Ir sākušās un līdz 8. augustam turpināsies “Tokijas olimpiskās spēles 2020”.
Nākotnes erudītu spēlēs dalībnieki jauks un putros, kad tad īsti olimpiāde notika, jo pagājušajā gadā tā tika atlikta uz šo gadu. Arī šogad gandrīz līdz pat pēdējam brīdim bija bažas, vai olimpiskās spēles neatcels.
Lai gan Senajā Grieķijā olimpiāžu laikā visi kari tika pārtraukti, 20. gadsimtā valdnieki senos grieķus neklausīja un divu karu laikā olimpiādes nenotika. Nelāgi nepilnīgas bija arī Maskavas un Losandželosas olimpiādes, kurās liela daļa valstu sportistu nepiedalījās “aukstā kara” dēļ.
2020.- 2021. gadā nav globāla kara, bet ir globāla pandēmija, kas Tokijas olimpiādi neļauj uztaisīt par pilnvērtīgiem sporta svētkiem, tomēr svētki tie ir - vismaz tādā formātā, kāds iespējams kovidpiesardzības pasākumu apstākļos. Tie nav svētki skatītājiem klātesot sacensībās, taču ir svētki pašiem sportistiem un skatītājiem pie televizoru ekrāniem.
Līdz šim te vienas, te atkal citas valsts sportistus varēja “noņemt no trases” dopinga skandālu dēļ; arī tagad dopings var būt faktors, taču priekšplānā izvirzījies jautājums: kāds kovidtests ir sportistam?
Ja tas ir pozitīvs, sacensībās piedalīties nevar. Šāda noņemšana no starta ir atgadījusies jau vairākiem. Redzēs, ka būs turpmāk? Līdz šim vairāki lielie sporta pasākumi ir izdevušies gluži labi vai vismaz puslīdz labi.
Šoreiz ir tā, ka nav tāda sporta veida, kurā latvieši būtu pārliecinošu favorītu vidū, taču sports ir sports, kurā viss iespējams, ja ir apņemšanās un veiksme - varbūt kāds “izšaus” (sametīs grozā, aizmīsies ar divriteni utt.), un būs medaļas. Jutīsim līdzi Latvijas sportistiem un novēlēsim viņiem panākumus!
