Tālajā 2020. gada 17. decembrī, kad notika valdības ārkārtas sēde un publikas zināšanai noplūda “veca kefīra sarunas”, toreizējā veselības ministre Ilze Viņķele jau visnotaļ daudz pastāstīja toreizējam un tagadējam premjeram Krišjānim Kariņam par to, kādas metodes būs jāizmanto, lai palielinātu vakcinācijas aptveri.
“Ir jāsaprot, mēs maksājam tiem... kas nāk paši, tiem nemaksā, bet tiem, kas negrib, tiem maksā,” sacīja Viņķele. “Jā, Krišjāni, teiksim tā, uzvedības ekonomikas vai tās bikstīšanas pieejas ir lietotas arī veselībā, un, starp citu, vakcinācija ir viena no tām jomām, kur tas ir diezgan ar praksi. Mēs vienkārši izpētām to pieredzi, kas ir labās citu valstu prakses. Ne Covid vakcīnām, bet citām vakcīnām, kā pieaudzēt vakcinēšanas aptveri. Šeit mēs aicinām talkā antropologus, cilvēku dvēseļu inženierus, lai uzdizainētu tos aicinājumus, pakalpojumus ar “opt in, opt out” dizaina pieeju, kur ir noklusējumā vieglāk vakcinēties nekā nevakcinēties.”
Tad nu tagad ir sekmīgi uzdizainēts aicinājums, tikai tur varbūt nav piedalījies tas sociālantropologs, kuru domāja Viņķele...
Jāteic, dizains ir pat daudz radošāks, nekā uzdrošinājās gudrot valdība pērnā gada beigās. Tolaik vēl nebija idejas par loteriju. Bija tikai kaut kādas miglainas idejas par maksāšanu.
Protams, loterijas “optins, optauts” ir daudz labāks. Jo, ja maksātu ikvienam nevakcinētajam par to, lai viņš iet vakcinēties, varbūt sanāktu samaksāt pārāk lielu summu, to varētu viegli sarēķināt, sareizinot naudu ar vakcinētajiem. Ja summa izskatītos baisi liela, pašiem dvēseļu inženieriem necik daudz naudiņas nepaliktu pāri - tikai šmuce vien tā var sanākt. Daudz antropolīgāka ir loterija, kur var apsolīt, ka vakcinētie vinnēs lielas summas, bet reāli pēc tam izmaksāt daudz mazāk - tikai tik daudz, cik nepieciešams dizainam, lai paziņotu, ka tāds un tāds savakcinējies pilsonis saņēmis nu ļoti prāvu laimestu.
Tad kaut ko var izmaksāt, bet pārējo varēs nokopt veselības ministra partijai tuvie dvēseļu inženieri - sabiedrisko attiecību kantori, IT risinātāji, Vakcinācijas projekta birojs u.c., kas pieliks roku, lai lielā loterija uz priekšu tiek.
Opozīcijas partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs lēš, ka no visas 1,2 miljonu kovidloterijai paredzētās summas 40% nobirs pa ceļam https://neatkariga.nra.lv/lasitaju-viedokli/janis-urbanovics/353981-tauta-nav-ezelis. Te varētu ar viņu pastrīdēties, jo 40% no 1,2 nav nekāda lielā summa, ja sadala uz visiem nāsīs ievilcējiem. Tas būs kā iesviest banknotes ventilatorā. Urbanovičs ir pārāk labās domās par saviem kolēģiem politikā. Droši vien nobirs vairāk.
Viņiem taču nepietiek ar tiem miljoniem, kas jau ir apgūti kovidvakcinācijas birojā, kovidreklāmā, IT kovidrisinājumos, jo apetīte aug ēdot, un vajag vēl un vēl. Katrs mēģina kaut ko iesūkt - kaut vai pasūtījumu savam partijas biedram par pārsimt tūkstošiem attālinātu mācību stundu raidīšanai.
Vai kovidvakcinācijas loterija ir amorāla, neētiska? Tas ir, kā un kas uz to skatās. Latviešu tiesībsargs Juris Jansons ir sacījis, ka uzpirkšana un draudi vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanai nav tiesiskas un veselīgas valsts pazīme. Ļoti nepareizi Jansons saka! Redzams, ka viņam ir veco laiku domāšana, kad par tādām lietām kā “uzpirkšana”, “korupcija”, “ētika”, “morāle” cilvēkiem bija citāda izpratne. Tagad ir pienākusi tā nākotne, kad ir divas morāles un divas ētikas. Ja ar kaut kādiem darījumiem nodarbojas sliktie, kuri atrodas vēstures nepareizajā pusē, tad tas ir noziegums, bet, ja to pašu dara pareizie un progresīvie, tad tas ir slavējami.
ASV un Kanādas medijos uz jautājumu par vakcinācijas aptveres palielināšanu ar maksāšanu vai loteriju ir sen atbildēts. Turienes sociālantropologi cits pār citu ir steiguši sacensties, kurš izdomās vairāk argumentu vakcīnloteriju morāliskai attaisnošanai. Tiek piesaukts salīdzinājums ar donoriem, kuri mēdz kaut ko saņemt (Latvijas PSR deva glāzi “Kagora”). Kā varens pirmskovida laika piemērs ir kampaņa vakcinācijai pret stingumkrampjiem Nigērijā, kur savulaik katrs vakcinētais dabūja kādu ne visai lielu, bet tomēr naudiņu. Nu un loterija arī ir O.K. Galvenais ir glābt dzīvības!
Ir gan arī biheivioristikas un ētikas eksperti, kuri ir mēģinājuši kaut ko pīkstēt pretī, taču viņi nav galvenajā straumē. Galvenā straume viņus noslauka no ceļa uz marginālu vēstures mēslaini. Jo arī kultūra tagad, jaunajos laikos, nav vairs vecā - tagad ir “kancelēšanas kultūras” ēra. Tie, kuri izsaka šaubas, vai loterija ir O.K., riskē tikt izslēgti no visurienes.
Grūti ir tiem, kuri domā aizvēsturiskās kategorijās un pļāpā, ka labāk naudu varēja novirzīt ģimenes ārstiem, lai viņi var vairāk laika veltīt informēšanai par vakcināciju un pašai vakcinācijai. Naudu var novirzīt visam kam, taču šie 1,2 miljoni būs loterijai, jo Latvijas galvenā nozare ir azartspēles. Ne bankas, ne tranzīts, ne zemkopība, ne ražošana vai transports. Trīs lielākie kovidlaika pabalstu saņēmēji bija lielākie spēļu organizētāji, un tikai pēc tam sekoja kaut kādi ēdinātāji un viesnīcnieki. Skaidrs, ka latvieši tikai vinnē un vinnē. Citādi jau spēļu zāles nesauktu par laimētavām. Uztaisīs tik loteriju, un vakcinācijas aptvere uzreiz būs teju vai 100% - uz vakcinācijas punktu aizskries pat tas Točs un Pļavnieks, kuri nav pludmales volejbolisti.
Varbūt tiem, kas jau vakcinējušies, jāmēģina kaut kā noslēpt vakcinēšanās faktu, lai tikai varētu arī piedalīties skaistajā loterijā? Bet laikam jau nāksies gaidīt, kad radīsies nepieciešamība pēc trešās vakcīnas. Varbūt ap to laiku antropologi jau būs uzdizainējuši ne tikai ciparu loteriju, bet arī nokasāmās kartītes, vakcīnspēļu aparātus, vakcīnruletes, vakcīnblekdžeku, vakcīnpokeru, vakcīnzoli un vakcīnduraku?
