Pirms diviem gadiem aizejošais Ministru kabinets nāca klajā ar konceptuālo ziņojumu „Mediju ombuda izveide, tā sastāvs, darbības vadlīnijas un lauks". Nav pagaidām saprotams, ko tad īsti beigās izveidos, bet redzams, ka, neraugoties uz kovidu un ekonomisko krīzi, ir ļoti liela nepieciešamība mediju vides uzraudzību paplašināt un „apgūt” vēl kādu naudiņu. Nu un vēl ir tā, ka kaimiņzemēs Lietuvā un Igaunijā mediju ombuds jau labu laiku pastāv. Tad jau nevar atpalikt.
Topošajām institūcijām, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda izveidei nepieciešamos gandrīz 328 000 eiro paredzēs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, liecina atbildīgo amatpersonu paustais Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.
Atkal naudiņa tiek pagrābta no neparedzētu gadījumu līdzekļiem, kas skan kā anekdote. Kādā sakarā mediju ombuda un SEPLP izveide varētu būt neparedzēts gadījums? Kāpēc tas ir neparedzēts, nevis rāms plānveida pasākums?
Nav nekur zvanīts, ka Latvijai pāri nenogāžas vēl kāda ķibele, ne tikai kovids - plūdi, sausums vai vētra iespējama arī pie mums. Un ko tad? Izrādīsies, ka finanšu līdzekļi jau izlietoti mediju ombudam.
Komisijā tika runāts, ka ombuds pārraudzīs sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību likumā noteiktajiem sabiedrisko mediju darbības pamatprincipiem, sabiedrisko mediju ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām.
Mediju ombudam būs jāpieņem un jāizskata sūdzības par ētikas normu pārkāpumiem, jāsniedz atzinumi, jāveic izglītojošais darbs medijpratības un dezinformācijas jautājumos jeb, citiem vārdiem izsakoties, jārosās kā čaklai skudrai.
Ombuda pienesums tad varbūt būtu kādu strīdu risināšana, vēl pirms lieta aizvirzījusies līdz tiesai. Vēl ombuds varbūt būs tāda kā mediju tiesa, kurā izskatīs žurnālistikas ētikas pārkāpumus?
Dzīvosim, redzēsim, kāds būs šis ombuds, taču milzīga nozīme būs tai personībai, kura par šo ombudsmenu kļūs. Ja tas būs cilvēks ar īstu autoritāti, kurš bauda cieņu, tad varbūt tik ļauni nebūs. Taču pastāv bažas, ka ombuda vietā dabūsim vēl vienu valdošajiem politikāņiem iztapīgu kantori, kas mediju vidi regulēs, nevis raugoties uz to patiesajām kvalitātēm, bet neobjektīvi un partijiski. Tad tāda institūcija būs kā zaķim piektā kāja.
