Saeima pagaidām nesteidzas izskatīt 14. jūlijā valdībā apstiprināto likumprojektu, kas paredz, ka noteiktām profesijām vakcinēšanās pret Covid-19 būs obligāta.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka valdības atbalstītie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz, ka Covid-19 sertifikāts būs obligāts mediķiem, sociālās aprūpes darbiniekiem un izglītības nozarē strādājošajiem.
Ja likumprojekts būtu kļuvis par likumu, no šī gada 1. oktobra pakalpojumus valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī pakalpojumus ārstniecības, sociālās aprūpes centros un izglītības jomā klātienē varētu sniegt un saņemt personas, kurām ir derīgs sertifikāts, kas apliecina vakcināciju vai Covid-19 pārslimošanas faktu. Būtu vēl kaut kāds pārejas periods līdz šā gada beigām, kurā sertifikātu varētu aizstāt ar negatīvu Covid-19 testu. Taču testēšanas izmaksas personai būtu jāsedz no personīgiem līdzekļiem.
Valdošajām partijām Saeimā pietiek balsu, lai šādus likuma grozījumus pieņemtu, tomēr šajā gadījumā arī daļa pozīcijas deputātu mulst, jo, iespējams, jūt, ka kaut kas nebūs īsti labi.
Saeimas opozīcijas partijas un pie frakcijām nepiederošie tautas priekšstāvji jau meklē brilles, tinti un papīru, lai lasītu Satversmes 72. pantu un, savācot 34 deputātu parakstus, panāktu, lai Valsts prezidents likuma publicēšanu aptur. Šādi apturēts likums ir nododams tautas nobalsošanai, ja vien to pieprasa viena desmitā daļa vēlētāju jeb aptuveni 154,8 tūkstoši pilsoņu. Lai gan referendumu sarīkošanas latiņa savulaik tika pacelta tik augstu, ka tos reāli vairs nav iespējams pat sarīkot, kur nu vēl vinnēt, pats referenduma sagatavošanas process varētu kļūt par visnotaļ spēcīgu opozīcijas ieroci.
Jo vismaz pagaidām nav saprotams, vai šāda obligātā vakcinācija ir savienojama ar jēdzienu “demokrātiska valsts”? Vieni juristi teiks, ka ir, bet citi teiks, ka nav.
Tas tā īsti nav skaidrs ne tikai Latvijas politiķiem, bet arī citu pasaules zemju politiķiem un juristiem. Ir tāds paradokss, ka Francijā, kur brīvības, brālības, vienlīdzības un Bastīlijas sagraušanas tradīcijas ir dzīvas, valdošo spēku virziens ir uz vakcinācijas obligātumu. Tikmēr Vācija, kur sabiedrība allaž bijusi likumpaklausīga, priekšzīmīga un izdresēta, iet pretējā virzienā un vakcinācijas obligātumu nevēlas ieviest. Bet tās ir citas zemes.
Latvijas Krišjāņa Kariņa (”Jaunā Vienotība”) valdība virzās pa drūma, nežēlīga totalitārisma ceļu, kopējot pat ne tuvās kaimiņvalstis aiz Zilupes un Daugavas, bet meklējot pēc kādiem vēl sliktākiem piemēriem.
Labi vismaz, ka nevakcinētos iedzīvotājus nav paredzēts tvarstīt uz ielām un vest ar varu uz vakcinācijas punktiem.
Nevakcinēto diskriminācija jau notiek pilnā sparā, ierobežojot viņu iespējas apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas iestāžu iekštelpas, koncertus un citus pasākumus.
Vēl ir tā, ka valdība un valdošā koalīcija visu kovidlaiku jau kopš paša sākuma ir rīkojusies ciniski, alkatīgi, melīgi un mazspējīgi. Tas atstāj iespaidu uz sabiedrības psihi. Lielai daļai ir izveidojies reflekss - ja valdība uz kaut ko aicina, tad tas noteikti nav nekas labs.
Nevar prasīt no ikviena, lai viņš būtu tik apzinīgs, ka jau vakar būtu savakcinējies. Cilvēkiem mēdz būt visādas atrunas, ka nav bijis laika - “atlikšu potēšanos uz rītu”.
Viena daļa patiešām baidās, jo viņiem ir kādas kaites, kuras, pēc viņu ieskatiem, pote var saasināt.
Tā vietā, lai vairāk izskaidrotu, kas ir kovidslimība un kas ir vakcinācija, Vakcinācijas projekta birojs organizē dārgu un komisku reklāmas kampaņu, kuras rezultātā cilvēki redz, ka valdība viņus necik augstu nevērtē un uzskata par muļķu baru, kuru var sadzīt uz vakcinēšanos ar aģitpropa metodēm.
Ir jāšaubās, ka 1. oktobris ir tas datums, līdz kuram iespējams, ka ikviens skolotājs, medicīnas un sociālais darbinieks būs savakcinēts, pat ja viņš nav antivakcinēšanās aktīvists.
Taču tādā gadījumā visi šie cilvēki būs jāatlaiž. Šo cilvēku var izrādīties pat ļoti daudz. Kas tad mācīs bērnus? Kas ārstēs? Kas strādās sociālajā aprūpē, ja likuma grozījumi stāsies spēkā šodien ap pusdienlaiku?
Paradoksālā kārtā Saeimas opozīcija ir sniegusi pakalpojumu pozīcijai un izglābusi valdību, jo steiga ar vakcinācijas sertifikātu pieprasīšanu varētu novest pie pamatīga kolapsa vismaz sociālās aprūpes jomā. Un varbūt arī izglītībā un medicīnā.
