 56 nāves gadījumi, no kuriem 10 bija pilnībā vakcinētas personas. Tas ir 17,9 procenti.”
Veselības ministrija reaģēja ar pretuzbrukumiem šo datu paziņotājam, politiķim Kšištofam Bosakam, pārmetot viņam manipulācijas, operēšanu ar subjektīviem un atsevišķi izvēlētiem datiem, bezatbildību, vakcinācijas noliegšanu. Atkārtoti tika piesaukti dati par 99% pretkovida vakcīnu efektivitāti. Tajā pašā laikā katra jauna nedēļa nes informāciju par to, ka, atbilstoši oficiālajai statistikai, par kuru VM klusē, pilnībā vakcinētu personu skaits inficēto un no SARS-CoV-2 mirušo vidū sistemātiski palielinās. No 1. līdz 8. oktobrim starp inficētajiem bija jau 34 procenti vakcinēto, bet starp no Covid-19 mirušajiem to bija 23 procenti.
Tas tā ir bijis Polijā. Kā ir citās valstīs? Angļi neblēdās un skatās faktiem tieši acīs. Organizācija “Public Health England” sadarbībā ar valsts institūcijām seko līdzi statistikas datiem Apvienotajā Karalistē, kur ir veikti vairāki pētījumi par vakcīnas efektivitāti. Tie liecina, ka divas vakcīnas devas ir no 65 līdz 95% efektīvas, lai novērstu simptomātisku slimību ar COVID-19 ar delta variantu, ar augstāku aizsardzības līmeni pret smagu slimību, ieskaitot hospitalizāciju un nāvi.
95% ir lieliski. Bet 65% jau vairs nav tik ļoti skaisti. Tas, protams, arī nav slikti, taču nav arī tik labi, kā varētu cerēt. Un tas nav ne 99%, ne arī 90%. Briti vēro kovidu katru nedēļu. 38. nedēļā vecuma grupā virs 80 gadiem 166,3 no 100 tūkstošiem nevakcinēto britu gāja bojā ar Covid-19 saistītām komplikācijām. Tikmēr šajā vecumā grupā bija arī pilnībā vakcinēti cilvēki, kuriem kopš pilnībā pabeigtas vakcinācijas nebija pagājušas 60 dienas. 57,3 no 100 tūkstošiem iedzīvotāju saslima ar Covid-19 un nomira. Tiesa gan, daudz labāki rezultāti vakcinācijai ir tajās ļaužu grupās, kas jaunākas gados - piemēram, vecuma grupā no 60 līdz 69 gadiem 31,4 no 100 000 nomira bez vakcinācijas, bet tikai 5,5 no 100 000 pēc pilnībā pabeigtas vakcinācijas. Vecuma grupā 50-59 15,2 no 100 000 nomira bez vakcinācijas un tikai 1,9 ar vakcināciju.
Lai vai kā, tas ir liels ieguvums - pat ja tas ir 65 līdz 95%. Taču jāskatās patiesībai acīs: varbūtība saslimt un nomirt ir mazāka nekā nevakcinētam, taču nevar uzskatīt, ka vakcinācija droši pasargā no kovida.
Jādomā un jācer, ka saslimstības un mirstības skaitļiem vajadzētu beigt augt, jo citādi kāda bija jēga no skarbās mājsēdes un spējā vakcinācijas aptveres pieauguma, kas ir noticis pēdējās nedēļās? Bet tas nenozīmē, ka saslimušo vakcinēto un nevakcinēto proporcija būs izcila.
Augustā proporcija starp vakcinētajiem un nevakcinētajiem esot bijusi tāda, ka no 10 saslimušajiem viens esot bijis nevakcinēts. Septembrī 88,5% stacionēto un 89,2% mirušo nav bijuši vakcinēti pret Covid-19, ziņo Nacionālā veselības dienesta dati par septembrī stacionētiem Covid-19 pacientiem. Lielākā daļa cilvēku, kuri saslima ar Covid-19 un kuriem smagas slimības norises gaitas dēļ bija vajadzīga ārstēšana slimnīcā, nav bijuši vakcinēti pret šo infekcijas slimību.
Droši vien šie skaitļi tiešām tādi ir, taču tie raksturo vakcinēto cilvēku saslimstību ar kovidu augusta un septembra laika nogriežņos. Tā ir manipulācija ar mērķi parādīt, cik vakcinācija ir laba. Taču pa vidu jau šajos mēnešos ir bijušas dienas, kad saslimušo vakcinēto un nevakcinēto proporcija ir bijusi gandrīz 1 : 5. Tātad nekādi ne 88,5%.
Ir gandrīz droši prognozējams, ka turpmākajos mēnešos ar kovidu slimos un arī mirs vairāk cilvēku nekā 88,5% vakcinēto. Tas notiks dažādu faktoru dēļ. Viens faktors varbūt būs lielāka delta varianta vai citu jaunu un niknu mutāciju paplosīšanās.
Ja Latvija nebūs ņēmusi vērā citu valstu pieredzi un nogulēs brīdi, kad jāsāk trešā potēšana jeb “balstvakcinācija”, tad būs pagalam bēdīgi - divas potes saņēmušo saslimšana var pietuvoties ne tikai 65%, bet pat 50% - puse saslimušo būs nevakcinēti, otra puse būs savakcinējušies un nodomājuši, ka nu viņi ir drošībā.
Un kādas tad ziņas laidīs tautā Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija? Sāks skaitīt saslimušos vakcinētos no kovida laikmeta sākuma brīža, lai izstieptu laika periodu garumā un lai cipari izskatītos labāki? Paslaucīs ciparus zem tepiķīša, izliekoties, ka sabiedrību neinteresē, cik vakcinēto saslimst? Vai varbūt skaļi ziņos par kādiem īsiem laika nogriežņiem, kad tas būs izdevīgi - ka no otrdienas līdz ceturtdienai saslimušo vakcinēto cilvēku skaits attiecībā pret nevakcinētajiem ir bijis brīnišķīgs?
Tomēr būs daudz labāk, ja Latvijas amatpersonas nesekos savu poļu kolēģu nelāgajam piemēram, stāstīs patiesu statistiku un raudzīsies uz to reālistiski. Faktu noklusēšana vai manipulācija ar skaitļiem var nodarīt milzu ļaunumu.
Katra melošana reiz nāk gaismā, un, ja melošana nāk gaismā, tas rada vēl lielāku neuzticību valsts varai nekā līdz šim.
Meli var radīt skepsi vakcinētajos un spārnot viņu pārliecībā tos, kas vēl nav vakcinējušies.
Šķiet, ka pašlaik plaisa starp varu un sabiedrību ir teju maksimumā...
Nē - ir iespējama vēl lielāka plaisa un bezdibenis, kura malā, kā pareizi izteicās veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), Latvija pašlaik atrodas.
