Valsts prezidents Egils Levits ir beidzot pamanījis, ka Ministru kabineta haotiskā svaidīšanās nav īsti laba. „Virziens ir pareizs, bet stils ir neapmierinošs.” Bet nu prata gan patiesi sagādāt dažu mulsuma brīdi mūsu interesantā valdība.
Vispirms viens rīkojums par ierobežojumiem un aizliegumiem, pēc tam tas tiek labots. Ministru kabinets naktī no otrdienas uz trešdienu visu ko lemj, taču kaut ko sajauc ar kvadrātmetriem, kas jāievēro tirdzniecības vietās, un publikai paziņo vēstījumu, kas nesakrīt ar to, kas nolemts valdības sēdē. Ekonomikas ministrijas ieteikumi tiek noraidīti, bet piektdien tos pa daļai tomēr akceptē. Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) vēlajā sēdē bikli bildusi, ka varbūt tomēr nevajag aizliegt alkoholu brīvdienās, ar to izpelnoties premjera Krišjāņa Kariņa pēkšņu dusmu izvirdumu no sērijas „Muti ciet! Izsviedīšu no valdības!”.
Egils Levits Kariņu tēlaini salīdzina ar kuģa komandas kapteini, kuram jāvada kuģis saskaņoti ar komandu. Līdz šim viņam tas esot izdevies veiksmīgi. Taču komandai neesot labi ar „mutes disciplīnu”. Ministri tvītojot, ka kādi ierobežojumi skādē viņu nozarei. Un tad, ja kāds nesaprot, ka disciplīna jāievēro, tam jāpaiet malā - proti, jādemisionē.
Pēc būtības Egils Levits vēl turpināja slavēt Krišjāni Kariņu un vainu velt uz vārdā nesauktiem ministriem, tomēr atzina acīmredzami haotisko valdības darbošanos.
Bet, vai tad nav tā, ka komandas kapteinis tomēr ir tas, kurš šo stilu veido?
Agrāk tik tiešām varēja valdību salīdzināt tā, ka Krišjānis Kariņš gana mērkaķus - raibo piecu partiju koalīciju. Taču tagad varbūt labāk der cits salīdzinājums - premjers pats ar asti iekāries liānā un histēriski bļaustās. Vai nav tā, ka lielāka problēma vairs nav ministri, bet Ministru prezidents?
Kritizējot valdības komunikāciju, Egils Levits arī aicināja mudināt kovidneticīgos līdzcilvēkus ievērot ierobežojumus. „Tu pats vari neticēt, bet noteikumi tev jāievēro!” Tas ir viedi teikts, jo tik tiešām dažu ministru ļoti dusmīgā nostāja pret kovidneticīgajiem veļas pāri katla malām. Taču cilvēks ir brīvs savā apziņā - viņš var ticēt vispasaules sazvērestībai vai tam, ka kovida nemaz nav, un var neticēt. Tie, kas internetā sazinās, bruņoti ar kovidnolieguma pārliecību, nav nekādi dezinformatori - viņi tā domā. Galvenais, lai viņi ievēro likumus, lai arī cik stulbi tie daždien būtu.
